Eiropas Komisija (EK) iesaka no 2023.gada sākt samazināt Covid-19 krīzes laikā palielinājušos valdības parādu, vienlaikus neveicot pārāk strauju konsolidāciju, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Ministrijā skaidro, ka EK fiskālajās vadlīnijās 2023.gadam iesaka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm veikt attiecīgās fiskālās korekcijas no 2023.gada ar mērķi samazināt Covid-19 krīzes laikā palielinājušos valdības parādu.
Tomēr EK aicina ievērot līdzsvaru starp ilgtspējas un stabilizēšanas apsvērumiem, neveikt pārāk strauju konsolidāciju
un ņemt vērā to, ka 2023.gadā pakāpeniski tiks samazināti vai par atcelti Covid-19 krīzes atbalsta pasākumi un arī to, ka nākamos gados būtisku un pozitīvu fiskālo ietekmi sniegs Atveseļošanas fonda un citu ES fondu finansējums.
FM pārstāvji skaidro, ka, diferencējot dalībvalstis pēc valdības parāda apmēra, EK valstīm ar parāda līmeni zem 60% no iekšzemes kopprodukta, pie kurām tiek attiecināta arī Latvija, iesaka, līdzīgi kā 2022.gadā, par prioritāti noteikt valsts finansētu ieguldījumu paplašināšanu, it īpaši zaļās un digitālās pārejas nodrošināšanai. FM norāda, ka te pieaugums var būt straujāks nekā vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugums.
Tomēr, kārtējo izdevumu attīstībai vajadzētu būt neitrālai, ja vien ekonomiskās situācijas attīstība neprasa īpašu rīcību, pauž FM pārstāvji. Turklāt, dalībvalstis tiek aicinātas vidējā termiņā ņemt vērā Atveseļošanas fonda ieguldījumu pakāpenisku samazināšanos un aizstāt tos ar izaugsmi veicinošiem nacionālajiem ieguldījumiem, kas ir īpaši vērsti uz jau minēto zaļo un digitālo mērķu sasniegšanu.
FM atzīmē, ka vēlāk pavasarī EK ierosinās dalībvalstīm, tostarp Latvijai specifiskas fiskālās rekomendācijas, kas tiks formulētas kvalitatīvā izteiksmē ar valstij specifisku kvantitatīvu pamatojumu un tās būs jāņem vērā sagatavojot budžeta plāna projektu 2023.gadam.
EK iepriekš ziņoja, ka ES dalībvalstīm spēcīgi jākoordinē ekonomikas un fiskālā politika, lai tā būtu pielāgota nepieciešamībai reaģēt uz strauji mainīgiem apstākļiem.
EK trešdien, 2.martā, izplatīja paziņojumu, kurā sniegtas norādes dalībvalstīm par fiskālās politikas īstenošanu 2023.gadā. Paziņojumā izklāstīti galvenie principi, pēc kuriem EK novērtēs dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmas. Tajā arī sniegts pārskats par pašreizējo stāvokli saistībā ar ekonomikas pārvaldības pārskatu.
Paziņojums publiskots saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Solidarizējoties ar Ukrainu, ES ir apstiprinājusi ekonomisko sankciju paketi. Šā gada ziemas ekonomikas prognoze tika publicēta 10.februārī, divas nedēļas pirms iebrukuma Ukrainā. EK norāda, ka šī attīstība negatīvi ietekmē izaugsmes perspektīvas un palielina riskus, tāpēc EK vēl vairāk uzsver nepieciešamību pēc spēcīgas ekonomikas un fiskālās politikas koordinācijas, lai reaģētu uz strauji mainīgiem apstākļiem. Norādes pēc vajadzības tikšot pielāgotas ekonomikas attīstībai.