Eiropas Savienības vakcinācijas plāns ievērojami buksē – farmācijas kompānijas ir ievērojami samazinājušas iepriekš plānotās piegādes, kādēļ ir radies juceklis ar termiņu ievērošanu. Tikmēr Eiropas Savienības valstis gatavojas trešajam Covid-19 vilnim. Eiropas Komisija tiek vainota par nepietiekamu efektivitāti, bet regulatori – pārāk lēnā darbībā. Kā sākotnēji ideālais plāns izraisīja jaunu krīzi?
Kā vēsta “Forbes”, Eiropas valstīs joprojām ir slēgtas robežas un vakcīnu trūkst. Vakcinācijas kampaņa Eiropā sākās pērnā gada beigās, un tika plānots, ka “jau vasarā izdosies uzvarēt pandēmiju, jo izdosies vakcinēt vismaz 70% sabiedrības”.
“Mēs esam iepirkuši vairāk nekā pietiekami vakcīnu devu un varēsim palīdzēt arī saviem kaimiņiem un partneriem visā pasaulē,” decembrī teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Tomēr dažus mēnešus vēlāk kļuva skaidrs, ka Eiropas ambiciozajiem plāniem nav lemts kļūt par realitāti – vakcīnu ražotāji ir ievērojami samazinājuši piegādes un pārcēluši piegāžu termiņus, bet bloka teritorijā izveidojies ievērojams vakcīnu deficīts.
Sākumā par piegāžu problēmām paziņoja kompānija “Pfizer”. Decembrī radās problēmas ar loģistiku, tāpēc piegāžu apjomi tika samazināti uz pusi, bet janvāra vidū tika ziņots par jaunām nebūšanām. Vēl viens vakcīnu ražotājs, kurš atkāpās no sākotnējiem plāniem, ir “AstraZeneca”. Šā uzņēmuma pārstāvji janvārī paziņoja, ka kompānija nespēs izpildīt plānā noteikto apjomu – piegādāt Eiropas Savienībai 100 miljonus vakcīnu devu 2021. gada pirmajā ceturksnī.
Pēc “Financial Times” rīcībā esošās informācijas, “AstraZeneca” Eiropas Savienībai piegādās ne vairāk kā 40 miljonus devu, bet citi avoti ziņo par vēl mazāku piegādes apjomu.
“Mēs to sākotnēji nenovērtējām, ka būs ārkārtīgi sarežģīti izvērst tik masveidīgu kampaņu visā Eiropas Savienībā. Žēl, ka to nezinājām iepriekšējā rudenī,” februārī sacīja fon der Leiena.
Pagaidām Eiropas Savienības valstis ir saņēmušas vien 33 miljonus vakcīnu devu, bet pilnībā vakcinējušies vien 11 miljoni eiropiešu. Kopumā Eiropas Savienībā dzīvo 447 miljoni cilvēku, no kuriem 287,7 miljoni ir vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Eiropas Savienība februārī ziņoja, ka ir vakcinēti 17 miljoni cilvēku un ir pieejami 26 miljoni vakcīnas devu. Tomēr plāns paliek nemainīgs – līdz vasaras beigām tikšot vakcinēti visi iepriekš plānotie 70% sabiedrības. Vēlāk gan precizēts, ka ar “vasaras beigām” tiek domāta septembra otrā puse.
Uguns vēl nav nodzisusi
Problēmas ar vakcīnu piegādēm nav vienīgās galvassāpes Eiropas valstu vadītājiem. Kopš februāra sākuma Eiropas Savienībā vērojams stabils saslimšanas skaita pieaugums. Pasaules Veselības organizācijas Eiropas nodaļas vadītājs Hanss Klūge aicināja Eiropas Savienības iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus un paziņoja, ka Eiropa ir otrais smagāk cietušais reģions pasaulē.
“Uguns vēl nav nodzisusi,” sacīja Klūge.
Par situācijas pasliktināšanos ziņo arī citas Eiropas amatpersonas. Februāra beigās Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka valsts ir uz trešā viļņa sliekšņa. Līdzīgi runājuši arī Zviedrijas valdības pārstāvji.
1. martā Somija ieviesa ārkārtas situāciju, bet nedēļu vēlāk par stingru karantīnu paziņoja arī Igaunija. Itālija ziņo par ļoti strauju hospitalizēto cilvēku pieaugumu, bet Slovākijā tiek pastiprināti drošības pasākumi. Francija ziņo par situācijas pasliktināšanos, bet Spānijas Galīcijas reģions spēris neparastu soli – visiem iedzīvotājiem obligāti jāvakcinējas. Atteikuma gadījumā būs jāmaksā sods no 1000 līdz pat 60 000 eiro.
