Eiropas platuma sliežu projektā «Rail Baltica» aizkavējusies vienošanās panākšana par starpvalstu līgumu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijā atzina trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» vadītāja Baiba Rubesa.
Rubesa: Vēl nav panākta vienošanās par «Rail Baltica» starpvalstu līgumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināta no 10. rindkopas.)
Viņa skaidroja, ka kavēšanās notiek dažādos līmeņos. Visām valstīm esot viens skats uz konkrēto projektu, taču atšķirīgi uzskati, kā konkrēti to ieviest. Vienošanos plānots panākt vasaras sākumā. Viņa arī atzina, ka nedaudz jau bija aizkavējusies arī kopuzņēmuma izveide. Patlaban jau tiekot izsludināti pirmie kopuzņēmuma iepirkumi, kuri gan sākotnēji vairāk saistīti ar juridiskajiem pakalpojumiem un izpētes procesiem.
Komentējot pašreizējā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) neviennozīmīgos izteikumus par projektu, Rubesa norādīja, ka būtiskākais esot fakts, ka šo projektu atbalsta visa valdība. Vienlaikus gan amatpersona izrādīja neizpratni par šādiem komentāriem. Kā ziņots, Augulis iepriekš izteicies - ja «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas projektam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību.
Patlaban būtiski esot veikt aprēķinus, lai saprastu, vai projekts atmaksāsies, stāstīja Rubesa. Rūpīgi pētījumi tikšot veikti šogad un nākamgad, kad arī būšot konkrētāki dati par projekta ekonomisko izdevīgumu. Vienlaikus Rubesa akcentēja, ka projekta izdevīgumu apliecinot jau 2011.gadā kompānijas AECOM veiktais pētījums.
Rubesa Saeimas komisijas sēdē informēja, ka 15 gadu laikā trijās Baltijas valstīs plānotas investīcijas piecu miljardu eiro apmērā un galvenais mērķis ir nodrošināt pasažieru kravu plūsmu ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī uzlabot kravu plūsmu austrumu-rietumu virzienā. Plānots, ka Baltijas valstīs 2030.gadā apkalpos 12,9 miljonus tonnu kravu gadā, bet 2014.gadā - 15,8 miljonus tonnu gadā. Plānots pārvadāt arī piecus miljonus pasažieru gadā, un no tiem 70% būtu Baltijas valstu iedzīvotāji.
Kā lielāko izaicinājumu projekta realizācijā Rubesa minēja iepirkumu vadības caurskatāmību un profesionālu uzraudzību. Patlaban vēl nav panākta vienošanās, pēc kādiem principiem iepirkumi tiks uzraudzīti, taču galvenais kritērijs esot Eiropas Savienības iepirkumu nosacījumu standarts, kas spēkā stāsies šā gada aprīlī. Gan Rubesa, gan Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands neslēpa, ka visgrūtāk panākt vienošanos ir tieši Lietuvas puses nostājas iespaidā. Kā skaidroja Rubesa, Eiropā valstu kopuzņēmumu pieredze ir ļoti dažāda un līdz šim nevar minēt neviena perfekta kopuzņēmuma pieredzi.
Kā uzskata Rubesa, projekta realizācija būtu ekonomiski izdevīgāka, ja liela daļa iepirkumu būtu vienās rokās, nevis trīs vai četrās. Piemēram, dzelzceļa signalizācijai esot jāstrādā kā vienam veselumam, turklāt plašākos iepirkumos varot rēķināties arī ar zemākām cenām.
Rubesa atgādināja, ka projektu 85% apmērā finansē Eiropas Savienība, bet pārējie 15% būs jāsedz Latvijas pusei. Vienlaikus precīzus aprēķinus, cik no valsts puses būs jāmaksā, viņa nesniedza. Paredzēts, ka pasažieru vilciens brauks ar ātrumu 240 kilometri stundā, bet kravu - 120 kilometri stundā.
