Viens no lielākajiem būvniecības nozares izaicinājumiem šobrīd ir darbaspēka pieejamība un atalgojuma pieaugums, tostarp spiediens uz algām turpmākajos gados tikai pieaugs, aģentūrai LETA pauda VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
VNĪ vadītājs norāda, ka darbaspēka trūkums un spiediens uz algām augs ne tikai dzīves dārdzības, bet arī apjomīgā "Rail Baltic" projekta dēļ, jo šis megaprojekts piesaistīs tik lielus būvniecības speciālistu resursus, ka pārējiem nāksies sūri cīnīties par tiem, kas ir pieejami.
"Jau tagad bieži saskaramies ar to, ka ģenerāluzņēmējam ir grūti atrast apakšuzņēmējus. Vienkārši nav, kas strādā, un nepietiekama darbinieku skaita dēļ būvniecības tempi krīt,"
pauž Griškevičs.
Vienlaikus VNĪ vadītājs skaidro, ka vidējie un arī nelielie uzņēmēji ir kļuvuši izvēlīgāki - tie vēlas korektas attiecības, savlaicīgus norēķinus, saprotamus darba apstākļus.
Griškevičs atzīst, ka ēnu ekonomikas pētījumi liecina, ka nelielie būvniecības uzņēmumi biežāk nekā lielie atrodas "ēnā", un šķietami viņus šī situācija apmierina. Bieži vien ģenerāluzņēmējiem tikai pēc krietna laika izdodas atrast apakšuzņēmējus, kas spēj kvalificēties nepieciešamajiem darbiem un ir pietiekami godprātīgi.
VNĪ vadītājs arī norāda, ka augsti kvalificēti speciālisti zina savu cenu, un, ja ir iespēja strādāt godīgi, tad tā arī dara. "Kādēļ gan strādāt Latvijā nenoteiktos apstākļos, ja Norvēģijā, Somijā vai Dānijā var ne tikai saņemt trīs līdz četras reizes lielāku atalgojumu, bet arī strādāt labvēlīgākā vidē? Tādēļ varam vien apsveikt nozares ģenerālvienošanos par minimālās algas palielināšanu būvniecībā līdz 930 eiro no 2024.gada 1.janvāra," pauž Griškevičs.
Jau ziņots, ka būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu Komiteja septembrī atbalstījusi algas celšanu nozarē. Tādējādi no 2024.gada 1.janvāra minimālā alga būvniecībā nodarbinātajiem būs 930 eiro mēnesī jeb 5,57 eiro stundā.
Vienlaikus ģenerālvienošanās grozījumi paredz vienu gadu noteikt kā pārejas periodu.
Līdz 2024.gada 31.decembrim darba devēji varēs saglabāt līdzšinējo minimālo algu devītajā profesiju pamatgrupā strādājošajiem, kas ir 780 eiro mēnesī vai 4,67 eiro stundā. Savukārt no 2025.gada 1.janvāra arī vienkāršāko darbu veicēju minimālā alga būs ne mazāka kā 930 eiro mēnesī.
