Ventspils novads pirms novadu reformas bija lielākais Latvijā pēc platības, tomēr pēc reformas tas ar nedaudz vairāk nekā 10 800 iedzīvotājiem kļūs par vienu no mazapdzīvotākajiem. Novads, lai gan tajā nav bijis daudz skaļu korupcijas vai citu skandālu, attīstības ziņā atpaliek no apkārtesošajām pašvaldībām. Kādu novada attīstību redz nākamā domes sasaukuma deputātu amata kandidāti? Kādos virzienos tie plāno strādāt, lai nodrošinātu novada ilgtspējību? ReTV un TVNET noslēdz pašvaldību testēšanu, pēdējo analizējot politisko piedāvājumu Ventspils novadā.
Latvija testē pašvaldības: Vai Ventspils novads ir kas vairāk par sauli un jūru?
Šajās pašvaldību vēlēšanās uz 15 domes deputātu vietām Ventspils novadā kandidē 54 kandidāti no trīs politiskajiem spēkiem.
TVNET organizētajās debatēs piedalās visu trīs politisko partiju pārstāvji.
Ventspils novada politisko spēku pārstāvji:
- Dace Vašuka, politiskā partija “Latvijas reģionu apvienība” (LRA);
- Aivars Mucenieks, Latvijas Zemnieku savienība (LZS);
- Andis Zariņš, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA).
Jāatzīst, ka visi trīs kandidāti jau šobrīd strādā Ventspils novada domē. Par savas vietas saglabāšanu domē cīnās ilggadējais domes priekšsēdētājs, kurš amatā atrodas jau kopš novada izveidošanas 2009.gadā, Aivars Mucenieks (LZS). Tāpat kandidātu vidū ir deputāte Dace Vašuka (LRA), kura paralēli domes darbam strādā par biedrības “SIETS” valdes priekšsēdētāju. Kā arī Andis Zariņš (NA), kurš domes darba pienākumus savieno ar AS “Sadales tīkla” operatīvā speciālista profesiju.
Atklājot debates, kandidātiem bija iespēja izteikt kādu savu solījumu vēlētājiem, ko tie apņemas paveikt, ja tiks ievēlēti domē. Kandidāti spēja piedāvāt diezgan konkrētus plānus, kā tie plāno uzlabot dzīvi novadā, galvenokārt uzsverot uzņēmējdarbības vides attīstīšanu, padarot Ventspils novadu draudzīgāku un atvērtāku uzņēmējiem.
Problēmas un risinājumi
TVNET apkopoja Valsts kontroles (VK) publiskoto informāciju par veiktajām revīzijām, kurās tika iekļauts arī Ventspils novads.
- 2017.gada revīzijā konstatētas neatbilstības noteiktajām stundu likmēm deputātiem, kuri neieņem algotus amatus domē.
- Iespējami pārkāpumi kārtībā, kādā pašvaldības var saņemt ziedojumus.
- Atsevišķi dzīvojamo māju īpašnieki novada pašvaldībā atteikušies no ūdens un kanalizācijas cauruļvadu nomaiņas, kas ietekmē dzīvojamo māju atbilstību drošuma prasībām.
Kandidātiem tika lūgts komentēt, kādas problēmas viņi saskata domes saimnieciskajā darbībā un kā tās varētu labot. Andis Zariņš (NA) norādīja, ka viens no pirmajiem darbiem būtu pārskatīti komunālo pakalpojumu cenas. Saistībā ar VK norādīto par deputātu algu likmēm viņš piebilda:
“Mēs ar domes sēdi izmainījām šo, un, manuprāt, mēs ļoti labi tikām ar šo aizrādījumu galā.”
Savukārt Aivars Mucenieks (LZS) norādīja, ka jautājums par stundu likmēm ir daudz kompleksāks: “Likumā diemžēl nav precīzi noteikts, cik drīkst būt šī stundas likme.” Tāpat viņš norādīja, ka dome vienojās ar VK veikt visas nepieciešamās izmaiņas, kuras tika arī pēcāk izdarītas. Mucenieks arī norādīja uz pozitīvo, kas līdz šim ir paveikts, piemēram, izbūvēta siltumtrase Užavā. Par sadarbību ar VK un veiktajām izmaiņām runāja arī Dace Vašuka (LRA). Par dzīvojamo māju jautājumu viņa atklāja: “Tā ir visas Latvijas, īpaši lauku reģionu un ne tikai, problēma.” Viņa pauda, ka dzīvojamais fonds visā Latvijas teritorijā ir novecojis un, lai šo problēmu risinātu visefektīvāk, ir nepieciešams sadarboties ar valsti.
