Eiropa pavērsusi acis Āfrikas virzienā: kontinentam ir būtiskas dabasgāzes rezerves

Āfrika ir bagāta ar dabasgāzes resursiem, taču šim kontinentam trūkst infrastruktūras, lai spētu eksportēt šos resursus. Krievijas iebrukums Ukrainā Eiropai ir licis pārskatīt savus energoresursu ieguves diversifikācijas plānus.

“Vācija un Eiropa ir nonākusi situācijā, kad īsā laikā ir jāizdara tas, kas netika izdarīts pēdējos vairāk nekā 20 gados,” norādīja Vācijas-Āfrikas biznesa asociācijas vadītājs Štefans Lībings. Viņš ieteicis Eiropas politiķiem doties uz tādām Āfrikas valstīm kā Alžīrija, Nigērija, Ēģipte un Angola, lai pārrunātu iespējas, kā šīs valstis varētu mazināt Eiropas atkarību no Krievijas gāzes.

Pašlaik Alžīrija ir desmitā lielākā gāzes ieguvēja pasaulē. Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports lielākoties ir paredzēts Eiropas tirgum, tādējādi Alžīrija jau pašlaik ir viena no piecām lielākajām LNG eksportētājām uz Eiropu.

Alžīrijas problēmas

Kopš kara sākuma Ukrainā Alžīrija ir izteikusi vēlmi palielināt dabasgāzes un LNG eksportu uz Eiropu. Tiesa gan, pašas Alžīrijas gāzes rezerves ir ļoti nelielas. “Alžīrijas valsts gāzes un naftas uzņēmums “Sonatrach” paziņoja par 36 miljardu dolāru investīcijām gāzes infrastruktūras uzlabošanai tuvāko piecu gadu laikā. Tas nozīmē, ka Alžīrija uzreiz “nevarēs pieslēgties” Eiropas krātuvju aizpildīšanā,” pauda Londonā esošās domnīcas “Azure Strategy” direktore Alise Govera.

Divi lielākie enerģijas operatori – vietējais “Sonatrach” un spāņu “Naturgy” gan varētu palielināt gāzes vada “Medgaz” (kas savieno Alžīriju un Spāniju_ kapacitāti, taču – Alžīrijas gāzes ieguves apjoms pagaidām nav pietiekami liels, lai to varētu darīt kvalitatīvi.

Tiek norādīts, ka Alžīrija potenciāli varētu likt lielāku uzsvaru uz sašķidrinātās gāzes eksportu uz Eiropu caur Spāniju un Portugāli, izmantojot “Mahreb-Europe” (MEG) gāzes vadu.

Taču arī šeit ir problēmas – MEG šķērso Maroku, un pērn oktobrī starp abām valstīm izcēlās strīds, kā rezultātā tika pārtraukts līgums starp “Sonatrach” un Marokas Enerģētikas ministriju. Konflikta cēlonis – Alžīrija atteicās maksāt 10% no gāzes ienākumiem Marokai, kā tas ir bijis iepriekš.

Ēģipte skatās uz Ķīnu

Otrā Ziemeļāfrikas pusē atrodas Ēģipte, kas pērn sākusi ļoti aktīvi eksportēt LNG. Arābu Degvielas eksportētājvalstu organizācija (OAPEC) norādīja, ka šī gada otrajā ceturksnī eksportēs 1,4 miljonus tonnu LNG, salīdzinot ar nulli pērn šajā laika periodā. LNG ir vienīgais gāzes veids, kāds tiek eksportēts, un pašlaik Ēģiptei nav savienojumu ar Eiropu.

“Pašlaik Ēģiptei gan samazinās LNG eksporta kapacitāte. Tomēr viņiem pašlaik ir svarīgs ekonomiskais aspekts. Ķīna ir piedāvājusi ekonomiski izdevīgus līgumus. Līdz ar to Ēģiptei ir loģiski turpināt piegādāt gāzi Ķīnai un nostiprināties Ķīnas tirgū,” skaidro Govera.

Atsaucoties uz statistikas vietni “Statista.com”, Lībijas dabasgāzes rezerves 2020. gadā bija ap 1,4 miljardiem kubikmetru. Tomēr valsts politiski ir tik sadrumstalota, ka tā neparādās nevienā sarakstā ar gāzes eksportētājiem uz Eiropu. Pa ja arī Lībijas gāze būtu pieejama Eiropai, infrastruktūra neļauj valstij palielināt eksporta apjomu, kā arī – pienācīgi saņemt maksājumus. Tāpēc Lībija pašlaik nekvalificējas kā Krievijas gāzes aizstājējs Eiropai.

Ir gan viens liels projekts, kas Eiropai rada cerības – tas ir Alžīrijas, Nigēras un Nigērijas kopējais gāzes projekts NIGAL, kas paredz izbūvēt vairāk nekā 4000 kilometrus garu gāzesvadu cauri Sahāras tuksnesim. Tiklīdz 21 miljardu dolāru vērtais projekts tiks pabeigts, tas piegādās Alžīrijai vairāk nekā 30 miljardus kubikmetru gāzes gadā, un turklāt – šis gāzesvads tiks pieslēgts arī jau esošajam tīklam ar Eiropu.

Ideja nav jauna, taču drošības situācija un spriedze starp Alžīriju un Nigēru vienmēr ir bijis noteicošais faktors. Pērn abas valstis beidzot atvēra viena otrai savas robežas, tāpēc NIGAL projekts faktiski ir atdzīvojies.

Ātras receptes nav

2019. gadā Eiropa importēja vairāk nekā 108 miljardus kubikmetru LNG, no kuriem vairāk nekā 12 miljardi bija no Nigērijas, sacīja Vācijas-Āfrikas biznesa asociācijas pārstāvis Kadi Kamara. Āfrikas lielākais naftas ražotājs Nigērija ir arī viena no desmit valstīm ar vislielākajām gāzes rezervēm pasaulē.

“Nigērijai ir pietiekamas rezerves lai ne tikai apgādātu savu tirgu, bet arī lai piedāvātu gāzi eksportam,” teica Kamara.

Lai arī Nigērijai ir nozīmīga loma Eiropas gāzes tirgū – arī šeit ir zināmas problēmas. 2021. gadā valstij neizdevās sasniegt iepriekš nospraustos mērķus, jo infrastruktūra neļauj būtiski palielināt gāzes ieguves apjomus, līdz ar to rodas jautājums par gāzes piegāžu efektivitāti un uzticamību.

Kamara norāda, ka ilgtermiņa investīcijas un stratēģiskā partnerība ir tā, kas ļautu Eiropai un Nigērijai sadarboties gāzes jautājumos. “Nigērija gan nebūtu ātrs problēmas risinājums, taču tas noteikti palīdzētu kontinentam dažādot resursu ieguves vietas nākotnē,” teica Kamara.

Tāpat tiek norādīts, ka ne tikai Nigērija ir valsts, kas Āfrikā iegūst gāzi un citus atjaunojamos resursus. Vēl šādas valstis ir Gana, Mozambika un Tanzānija, kas labprāt veicinātu un paplašinātu sadarbību ar Eiropu gāzes piegāžu jautājumos.