Sabiedrības neticība vakcinācijas programmai ir kļuvusi par nopietnu sarežģījumu plāna īstenošanā. Pēc pētījumu datiem, potēties vēlas tikai 40% Francijas, 60% Spānijas un 65% Vācijas iedzīvotāju. No potēm kategoriski atsakās pat medicīnas darbinieki.
“The Wall Street Journal” ziņo, ka Francijā no vakcīnas atteikusies vairāk nekā puse veco ļaužu pansionātu darbinieku, bet Vācijā šis rādītājs sasniedz pat 70%. Medija aptaujātie eksperti uzskata, ka tas saistāms ar nepietiekamo finansējumu medicīnas nozarei, kā arī neuzticēšanos varasiestādēm un zinātnei.
Eiropas Komisija nevēlas būt grēkāzis
Ņemot vērā iepriekš minētās problēmas, Eiropas Savienība vēlas pieņemt centralizētus pasākumus. Piemēram, viens no tiem paredz, ka Eiropas Savienība varētu vērsties pēc palīdzības ASV un lūgt “AstraZeneca” eksportēt vairākus miljonus devu no amerikāņu rūpnīcām uz Eiropas valstīm.
Tāpat Eiropas Komisija pieprasa vakcīnu izstrādātājiem iegūt atļauju eksportēt vakcīnas ārpus bloka valstīm. Tā, piemēram, Itālija bloķēja 250 000 vakcīnas devu eksportu uz Austrāliju, pamatojot, ka Eiropai pašai trūkst vakcīnu. Eiropas Komisija pret to neiebilda, neraugoties uz Austrālijas varasiestāžu lūgumu pēc palīdzības.
Eiropas Komisija norāda, ka vakcīnu eksporta aizliegumam nav masveidīgas tendences. Tiek norādīts, ka kopumā Eiropas Savienība ir devusi atļaujas 174 gadījumos, kad vakcīnas eksportētas uz 30 dažādām pasaules valstīm.
“Eiropas Savienība uz trešās pasaules valstīm eksportē lielu daudzumu vakcīnu, bet ASV un Lielbritānija uz šīm valstīm neko neeksportē,” paziņoja Vācijas valdības pārstāvis Štefans Zaiberts.
Neraugoties uz soļiem, ko pieņem bloks, atsevišķas Eiropas valstis negrasās gaidīt centralizētus soļus un izeju meklē saviem spēkiem. Piemēram, Austrija un Dānija pārmetušas Eiropas regulatoriem pārmērīgu lēnību un apvienos spēkus ar Izraēlu, kur tiek izstrādāta otrās paaudzes Covid vakcīna, kas būs efektīva pret koronavīrusa mutācijām.
Austrijas kanclers Sebastians Kurcs paziņoja, ka “valstis nedrīkst būt atkarīgas tikai no Eiropas Savienības lēmumiem saistībā ar vakcīnu otro paaudzi”. Viņš arī paziņoja, ka būtu gatavs potēties arī ar Krievijas un Ķīnas ražotajām vakcīnām. Savukārt Dānijas premjerministre Mete Frederiksena kritizēja Eiropas Savienības vakcinācijas programmu un norādīja, ka šajā gadījumā valstīm jāļauj darboties autonomi.
Vācija, cenšoties apturēt vīrusa izplatību, pastiprināja pārbaudes uz robežām ar Čehiju un Austriju. Pašlaik robežkontrole tiks atstāta spēkā, neraugoties uz Eiropas Savienības aicinājumiem atcelt kontroli uz robežām. Turklāt Vācija ir pārtraukusi autobusu satiksmi ar Franciju, bet tiem, kas šķērso robežu ar automašīnu, būs nepieciešams nodot Covid testu.
Marta sākumā van der Leiena paziņoja, ka Eiropas Komisijai ir apnicis būt par grēkāzi, tādējādi atbildību par vakcinācijas programmas buksēšanu novirzot uz vakcīnu ražotāju pleciem.
Vīrusam ģeopolitika ir sveša
Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis gājušas citu ceļu – tās iepērk vakcīnas, kuras nav apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), bet ir apstiprinājuši vietējie regulatori. Šeit jārunā par Ķīnas un Krievijas ražotajiem preparātiem.
Eiropas Savienības noteikumi ļauj ikvienai no 27 dalībvalstīm apstiprināt vakcīnas ārkārtējās situācijas laikā, bet – šajā gadījumā pilnu atbildību uzņemas konkrētās valsts valdība. EMA atļauja nodrošina vislielāko tiesisko aizsardzību.
Eiropas valstis var brīvi iepirkt vakcīnas, kas nav EMA apstiprinātas, bet tās nedrīkst risināt atsevišķas pārrunas ar ražotājiem, ar kuriem vienošanos noslēgusi Eiropas Savienība.
Pirmā Eiropas valsts, kas apstiprināja lietošanā Krievijas “Sputnik V” vakcīnu, bija Ungārija. Valsts ļāva izmantot arī Ķīnā ražoto “Sinopharm” vakcīnu. Valsts premjerministrs Viktors Orbāns paziņoja, ka Eiropas Savienības programma ir pārāk lēna, tāpēc valstij nācās meklēt alternatīvas.