Bezdarbs
Šeit debašu dalībniekiem bija iespēja izteikties, kā risināt bezdarba problēmu novadā. Mucenieks (LZS) norādīja, ka šobrīd jau šis rādītājs ir sarucis līdz 6.1%. Viņš norādīja, ka problēma ir atrast arī amatam atbilstošus kandidātus, tomēr neminēja, kā to varētu labot. Savukārt Vašuka (LRA) pauda, ka pašvaldībai ir zināma loma mūžizglītības veicināšanā un pieejamībā, tāpat arī jāattīsta digitālās prasmes un jānodrošina mājokļu pieejamība. Uz digitālo tehnoloģiju nozīmi norādīja arī Zariņš (NA), kurš pauda, ka būtu svarīgi piesaistīt novadam digitālos uzņēmumus. Tāpat viņš arī uzsvēra uz dzīvojamā fonda atjaunošanu novada apdzīvotajās vietās.
Ekspertes jautājums
Eksperte Lelde Metla-Rozentāle pauda viedokli, ka Ventspils novadā ir dažādas problēmas. Lai gan novadu reformas laikā tas iebilda pret apvienošanu ar Ventspils pilsētu, tādējādi aizstāvot savu teritoriālo un administratīvo autonomiju, praktiskie apsvērumi tomēr rāda, ka daudzi novada iedzīvotāji savu dzīvi vairāk izvēlas pavadīt Ventspils pilsētā. Līdz ar to eksperte jautāja:
“Kā padarīt Ventspils novadu no Ventspils pilsēta piedēkļa [..] par konkurētspējīgu, patstāvīgu ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, spēcīgu un mūsdienīgu novadu?”
Dace Vašuka (LRA) atzina, ka galvenais jautājums ir: “Kā veicināt uzņēmējdarbības aktivitāti un darbavietu pieejamību pašā novadā?” Viņa pauda pārliecību, ka ir jāvelta spēki, lai sakārtotu vairākas nozares, kā ceļu infrastruktūra, mūžizglītības attīstība, tūrisms, un būtu arī jādomā par industriālo zonu veidošanu un aktīvu investīciju piesaisti. Savukārt Zariņš (NA) uzsvēra: “Novada budžets ir pietiekams, lai par to varētu izdarīt daudz, tikai ir jābūt saimnieciskai pieejai.” Viņš norādīja, ka būtiski ir sniegt atbalstu uzņēmējiem jau no pirmās dienas, tādā veidā nodrošinot uzņēmējdarbības vides attīstību novadā, kā arī iezīmēja pozitīvās lietas, kas no tā izrietētu. Par saimniekošanas nozīmi iestājās arī Mucenieks (LZS), kurš pauda pārliecību, ka novads turpina attīstīties jau kopš tā izveidošanas.
Iedzīvotāju viedokļi un kandidātu komentāri
TVNET komanda aptaujāja Ventspils novada iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kāds ir viņu redzējums par aktuālajām problēmām, kuras būtu jārisina jaunajai novada domei. Daļa aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka trūkst brīvā laika atpūtas vietu jauniešiem, kā arī būtu jāiekārto bērnu laukumi. Vairākums novada iedzīvotāju pauž, ka nepieciešams vairāk darbavietu, kā arī jāuzlabo sociālais nodrošinājums.
Lūgti komentēt sociālā nodrošinājuma, īpaši pensionāriem, pieejamību novadā, kandidāti vērsa uzmanību dažādām lietām. Mucenieks (LZS) skaidroja, ka domē tiek strādāts pie dažādiem plāniem, kā sniegt atbalstu pensionāriem, un darbs noteikti turpināsies. Turpretī Zariņš (NA) akcentēja dažādu atbalsta pasākuma nozīmi un pauda: “Tā ir politiska izlemšana, cik un kurai iedzīvotāju grupai pašvaldība var atvēlēt līdzekļus.” Vašuka (LRA):
“Nepiekrītu, ka būtu jāseko Ventspils pilsētas un citu pašvaldību populistiskai praksei, jo sociālais pabalsts tomēr ir mērķēts pabalsts.”
Viņa arī uzskata, ka bez finansiāla atbalsta, vēl var palīdzēt dažādu aktivitāšu nodrošināšana senioriem.
