PTAC: kredīta atmaksas spējas izvērtēšana atkarīga no kredītņēmēja godaprāta

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Joprojām nav īstas pārliecības, ka Latvijā likuma normas ir sakārtotas tā, ka kredīta devējs patiesi spēj kārtīgi un pamatīgi izvērtēt ātrā kredīta ņēmēja patieso kredītspēju, - viss atkarīgs, kādus datus par sevi ir devis patērētājs, izteicās Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa. 30% kredītu tiek pagarināti trīs un vairāk reižu - vai tas nozīmē, ka komersants ir pēc būtības izvērtējis spēju atmaksāt?

PTAC strādā seši cilvēki, kas vispār strādā tikai ar finanšu jautājumiem, kuri ik pa laikam apmeklē firmas un pārbauda kredītdevēju, lombardu darbības likumību. Vītoliņa teica, ka vairāk uz vietas pārbaudēs inspektori dotos, ja būtu iedzīvotāju sūdzības. Pagaidām tādu daudz nav.

Vītoliņa LTV raidījumā «1 pret 1» teica, ka varbūt vajadzētu vairāk cilvēku, kas strādā ar šiem jautājumiem, taču šāds atbalsts nav saņemts. Grūti kontrolējams ir ātro kredītu reklāmas tirgus, kas ātri mainās.

Lai gan ātro kredītu nozare apgalvo, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi nav nepieciešami, jo divu gadu laikā veikto darbu rezultātā, kā rezultātā izsniegto kredītu apjoms 2014. gadā krities par gandrīz 20%, analizējot datus par ātro kredītu uzņēmumu peļņu, jāsecina, ka kreditētāju situācija kļūst labāka, Latvijas televīzijas raidījumā atzīst Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Lielākajam ātro kredītu devējam «4Finance» ar zīmoliem «Smscredit», «Vivus.lv» un «Ondo» vēl 2010.g Latvijā bija zaudējumi, bet trīs gadus vēlāk peļņa sasniedza gandrīz 28 miljonus. Savukārt apgrozījums 2010.g. bija tikai pusmiljons, bet 2013.gadā gandrīz 50 miljoni.

LTV sižetā rādītais liecina, ka kredītdevēji paši pēc nupat izsniegta kredīta zvana kredīta ņēmējam jau pēc nedēļas, piedāvājot vēl pāris simtu, ko iztērēt, kaut apmeklējot kādu vasaras mūzikas festivālu.

PTAC vadītāja norāda, ka dati, kas liecina par uzlabojumiem kredītu atmaksas kavēšanā, tomēr

neatspoguļo patieso situāciju, jo bezcerīgie kredīti tiek cedēti.

Jaunākie dati rāda, ka 2014.g.nogalē izsniegto kredītu apjoms pārsniedz 2013.gada zemāko kritumu un izsniegto kredītu skaits atkal pieaug. Pērn kopumā izsniegti 144 miljoni eiro.

32% kredītu atmaksa tiek kavēta; gandrīz 30% tiek pagarināti trīs un vairāk reizes.

PTAC vadītāja prognozē, ka nākamās izmaiņas ātro kredītu nozarē būs kredītu cenas ierobežošana, nokavējuma procentu ierobežošana, kā arī atmaksas grafika izstrādāšana distancētajiem kredītiem virs 30 dienām.

Saskaņā ar «TNS» datiem «ātro kredītu» nozare vēl arvien ir viens no lielākajiem reklāmdevējiem Latvijā

– 2014. gada pirmajā pusgadā Latvijas lielāko reklāmdevēju pirmajā desmitniekā ierindojušies divi šīs nozares komersanti – «4 finance» un «MCB Finance». Nozarei netīkamie grozījumi varētu stāties spēkā no šā gada 1. jūlija.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērsies Latvijas Reklāmas asociācijā, lūdzot izvērtēt pret centru vērstās nebanku kredītdevēju izplatītās televīzijas reklāmas izstrādātāja atbildību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «1:1» sacīja PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

Tāpat PTAC esot vērsies pie medijiem ar aicinājumu vairs šo reklāmu neizplatīt. Vītoliņa sacīja, ka PTAC ieskatā reklāma izplata nepatiesu informāciju.

Viņa arī piebilda, ka sākotnēji PTAC rīcībā nonākusi neprecīza informācija par reklāmas izgatavotāju, tāpēc Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijai (LNKA) lūgts precizēt, kas reklāmu izstrādājis. Pēc tam PTAC precizēto informāciju nodos Latvijas Reklāmu asociācijai.

Raidījuma «1:1» veidotāju rīcībā esošā informācija liecina, ka reklāmu veidojis parlamentārieša Ilmāra Latkovska (VL-TB/LNNK) dēlam piederošs uzņēmums SIA «Hansa Media».

Reklāmā LNKA vadītāja Baiba Fromane stāsta, ka asociācijas biedri ir informējuši PTAC gan par nelegālajiem aizdevējiem internetā, gan nelicencētajiem lombardiem, tomēr reakcijas neesot. Tā vietā sekojot centieni ierobežot legālos pakalpojumu sniedzējus.

«Patērētāju tiesību aizsardzības centrs melo sabiedrībai, sakot, ka nelegālais kredītbizness neesot liels, un vienlaikus dara visu, lai iznīcinātu legālos uzņēmējus [..],» apgalvo Fromane.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu