Eiropas Savienības (ES) izstrādātajās programmās Grieķijas parādsaistību krīzes atrisināšanai tika veiksmīgi realizētas reformas un novērsts katastrofisks valsts bankrots, taču tās nav spējušas nodrošināt Atēnu finansiālu patstāvību, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā.
«Šīs programmas veicināja reformas un novērsa Grieķijas bankrotu. Taču valsts spēja sevi pilnībā finansēt finanšu tirgos joprojām ir sarežģīta,» norāda palātas loceklis Baudilio Tome Muguruza.
Kopš 2010.gada Grieķija kopumā no starptautiskajiem kreditoriem saņēmusi trīs aizdevumus vairāk nekā 350 miljardu eiro apmērā.
Eiropas Revīzijas palāta izvērtējusi Eiropas Komisijas (EK) darbu, tai esot vienai no trīs Grieķijas starptautiskajiem kreditoriem. Valsts glābšanas programmās piedalījies arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB).
Palāta atzinusi, ka pirmā glābšanas programma 2010.gadā tika izstrādāta ārkārtas steidzamības situācijā un Grieķijai noteiktās prasības sākotnēji bijušas neskaidras, taču laika gaitā uzlabojušās.
Pirmajās divās glābšanas programmās tika pieprasīta plašu reformu īstenošana, taču tajās netika atbilstoši noteikta to attiecīgā nozīmība un tās netika iekļautas valsts plašākā stratēģijā, skaidro palāta.
Ziņojumā teikts, ka visveiksmīgākās reformas skārušas budžeta samazinājumus un nodokļu sistēmu, taču strukturālās reformas nodarbinātības likumā un banku sistēmā uzrādījušas atšķirīgus rezultātus.
Tas daļēji skaidrojams ar to, ka EK pārvērtējusi Grieķijias spēju īstenot šīs reformas, tādējādi atbilstoši nav pielāgojusi to apmēru un īstenošanas termiņus.