Taujāti pēc novada “jauniešu programmas”, debašu dalībnieki iezīmēja dažādas iespējas. Vašuka (LRA) norādīja uz vairākām plānotām izmaiņām. Viņa atzina, ka ir izstrādāta jaunatnes stratēģija, kuru gan vēl nepieciešams ieviest dzīvē. Tāpat arī ir plānots ieviest jauniešu padomes. Vašuka arī atzina, ka visās pašvaldībās būtu vajadzīgi, piemēram, skeitparki vai basketbola laukumi, tāpat atsevišķās vietās arī varētu domāt par jauniešu centriem. Savukārt Mucenieks (LZS) pauda, ka tiek strādāts pie bērnu rotaļlaukumu izbūves - dome izmantojot visus pieejamos resursus, lai nodrošinātu šādu vietu iekārtošanu.
Tāpat Zariņš (NA) izteicās, ka šādu infrastruktūras objektu attīstīšana palīdzētu ne tikai jaunākiem, bet arī vecākiem bērniem: “Lai aktīvi pavadītu savu brīvo laiku un būtu mazāk laika kaut kādām negatīvām nodarbēm,” izteicās politiķis.
Tāpat kandidātiem tika jautāts, kā varētu atgriezt cerību par novadu tiem novada iedzīvotājiem, kuriem šī cerība ir zudusi. Kandidāti te minēja dažādas lietas, kā, piemēram, ceļa infrastruktūras un pilsētvides sakārtošana, tāpat arī nodrošināt vienmērīgu attīstību novadā, un jāstrādā pie tā, lai jaunieši vēlētos palikt dzīvot novadā un neaizbraukt no tā.
Ventspils novada tēls
TVNET interaktīvajā aptaujā tika skaidrots, kā Latvijas iedzīvotāji redz Ventspils novadu. Trešdaļa no visiem aptaujātajiem atklāja, ka Ventspils novads tiem saistās ar jūru, sauli, vēju un tūristiem. Tikmēr nedaudz, 30% respondentu pauda viedokli, ka Ventspils novads ir vieta, kas iztukšojas un kur nav darba, vai arī nomale, kurā nekas nenotiek. Nedaudz vairāk kā ceturtdaļa aptaujas dalībnieku sprieda, ka Ventspils ir perspektīvs novads vai “laimīgā zeme”, kur audzināt bērnus. Tikmēr 10% uzskata, ka pašvaldība nedomā par vietējiem iedzīvotājiem.
Lūgti komentēt, kāds ir Ventspils novada tēls debašu dalībnieku acīs, kandidāti atklāja vairākas lietas. Zariņš (NA) pauda, ka, iespējams, būtu jāstrādā uz citu tūrisma nozaru, ne tikai piekrastes, attīstīšanu. Arī Vašuka (LRA) piekrita, ka, attīstot citas tūrisma nozares, pašvaldība būtu tikai ieguvēja. Tāpat viņa uzsvēra uzņēmējdarbības vides attīstīšanas nozīmi. Līdzīgi izteicās arī Mucenieks (LZS), norādot, ka jūra ir viena no novada vērtībām, tomēr tajā ir atrodamas arī citas ūdenstilpes, kuras aktīvi izmanto novada iedzīvotāji, bet, iespējams, ir mazāk zināmas pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.
Jautājumi konkurentam
Debašu noslēgumā kandidātiem bija iespēja uzdot vienu jautājumu jebkuram savam konkurentam. Vašuka (LRA) vērsās pie Mucenieka (LZS) ar jautājumu, vai šī brīža domes piekoptās mārketinga stratēģijas, viņaprāt, ir atbilstošas mūsdienu laikmetam un vai tas kalpo kā atbalsta instruments vietējiem ražotājiem. Savukārt Mucenieks vērsās pie Vašukas ar pretjautājumu, taujājot,
kā viņa pārliecinās gan viņu pašu, gan Zariņu (NA), lai nākamajā domes sasaukumā viņi atbalstītu Vašukas kandidatūru uz priekšsēdētāja amatu.
Pie Vašukas ar savu jautājumu vērsās arī Zariņš, jautājot, kā tiks veikta pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu sakārtošana un atbalstīšana.
Vēlēšanu debates ir noslēgušās
TVNET un ReTV Ziņu dienestu komandas ir noslēgušas pašvaldību vēlēšanu debates, kas tapušas sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Kopumā abi ziņu dienesti paspēja izpētīt politisko piedāvājumu Bauskas, Alūksnes, Līvānu, Cēsu, Jēkabpils, Saulkrastu, Valkas, Tukuma, Valmieras, Ogres un Ventspils novadā, kā arī Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas un Liepājas pilsētā.
2021.gada pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija pirmajā sestdienā - 5.jūnijā.
Tajās vēlētāji varēs balsot jebkurā savas pašvaldības jeb sava vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu izmantojot pasi vai personas apliecību.
