Gandrīz pusei cilvēku nav naudas, lai uzkrātu to nebaltām dienām. Vēl biežāk ar naudas trūkumu uzkrājumu veidošanai cīnās laucinieki un mazturīgie. Tai pašā laikā baņķieru novērojumi liecina, ka cilvēku vēlme uzkrāt palielinās.
Nav naudas nebaltām dienām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Portāla TVNET un "Snapshots" aptaujā šonedēļ noskaidrots, ka naudas uzkrājumu veidošanai nav 48% aptaujāto. Vēl biežāk uz naudas trūkumu uzkrājumu veidošanai norādījuši laukos dzīvojošie – 62%, kā arī ļaudis ar ienākumiem līdz 150 latiem (61%).
Bankās uzkrāj vairāk
"Swedbank" Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons sarunā ar portālu TVNET sacīja, ka banku nozarē apkopotie dati liecina, ka iedzīvotāji uzkrāj vairāk.
Depozītu apjomi 2010.gada pēdējā ceturksnī bijuši par 1,8% lielāki nekā ceturksni iepriekš: "Kopumā Latvijas iedzīvotājiem uzkrāto līdzekļu apjoms palicis lielāks."
Arī ikdienas novērojumi bankā liecina, ka cilvēku vēlme uzkrāt palielinās. Protams, tā nav tik strauja, kā parādās dažādās aptaujās.
Bažījas par valsts pensijām
Interese par naudas krāšanu pieaugusi saistībā ar pēdējām kaislībām ap valsts pensiju sistēmu. Jansons atgādināja iepriekš izskanējušās bažas, ka valsts pensiju sistēma nevar nodrošināt pilnvērtīgas vecumdienas.
"Cilvēkiem šie izteikumi "aizķeras", un viņi vairāk meklē iespējas, kā paši krāt," bankas darbinieks teica un piebilda, ka aktīvākie šai jomā esot cilvēki, kuriem līdz pensijai vēl aptuveni 15 gadi jāstrādā. "Tie ir 40-45 gadus veci cilvēki." Vienlīdz liela interese ir gan vīriešiem, gan sievietēm.
Jo pensija tuvāk, jo vairāk domā par naudas krāšanu.
Jansons atzīmēja, ka veselīgi būtu, ja arī jaunie cilvēki vairāk domātu par savām vecumdienām un laikus sāktu naudas krāšanu.
Kā krāj naudu?
Viņš pastāstīja, ka daļa klientu, gaidot depozītu procentu likmju kāpumu, sākuši naudu vienkārši turēt savos kontos. Savukārt citi, necerot uz likmju kāpumu, pagarina depozītu termiņus, kas ļauj viņiem pelnīt vairāk.
Bankā novērots, ka arvien vairāk ir cilvēku, kuri atver krājkontu un krāj tajā salīdzinoši nelielu summu, piemēram, piecus latus. Ir ļaudis, kuriem ir pat vairāki krājkonti - katrs paredzēts savam mērķim.
Puse neko neuzkrāj
Aptaujā cilvēki kā populārāko uzkrājumu veidu atklājuši skaidras naudas krāšanu - to dara piektdaļa aptaujāto. Nedaudz retāk (15%) nauda tiek uzkrāta krājkontā. 7% cilvēku neredz vajadzību uzkrāt.
Daži izteikuši vēlmi sākt krāšanu tuvākajā laikā. Savukārt citiem naudas krāšanu kavē esošās kredītsaistības.