Rubesa skaidroja, ka pagaidām nav zināms, kas pēc infrastruktūras izbūves organizēs vilcienu kustību, taču atzina, ka vislabākais variants būtu, ja to Baltijas valstīs apkalpotu viens operators. Viņa arī uzsvēra, ka par projektu interesējas arī Polija un Somija. Pēdējā nopietni analizējot iespēju celt tuneli savienojumam ar Tallinu.
Saeimas Eiropas lietu komisija pēc Rubesas uzklausīšanas pieņēma paziņojumu, kurā aicina iesaistītās puses nodrošināt pilnu un pastāvīgu atbalstu projekta tālākai attīstībai un virzībai, kā arī ievērot projekta īstenošanai līdz šim noteikto laika grafiku, kas nodrošinātu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu un apgūšanu atbilstoši projekta plānam.
Komisija paziņojumā atgādina par Baltijas valstu kopīgu apņemšanos īstenot «Rail Baltica» projektu un akcentē, ka kavēšanās pieņemt lēmumus var kaitēt projekta savlaicīgai īstenošanai. Tāpat paziņojumā uzsvērts, ka «Rail Baltica» projekts veicina Baltijas valstu savstarpēju solidaritāti, labas kaimiņattiecības un dziļāku Eiropas transporta infrastruktūras integrāciju, kā arī transporta veidu un risinājumu dažādošanu.
Projekta īstenošana ļaus no Rīgas Tallinā nokļūt divās stundās, savukārt no Rīgas Kauņā - pusotrā stundā, deputātiem sacīja «RB Rail» valdes priekšsēdētāja. Projekta gaitā plānots uzbūvēt vairāk nekā 700 kilometrus sliežu, 29 elektrības apakšstacijas un trīs multimodālās stacijas Baltijas valstīs. Paredzēts, ka būvniecība ilgs desmit gadus.
Informējot par ieguvumiem no projekta, Rubesa akcentēja, ka šis ir pirmais Baltijas valstīm piederošais kopuzņēmums un projekts sniegs pieredzi kopīgu iepirkumu veikšanā. Tāpat kā būtiskus ieguvumus viņa minēja nodarbinātības celšanu, satiksmes negadījumu un videi kaitīgo izmešu samazināšanos, kā arī citus.
Paredzēts, ka šogad tiks pabeigti ar projektu saistītie pētījumi visās Baltijas valstīs, laikā no 2018. līdz 2022. gadam - pētījumi un tehniskais projekts, no 2019. līdz 2020. gadam - zemes iegāde, 2022. gadā - būvniecības pirmā fāze, savukārt 2025.gadā pabeigta būvniecība Baltijas valstīs.
Komisijas sēdē transporta nozares eksperts Tālis Linkaits akcentēja projekta «Rail Baltica» nozīmi, norādot, ka Centrāleiropas cilvēki pieraduši pārvietoties ar vilcienu un patlaban sasniegt Baltiju ir apgrūtinoši. Viņš arī vērsa uzmanību uz statistiku, kas apliecina, ka ekonomiskā izaugsme spēcīgāka ir tur, kur ir attīstīta transporta infrastruktūra.
Kā ziņots, 2014.gadā valstij pilnībā piederošā SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» kļuva par dibinātāju un akcionāru Baltijas valstu kopuzņēmumā AS «RB Rail», iegūstot proporcionāli vienādu akciju daļu ar Lietuvas un Igaunijas akcionāru jeb 33,33% akciju. Uzņēmuma valdes loceklis ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.
Pērn augusta beigās «Eiropas dzelzceļa līnijas» pamatkapitālu palielināja par 680 000 eiro līdz 1 360 000 eiro, lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību «RB Rail» atbilstoši akcionāru līgumam.
10.jūlijā Eiropas Savienības dalībvalstis apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), tostarp arī «Rail Baltica» projektam. «Rail Baltica» projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai.
Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.