Valsts kontrole savā ziņojumā apstiprina iepriekš paustās bažas, ka valstij nav skaidra redzējuma par maksātnespējas nozares attīstību, maksātnespējas procesa mērķiem, kā arī administratoru uzraudzības sistēmisku pilnveidi, uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.
Asociācija ir gandarīta par Valsts kontroles veikto maksātnespējas nozares izvērtējumu, kas līdz šim ir vienīgais sistēmiskais audits maksātnespējas jomā. «Valsts kontrole savā ziņojumā apstiprina mūsu iepriekš paustās bažas - valstij nav skaidra redzējuma par maksātnespējas nozares attīstību, maksātnespējas procesa mērķiem, kā arī administratoru uzraudzības sistēmisku pilnveidi,» norādīja Cers, piebilstot, ka dažādas izmaiņas gan tiek veiktas regulāri, taču tās ir fragmentāras un sadrumstalotas.
Šodien publiskotais Valsts kontroles revīzijas ziņojums par maksātnespējas procesa efektivitāti valstī izgaismo vairākas līdz šim publiski noklusētas problēmas maksātnespējas jomā, un Administratoru asociācija piekrīt Valsts kontroles konstatētajam, ka
Latvijā trūkst konsekvences maksātnespējas nozares plānošanā, reformas tiek veiktas haotiski un atrauti no prakses.
Administratoru asociācija uzskata, ka pēdējo gadu laikā veiktie nepārtrauktie grozījumi Maksātnespējas likumā ir veicinājuši procesu necaurskatāmību, kā arī uzņēmēju un sabiedrības neizpratni par maksātnespējas procesa mērķi un norises principiem. «Patlaban administratori, īstenojot maksātnespējas procesus, piemēro trīs dažādus likumus, kas reglamentē maksātnespējas procesu norisi. Turklāt katrs no šiem likumiem paredz ne tikai atšķirīgas procedūras, bet arī dažādus maksātnespējas procesa mērķus,» paudis Cers.
Administratoru asociācija tuvāko nedēļu laikā plāno padziļināti iepazīties ar Valsts kontroles ziņojumu un izvērtēt tur iekļautās rekomendācijas attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru darba pilnveidošanu.
Kā ziņots, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka pastāvošā sistēma Latvijā pieļauj, ka maksātnespējas procesa administratoru darbība var nebūt neitrāla un objektīva. Pārbaudot, kā tiek īstenota maksātnespējas procesa politika, Valsts kontrole nonākusi pie secinājuma, ka valstī jau ilgstoši tiek pieļauts, ka maksātnespējas administratoriem ir visai neierobežota rīcības brīvība. Turklāt nepastāv kādas valsts noteiktas ētikas normas šīs profesijas pārstāvju darbībā.
Tieslietu ministrijai tiek pārmests, ka tā, veidojot un attīstot maksātnespējas nozares attīstību, nav iekļāvusi ētikas un morāles normas, vien šogad februārī, kad revīzija jau bija pabeigta, ministrija rosinājusi noteikt, ka maksātnespējas procesa administratoriem jābūt ar labu reputāciju, taču tas Valsts kontroles ieskatā nav pietiekami, šodien žurnālistiem sacīja Valsts kontroles pārstāve Iveta Ozoliņa.
Pēc Valsts kontroles domām, būtu jānosaka, ka maksātnespējas administratoram ir jābūt objektīvam, neitrālam, ir jāizslēdz jebkāda personisko interešu pārstāvēšana. Tāpat būtu jāizslēdz iespējas administratoriem sadarboties savā starpā, jo revidenti secinājuši, ka līdz šim šāda situācija ir pieļauta. Ozoliņa skaidroja, ka nereti maksātnespējas administratori sadarbojas vienā procesā, pildot dažādas lomas. Piemēram, ir maksātnespējas administrators, bet cits viņa kolēģis - kreditors maksātnespējas procesā. Viņš var balsot par administratora atlīdzību un procesa izmaksām. Tāpat arī secināts, ka darbojas vienas un tās pašas fiziskās personas un uzņēmumi, kuri ir raksturīgi konkrētam administratoram.
Jau ziņots, ka Valsts budžeta iestādes un kapitālsabiedrības divu gadu laikā kopumā ir zaudējušas 434 miljonus eiro izbeigtos maksātnespējas procesos, revīzijā par valsts īstenoto politiku maksātnespējas jomā secinājusi Valsts kontrole. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa šodien informēja, ka šāda summa zaudēta laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.septembrim. No kopējās summas 402 miljonus eiro veidojot Valsts ieņēmumu dienesta norakstītie nodokļu parādi, bet 15 miljonus eiro - ministriju un to padotības iestāžu budžeta līdzekļi.
Valsts kontrole revīzijā norāda, ka uz 2014.gada 1.oktobri pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos ir vismaz 603 miljoni eiro. No šīs summas 359 miljoni eiro veido maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi un 148 miljoni eiro ir ministriju un to padotības iestāžu budžeta līdzekļi.
