Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Mudina sodīt ražotājus, kuri ES atļaujas tirgot atšķirīgas kvalitātes produktus

Foto: AFP/Scanpix

Eiropas Savienības (ES) mājā piektdien norisinājās diskusija par Eiropas preču duālo kvalitāti un turpmākajiem soļiem preču divējādās kvalitātes novēršanā. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere diskusijas laikā mudināja domāt par sodiem, ko varētu piespriest ražotājiem, kuri, tirgojot atšķirīgus vienāda zīmola produktus dažādās valstīs, maldina un diskriminē patērētājus.

Atšķirība preču kvalitātē starp Rietumeiropu un Austrumeiropu šogad ir aktuāli izskatāms jautājums gan Latvijā, gan visā Eiropā. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajās pārtikas produktu salīdzinošajās pārbaudēs atšķirības konstatētas 18 produktiem, kas nopērkami kā Vācijā un Beļģijā, tā arī Latvijā.

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt valstīm efektīvāk izmantot spēkā esošos tiesību aktus Eiropas Savienības pārtikas un patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai konstatētu un novērstu nepamatotus «dubultos» standartus.

Eiropas Parlamenta (EP) Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (IMCO) ierosinājusi veikt vienotu zīmolu pārtikas un nepārtikas preču kvalitātes salīdzināšanas pilotprojektu ES dalībvalstīs. EK neizslēdz nepieciešamību grozīt ES likumdošanu, ja nacionālo valstu atbildīgās institūcijas netiks galā ar šiem jautājumiem.

Diskusijas laikā Zemkopības ministrijas pārstāve Dace Ugare akcentēja, ka šobrīd nepieciešamas sagaidīt kopēju Eiropas Savienības metodoloģiju, lai gūtu pārskatu par visu Eiropu, jo pagaidām katra valsts produktus pārbaudījusi citādi, kas nedod objektīvu ainu.

Ugare skaidroja, ka Latvija piedalās vairākās darba grupās, kuras izstrādās kritērijus, līdz ar to metodoloģija netiek izstrādāta dažām dalībvalstīm, bet visām kopā, iesaistoties visām valstīm.

Diskusijas dalībnieki akcentēja, ka Eiropā nevar būt otrās klases patērētāji.

Ja atšķiras produkti dažādās Eiropas Savienības valstīs, tā ir patērētāju maldināšana. «Kā var būt tā, ka viens zīmols Eiropas tirgū atšķiras!» teica Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītājas vietnieks Andris Kužnieks.

Runājot par padarīto, Kužnieks skaidroja, ka jau ir sākts dialogs ar ražotājiem, tāpat iesaistītas dažādas patērētāju organizācijas. Pagaidām gan tiek runāts par pārtikas precēm, bet nav izslēgts, ka uzmanība nākotnē tiks pievērsta arī atšķirībām starp nepārtikas precēm.

Eiroparlamentāriete Inese Vaidere savukārt diskusijā teica, ka jau vairākus gadus duālo preču tēma ir aktuāls diskusijas objekts parlamentā. Vienlaikus

lielākā aktivitāte sākotnēji bija vērojama tieši no Austrumeiropas valstīm, bet Rietumeiropas valstu pārstāvji parlamentā sākotnēji izrādīja visai mazu interesi.

Vaidere arī pauda, ka jebkura fiksētā atšķirība ir patērētāju diskriminācija. Pat ja atšķirības ir nelielas, tā ir patērētāju maldināšana un diskriminācija, teica Vaidere. Viņa arī apšaubīja dažu ražotāju apgalvojumus, ka ražotājs pielāgojas vietējam tirgum. «Vai tad Latvijā iedzīvotāji grib, lai veļas pulveris mazgā sliktāk nekā Vācijā?» retoriski taujāja Vaidere. Viņa arī akcentēja, ka Latvijā ir produkti, kuri maksā vairāk nekā citās valstīs, bet, iespējams, tie ir sliktākas kvalitātes.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka nepieciešams Eiropas līmenī vienoties par to, kādi tieši ir kritēriji, pēc kuriem vērtē produktus dažādās valstīs.

«Varbūt tā kafija dod to pašu možumu, taču negaršo tik labi,» teica Vaidere.

Viņa norādīja – ja uzņēmums piedāvā zīmola produktu ar dažādu sastāvu dažādās valstīs, tas ir pārkāpums, tāpēc nepieciešams domāt arī par sodiem, kādus Eiropa varētu piespriest. Pašlaik esot secināts, ka ražotājs mēdz atšķirības starp vienādiem produktiem dažādās valstīs nenorādīt.

Viņa gan piebilda - lai runātu par iespējamām sankcijām, nepieciešams Eiropā vienoties par vienādiem kritērijiem, kā produkti tiek pārbaudīti.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudījis kopumā 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus. PVD pēc produktu marķējuma salīdzināšanas konstatējis to, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas - dārgākas un lētākas.

Tomēr, laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā PVD nav konstatējis.

Atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas.

Piemēram,

Beļģijā iegādātu «Nutella Ferrero B ready» vafeļu kakao krēma sastāvā nav sūkalu pulvera, kamēr Latvijā iegādātajā produktā sūkalu pulveris ir pievienots.

Līdzīga atšķirība novērojama arī, salīdzinot Vācijā un Latvijā iegādātos «TUC» krekerus ar bekona garšu.

Tomēr piesātināto un nepiesātināto taukskābju saturs «TUC» cepumos abos gadījumos ir vienāds. Vācijā iegādātajā «Nutella» riekstu krēma sastāvā ir vājpiena pulveris, bet Latvijā iegādātajā produktā - arī sūkalu pulveris. Tai pašā laikā ogļhidrāti abos produktos neatšķiras.

Piemēram, salīdzinot Latvijā iegādāto šokolādi «Milka» ar Vācijā iegādāto un ražoto šokolādi, konstatēti identiski marķējumi, taču, laboratoriski pārbaudot,

atšķīrās riekstu un šokolādes proporcija, turklāt abos gadījumos riekstu daudzums nesasniedza 20%, kā tas norādīts marķējumā.

Tajā pašā laikā, salīdzinot Latvijā un Vācijā iegādāto negāzēto tējas dzērienu «Nestea» marķējuma informāciju, konstatēts, ka dzērienam, kas ražots Vācijā, saldinātājs pievienots nav, savukārt produktam, kas ražots Eiropas Savienībā (ES), pievienots saldinātājs.

7 Komentāri