RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

SPKC: Latvijā un Eiropā nav pamata satraukties par antibiotikām gaļā

LETA
Cūkgaļa | Foto: Evija Trifanova / LETA

Latvijā nav pamata satraukties par antibiotikām gaļā, jo Eiropa var lepoties ar to, ka antibiotikas netiek izmantotas par augšanas stimulatoru, diskusijā par atbildīgu antibiotiku lietošanu un antimikrobās rezistences jautājumiem sacīja Slimību profilakses un kontroles centra galvenā speciāliste antimikrobās rezistences jautājumos Elīna Dimiņa.

Viņa norādīja, ka teorētiski antibiotikas gaļā var būt, taču Latvijā vairāk jābaidās no rezistentiem mikroorganismiem gaļā, proti, daudz lielāku risku organismam rada termiski neapstrādāta gaļa, kurā ir rezistents mikrobs. Bieži tas ir rezistents, jo dzīvnieks saņēmis antibiotikas, tomēr bieds ir mikrobs, nevis antibiotikas.

Vienlaikus Dimiņa norādīja, ka Eiropa var lepoties ar to, ka antibiotikas netiek izmantotas kā augšanas stimulators, jo ļoti daudz pasaules valstīs antibiotikas tā tiek izmantotas. Tāpat antibiotikas izmanto, lai ietaupītu uz higiēnu. «Ja Tev ir netīra kūts, kur izplatās infekcija, Tu iedod dzīvniekiem antibiotikas, ir ko pārdot, vari nopelnīt, bet tu ražo rezistentās baktērijas,» skaidroja Dimiņa.

Vienlaikus Eiropā antibiotiku lietošana lopkopībā tiek regulēta. «Tāpēc teikt, ka, kāda atšķirība, vai iedzīvotājs lieto antibiotikas, jo lopkopji jau dara, kā grib, Eiropas situācijā nav pamata,» piebilda SPKC speciāliste.

Arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālā biroja Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne piebilda, ka ir divas Eiropas Savienības direktīvas, kuras no 2006.gada paredz to, kādā veidā antibiotikas tiek regulētas veterinārajā medicīnā un lopkopībā.

Viņa skaidroja, ka pilnībā antimikrobo rezistenci nav iespējams likvidēt, jo notiek arī baktēriju mutācijas. Arī baktērijas ir dzīvi organismi, kas vēlas izdzīvot, tāpēc tie mutējas, kā rezultātā baktērijas kļūst rezistentas. Vienlaikus valstis var darīt visu iespējamo, lai šo rezistenci mazinātu.

Pēc Rūrānes paustā, antibiotiku uzraudzības un kontroles mehānisms valstīs ir ļoti svarīgs, tāpēc šī jautājuma risināšanā svarīga starpsektoru sadarbība. Rezsistences ierobežošanā jāsadarbojas Veselības ministrijai, Zemkopības ministrijai, kā arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija.

Veselība Latvija PVO
0 Komentāri