Ungārijai līdzīgi rīkojās arī Slovākija. Tās premjers Igors Matovičs paziņoja, ka “vīrusam ģeopolitika ir sveša”, tāpēc valsts valdība lēma izmantot Krievijā ražoto vakcīnu. Aģentūra “Bloomberg” norāda, ka Slovākijā ir augstākais mirstības rādītājs no Covid-19 pasaulē.
Tiesa gan, Slovākijā šāds lēmums radīja politisko krīzi – Matoviču kritizēja Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova, kā arī virkne citu politiķu, jo Matovičs par Krievijas vakcīnu piegādi vienojies vienpersoniski.
Tāpat asu kritiku izpelnījās Matoviča joks, ka “Slovākija par Krievijas vakcīnām norēķinājusies ar daļu Ukrainas”. Vēlāk Matovičs par šo joku atvainojies, tomēr atzina, ka negrasās atteikties no Krievijas vakcīnām.
Arī Čehijas premjers Andrejs Babišs paziņoja par vēlmi iepirkt Krievijas vakcīnas, bet valsts prezidents Milošs Zemans sacīja, ka pats personīgi lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu piegādāt Čehijai “Sputnik V” vakcīnas. Tāpat Čehija grasās iepirkt Ķīnas vakcīnas. Čehijā ir augstākā saslimstība Eiropā, bet mirstība ir otra augstākā (tūlīt aiz Slovākijas).
Arī Horvātija veic pārrunas ar Krievijas varasiestādēm. Tiek norādīts, ka vietējie regulatori jau lemj par to, vai apstiprināt vakcīnu vietējai lietošanai.
Par Krievijas vakcīnas izmantošanu tiek domāts arī Itālijā. Lacio reģionā, kurā atrodas arī galvaspilsēta Roma, gatavojas iepirkt vienu miljonu “Sputnik V” devu gadījumam, ja to apstiprinās EMA. Savukārt nelielā Sanmarino paziņoja, ka tā jau sākusi izmantot Krievijas vakcīnu. Marta sākumā Krievijā panākta vienošanās par lielām vakcīnu piegādēm uz Itāliju, sākot ar šā gada jūniju. Paredzams, ka Krievija Itālijai piegādās desmit miljonus vakcīnas devu.
Uzticības krīze
Francijas Eiropas lietu ministrs Klemens Bons aicināja Eiropas Savienības valstis neizmantot Krievijas vai Ķīnas vakcīnas, ja tās nav apstiprinājis regulators. Pēc viņa vārdiem, šāda rīcība rada problēmas gan bloka solidaritātei, gan arī dažādus riskus veselības aprūpē, ņemot vērā, ka Krievijā ražotais preparāts nav apstiprināts Eiropas Savienībā.
Pašlaik EMA ir sākusi izvērtēt “Sputnik V” vakcīnas, tomēr – pat ja to apstiprinās, ir skaidrs, ka tās izmantošana nebūs obligāta. Eiropas Komisijas pārstāvji apstiprinājuši, ka bloks neveic sarunas ar Krieviju. Šādas sarunas oficiāli var sākties, ja to lūgs vismaz četras Eiropas Savienības dalībvalstis.
Eiropas regulators tāpat analizē Vācijas “CureVac” un ASV “Novavax” vakcīnas. Tāpat EMA izskata “Johnson & Johnson” vakcīnu. Gaidāms, ka par pēdējo lēmums tiks pieņemts jau ceturtdien.
“The Wall Street Journal” norāda, ka problēmas nav tikai Eiropā, bet gan visā pasaulē, ko rada vairāki faktori. Vakcinācijas plāns ir izgāzies arī tādēļ, ka cilvēki neuzticas varasiestādēm tā, kā tas bija agrāk.
Piemēram, baku uzliesmojumā 1947. gadā ASV trīs nedēļu laikā izdevās vakcinēt sešus miljonus cilvēku. 2009. gadā Nīderlandē tika operatīvi organizēta vakcinācijas kampaņa pret cūku gripu. Ar armijas palīdzību sešu dienu laikā tika realizētas seši miljoni devu.
Pēdējā lielākajā baku uzliesmojumā bijušajā Dienvidslāvijā 1972. gadā trīs nedēļu laikā tika vakcinēti 18 miljoni cilvēku no kopumā 20 miljoniem.
Eksperti norāda, ka vēl viens svarīgs faktors, kas pagātnē ir palīdzējis ātri tikt galā ar slimībām, bija sadarbība starp ģeopolitiskajiem pretiniekiem.
Mūsdienās diemžēl šādas sadarbības nav pat starp valstīm, kuras tradicionāli tikušas uzskatītas par ļoti draudzīgām...
