Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

FOTO: Publicitātes foto

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs. Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams klusums pirms vētras, gaidot maksātnespēju vilni?

“Coface Baltics” skaidro, ka ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas. Iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarē.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Ja aplūkojam IKP datu korelāciju ar maksātnespējas koeficientu, var redzēt iepriekšējai finanšu krīzei līdzīgu tendenci - Vācijā 2009. gadā IKP pieaugums bija negatīvs -5,7%, bet maksātnespējas gadījumu skaits šajā gadā pieauga līdz 11,6%, Francijā IKP bija -2,9%, bet maksātnespējas koeficients 20,4%. Ja aplūkojam pagājušā gada datus, redzam, ka IKP pieaugums Vācijā bija līdzīgs kā 2009. gadā, proti, negatīvs, -4,9%, bet maksātnespēja salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu samazinājās par 15%, savukārt Francijā IKP pieaugums bija -8,2%. 

Tātad, balstoties uz pieredzi, varējām sagaidīt maksātnespējas pieaugumu, taču tas nenotika, un maksātnespējas procents šajā valstī samazinājās par 37,8%.

16

“”Coface” veiktā simulācija rāda, ka, neskatoties uz valdību sniegtā atbalsta stabilizējošo efektu, uzņēmumu finanšu stāvoklis 2020. gadā ievērojami pasliktinājās - tas parasti novestu pie maksātnespēju pieauguma. Saskaņā ar simulācijas modeli, maksātnespēju skaitam 2020. gadā Spānijā vajadzēja pieaugt par 19%, Francijā - par 6%, Vācijā - par 6% un Itālijā - par 7%.

Tas, ka maksātnespēju skaits ir drīzāk samazinājies, liecina, ka daudzas no tām ir drīzāk atliktas, nevis novērstas, proti, 2020. gads mums ir atstājis lielu skaitu “slēpto” maksātnespēju, kuru īstenošanās prasa ilgāku laiku nekā parasti,”

16

saka “Coface Baltics” reģiona vadītājs Mantvīds Štareika.

Kurās nozarēs maksātnespējas sagaidāmas?

Saskaņā ar “Coface” vispasaules pieredzi, sevišķi lielākajās Eiropas Savienības valstīs, “slēptās” maksātnespējas, visticamāk, lielākoties gaidāmas tūrisma nozarē un restorānu, kafejnīcu biznesā, kā arī transporta sektorā.

Neskatoties uz to, ka būvniecības nozare pandēmiju pārdzīvojusi salīdzinoši labi, zemā pieprasījuma pēc komerciālā nekustamā īpašuma dēļ un būvmateriālu cenu pieauguma ietekme šajā nozarē izraisa “slēptās” maksātnespējas. Tāpēc sagaidāms, ka visas Baltijas valstis no tām cietīs. Vienlaikus jāatzīmē, ka Igaunija no visām Baltijas valstīm ir visvairāk atkarīga no tūrisma un ar šo industriju saistītajiem ienākumiem.

Līdz šim dažādu atbalsta pasākumu kopums ir mazinājis krīzes ietekmi uz uzņēmumiem. Starp tiem atbalsta pasākumiem, kas nesuši lielāko pienesumu uzņēmumiem, jāmin īstermiņa darba algu subsīdijas, valsts aizdevumi uzņēmumiem un valsts garantijas aizdevumiem.

Turklāt valsts ieguldījumi vidējā termiņā atbalstīs ekonomiku kopumā, veicinot tās atveseļošanos. Tajā pašā laikā, neraugoties uz palielināto budžeta deficītu, joprojām ir iespējams palielināt un papildināt esošos atbalsta mehānismus, ja ekonomiku atveseļošanās process kavējas.

Baltijas valstis (kā arī citas Austrumeiropas valstis) gūs ievērojamu labumu no esošā ES budžeta (ES daudzgadu budžets 2021.-2027. gadam), kā arī nākamās paaudzes ES fondiem - pagaidu instrumenta, kas izveidots, reaģējot uz pašreizējo pandēmiju.

Ņemot vērā, ka Baltijas valstu ekonomikas ir daļēji atkarīgas no eksporta, maksātnespēju vilnis vecajās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā un Spānijā, var izraisīt maksātnespēju skaita pieaugumu arī Baltijā. Tas varētu vairāk skart uzņēmumus, kuru darbība galvenokārt vērsta uz eksportu.

"Protams, pašlaik ir maz ticams, ka visas vai lielākā daļa 2020. gadā “slēpto” maksātnespēju īstenosies 2021. gadā. Maksātnespējas sāks parādīties 2021. gadā, taču šā procesa ātrums un rezultāts būs atkarīgs no vairākiem vēl neskaidriem faktoriem. Pirmkārt, to ietekmēs, cik ātri tiks atcelti stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi, kas, savukārt atkarīgs no vakcinācijas ātruma un mēroga.

Tas būs atkarīgs arī no valstu vēlmes turpināt piedāvāt atbalsta mehānismus, jo šobrīd to fiskālās problēmas kļūst arvien aktuālākas.

16

Visbeidzot, ir jautājums, cik lielā mērā politikas veidotāji ir gatavi ļaut uzņēmumiem ciest zaudējumus un neveiksmes,” skaidro Štareika.

Viņš piebilst, ka nav veida, kā atcelt valdību atbalsta pasākumus tā, lai tie neietekmētu uzņēmumu maksātnespēju skaitu. Atbalsts ilgstošāk jāpiešķir tām nozarēm, kas cieš visvairāk.

“Coface” spriež. ka pēc atbalsta pasākumu atcelšanas būs maksātnespēju gadījumu skaita pieaugums lielākajā daļā valstu.

Uz augšu
Back