/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Raksta turpinājums
/nginx/o/2021/10/16/14141303t1hd316.jpg)
Ja izvirduma postu mēra zaudētās cilvēku dzīvībās, Tamboras vulkāns ir nāvējošākais cilvēces vēsturē pēdējo 500 gadu laika posmā.
Bojā gāja 120 tūkstoši cilvēku. 1815. gada 10. aprīlī Tamboras kalnā uzšļācās 40 kilometrus augsts pelnu mākonis, bet karstās gāzes straume izraisīja postošu cunami rindu. Izvirduma laikā gaisā izdalījās milzīgs daudzums ar sēra dioksīdu, būtiski pazeminot gaisa temperatūru.
Tādēļ 1816. gads kļuva par “gadu bez vasaras”, postā gāja raža, Ķīnā no bada mira simtiem cilvēku, nāvējošs kļuva arī no Eiropas ieceļojušais vēdertīfs.
Divus gadus pēc Tamboras izvirduma graudu cena Eiropā četrkāršojās. Bojā gāja vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku, tuvējos gados izvirduma sekas juta arī citi reģioni. Eiropā plosījās plūdi, Ziemeļamerika piedzīvoja sausumu un mežu ugunsgrēkus, bet augustā no gaisa krita sniegs.