ASV dolāra spozme: iespējams, ir sasniegts pagrieziena punkts

TVNET | FINANCENET
ASV dolāra spozme: iespējams, ir sasniegts pagrieziena punkts
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 18
Foto: EPA/Scanpix

2022. gada pirmā puse ASV dolāram bijusi spīdoša – tā vērtība pieaugusi par vairāk nekā 10% attiecībā pret citām valūtām. Tomēr ir valstis, kurās šī spozme robežojas ar sava veida katastrofu, raksta “Financial Times”.

Attīstības valstīm, tādām kā Šrilankai un Argentīnai, dolāra vērtības pieaugums ir radījis lielas galvassāpes, jo dolāra denominētos parādus apkalpot iepriekš bija ļoti sarežģīti. Tagad – teju neiespējami.

Citi paplašināšanās tirgi, kā Čīle, nav noslogoti ar lieliem parādiem, līdz ar to šīs valsts valdība inflācijas dēļ ir pielāgojusi vietējās valūtas vērtību dolāros denominētajām pārtikas un enerģijas cenām. Inflācija un valūtas vērtības kritums ir licis Čīles Centrālajai bankai pēdējā gada laikā deviņas reizes (!) paaugstināt procentu likmi. Tagad valsts izmanto savas rezerves, lai saglabātu stabilu peso vērtību.

“Kas attiecas uz Eiropas Centrālo banku, tās nogaidošā politika ļāva eiro nokristies līdz paritātei ar dolāru. Japānas banka atzinusi faktu, ka jena kļuvusi par valūtu ar sliktāko sniegumu attīstītāko valstu vidū. Kādēļ dolārs kļuva stiprāks – nav noslēpumu.

Augstā inflācija un spēcīgā izaugsme ļāva Federālajām rezervēm celt procentu likmes ātrāk nekā citām bankām, tādējādi novirzot kapitāla plūsmu uz ASV,”

sacīja Kalifornijas Bērklija universitātes politikas zinātņu un ekonomikas profesors Berijs Aihengrīns.

Eiropas Centrālā banka beidzot ir sākusi celt procentu likmes, taču rīcības temps ir zemāks nekā citām valstīm. Krievijas energoresursu plūsmas pēkšņas apturēšanas risks jau rada problēmas Eiropas izaugsmei, bet augstākas procentu likmes padziļinātu jau tā sarežģīto situāciju saistībā ar Itālijas valsts parādu.

Japānas Banka tikmēr norāda, ka pagaidām nav iemeslu domāt par to, ka valsts “zemflācijas” problēma ir atrisināta, un tā arī gatavojas palielināt procentu likmes.

“Daži teiks, ka Krievijas-Ukrainas kara radītais ģeopolitiskais risks un dolāra statuss mainīsies. Protams, pastāv spriedze saistībā ar Taivānas šaurumu un Irānu, taču galu galā – pašreizējos valūtu kursus faktiski nosaka centrālās bankas. Tā tas varētu būt arī nākotnē. Līdz ar to Federālās rezerves ir gatavas arī turpmāk celt procentu likmes, taču nevajadzētu domāt, ka dolāra vērtība turpinās kāpt augstāk,” piebilda Aihengrīns.

Eiropas Centrālā banka un Japānas banka ir gatavas celt procentu likmes un pielāgoties ASV Federālajām rezervēm, lai cīnītos pret inflāciju. Līdzīgi gatavas rīkoties arī centrālās bankas Kanādā, Filipīnās, Singapūrā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā.

Šo valstu finanšu sistēmas ir pietiekami spēcīgas, lai izturētu procentu likmju kāpumu, un inflācija ir kopīga problēma pasaulē. Ja citas centrālās bankas ceļ procentu likmes, tad arī dolāra pieaugums vairs neizskatīsies tik iespaidīgs, un citas valūtas varētu arī iegūt zināmu vērtību. Tas būs aktuāli ne tikai tuvākajās nedēļās, bet arī mēnešos.

Vēl jāatceras, ka arī ASV pastāv recesijas risks. Pašreizējais dolāra kurss ir atkarīgs no tā, vai Federālās rezerves turpinās kāpināt procentu likmes. Tas notiks ar nosacījumu, ja ASV ekonomika turpinās augt.

“Ja Federālo rezervju inflācijas mazināšanas programma izplatīsies uz nekustamo īpašumu, patēriņa preču tirgu un investīciju jomu, kā rezultātā ASV samazināsies izaugsmes apjomi. Tas varētu radīt situāciju, ka ekonomikā būs jāsamazina “apgriezieni”.

Līdz ar to arī dolāra vērtības tālāks pieaugums būs zem jautājuma zīmes, jo procentu likmju celšana bažās par recesiju var liecināt, ka jau pašlaik dolāra vērtība ir tādā kā “inercē”,” saka Aihengrīns.

Līdz ar to, ja ASV ekonomika un inflācija vājinās, arī procentu likmes vairs netiks celtas. Taču dolāra vērtība gan sāks kristies.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu