Krievijas iedzīvotāji “ir spējuši pārvarēt koloniālo atkarību” no pieraduma atpūsties ārzemēs, piektdien paziņoja Krievijas vicepremjers Dmitrijs Černišenko. Pēc viņa vārdiem, pēc dažādu sankciju un ierobežojumu noteikšanas Krievijas tūristiem pērn iekšzemes ceļojumu skaits palielinājies par 21%, un “atpūsties Krievijā ir kļuvis stilīgi un prestiži”.
Kā vēsta “The Moscow Times”, Černišenko norāda, ka “Krievijai vajag pēc iespējas ātrāk audzēt savu tūrisma infrastruktūru, lai apmierinātu pilsoņu pieaugošo pieprasījumu, lai viņi arvien vairāk spētu iemīlēt atpūtu savā valstī”.
Krievijas diktators Vladimirs Putins vēl 2022. gada septembrī pavēlēja radīt “vissezonu kūrortus” Melnās, Baltijas, Kaspijas un Azovas jūras piekrastē, kā arī Japāņu jūras krastā Primorskas apgabalā. Pēc Putina domām, šiem kūrortiem jāuzņem līdz 10 miljoniem tūristu gadā.
Uzrunā Federālajai sapulcei 29. februārī Putins solīja palielināt ikgadējo tūrisma braucienu skaitu valstī – līdz 140 miljoniem cilvēku līdz 2030. gadam.
Šeit gan iezīmējas cita problēma, kas arī ļāvusi varasiestādēm “izārstēt” Krievijas iedzīvotāju vēlmi atpūsties ārzemēs. VTB un “Otkritiye” banku veiktajā pētījumā secināts, ka nospiedošs vairākums Krievijas iedzīvotāju – 72% – atvaļinājumu pavadījuši mājās vai vasarnīcā, un vien 10% braukuši atpūsties uz kūrortiem Krasnodaras apgabalā, kā arī apmeklējuši Sanktpēterburgu, Maskavu un Karaļaučus. Nepopulārākie kūrorti tūrisma braucieniem izrādījušies Kaukāzs un Krima (pa 4%). Tāpat 3% krievu ceļotāju šogad izvēlējušies doties uz Turciju.
Aptaujā secināts, ka vien trešdaļa iedzīvotāju var atļauties tērēt vasaras atvaļinājumam vairāk nekā 50 tūkstošus rubļu (aptuveni 500 eiro), bet piektdaļa atvaļinājumam tērē līdz 15 tūkstošiem rubļu (150 eiro). Tiek norādīts, ka iedzīvotāji “gribētu” ceļot arī uz ārvalstīm, taču tas faktiski nav iespējams finansiālu iemeslu dēļ.
