Eiropas Komisijas (EK) līdz šim piešķirtais atbalsts piena ražotājiem nav kompensējjis cenu lejupslīdes dēļ negūtos ieņēmumus, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) valdībā šodien iesniegtais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 2017. gada 12. jūnija sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.
ZM norāda, ka kopš Krievijas importa embargo noteikšanas 2014. gada augustā, situācija Latvijas piena nozarē nav uzskatāma par labvēlīgu, neraugoties uz piena iepirkuma cenas pieaugumu laikā no pagājušā gada augusta līdz šā gada janvārim. Pašreizējais piena iepirkuma cenas līmenis balansē uz ražošanas pašizmaksas robežas. Aprīlī cena bija noslīdējusi līdz 0,29 eiro kilogramā jeb bija par 6% mazāka nekā janvārī un prognozes liecina, ka cena arī šā gada maijā būs samazinājusies.
Savukārt piena produktu tirgus cenas Latvijā šogad saistībā ar situāciju pasaules tirgos aug, un ir augstākas nekā 2016. un 2015. gadā. Kopš 2014. gada otrā pusgada arī Latvijas piena nozares eksporta rādītāji turpina pasliktināties. Latvijas piena produktu ražotāji aktīvi cenšas diferencēt eksporta tirgus, taču tas ir laikietilpīgs un resursietilpīgs process, saistīts ar dažādām administratīvām procedūrām, tādēļ līdz šim jauno tirgu īpatsvars kopējā eksportā ir neliels un veido līdz 3%. Pērn Latvijas piena produktu eksporta vērtība sasniedza 165 miljonus eiro, kas bija par 2% mazāk nekā 2015. gadā, teikts ZM informatīvajā ziņojumā.
ZM norāda, ka piena ražotājiem pilnā apmērā ir izmaksāts Eiropas Savienības (ES) 2016. gadā Latvijai piešķirtais pagaidu ārkārtas pielāgošanas atbalsts 9,76 miljonu eiro apmērā. To saņēma ražotāji, kuriem pērn 1. septembrī bija reģistrētas slaucamas govis un kuri noteiktā laika posmā īstenoja vismaz vienu no piecām atbalsttiesīgajām aktivitātēm. Tāpat ražotāji ir izmantojuši ES pērn piešķirto atbalstu piena ražošanas samazināšanai trīs mēnešu periodā, sākot no 2016. gada oktobra. Atbalsta shēmas ietvaros par 5231 tonnu piena kopumā tika izmaksāts 705 535 eiro atbalsts. Latvija maija beigās izmaksāja piena ražotājiem valsts papildus ārkārtas pielāgošanas atbalstu kopumā septiņu miljonu eiro apmērā, jo piena iepirkuma cenas pieaugums pērn otrajā pusgadā un līdzšinējie ārkārtas atbalsta pasākumi nekompensēja ražotājiem iepriekš ciesto ieņēmumu samazinājumu, nozares eksporta rādītāji pasliktinās un iestājusies vasaras sezona.
Līdz ar to Latvija piesardzīgi vērtē situācijas attīstību piena nozarē, ņemot vērā vasaras sezonas iestāšanos un signālus, kas norāda uz zināmu pieprasījuma pazemināšanos pasaules tirgū. Lai arī Latvija pateicas EK par līdz šim piena ražotājiem piešķirtajām atbalsta iespējām, šie atbalsti nav kompensējuši cenu lejupslīdes dēļ negūtos ieņēmumus.
Vienlaikus Latvija cerīgi vērtē situāciju cūkkopības nozarē. Taču Latvijai pastāv bažas par situācijas attīstību rudenī, jo situācijas uzlabošanos lielā mērā nosaka sezonalitāte un augstais pieprasījums tieši vasaras sezonā. Pēc vairāku mēnešu lejupslīdes, patlaban cūkgaļas cena ir atsākusi palielināties, jo īpaši strauji pakāpjoties aprīlī un sasniedzot 174,9 eiro par 100 kilogramiem. Pašreizējās iepirkuma cenas cūkgaļai ir aptuveni ražošanas pašizmaksas robežās.
ZM informatīvajā ziņojumā arī teikts, ka situācija ES augļu un dārzeņu tirgū saglabājas saspringta, jo īpaši saistībā ar netipiski vēsajiem laikapstākļiem šā gada pavasarī, kas ievērojami sadārdzināja ražošanas pašizmaksas. Turklāt piesardzīgi vērtējama jaunā gurķu un tomātu sezona, jo konkurences apstākļi tirgū varētu saasināties. Vienlaikus Latvija atzinīgi vērtē EK priekšlikumu turpināt ārkārtas atbalstu augļu sektorā.
Latvija aicina EK arī turpmāk cieši sekot līdz tirgus situācijas attīstībai un nepieciešamības gadījumā attiecīgi rīkoties.
