Latvijas rūpniecībā izaugsme gaidāma arī nākamgad, taču pieaugums būs lēnāks nekā šogad, prognozēja banku analītķi, komentējot pirmdien publiskotos rūpniecības produkcijas izlaides datus okobrī.
Banku analītiķi: Latvijas rūpniecībā izaugsme gaidāma arī nākamgad
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA atzīmēja, ka 2017.gada oktobrī, salīdzinot ar gadu iepriekš, rūpniecības izlaide Latvijā kopumā ir augusi par 5,4%, kas ir otrs lēnākais mēneša pieaugums šogad, bet bažām nav pamata, jo nelieli mīnusi ir redzami vien dažās pārtikas rūpniecības apakšnozarēs, kā arī kokmateriālu zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas segmentā, kamēr pārējās nozares turpina augt.
«Zināma sabremzēšanās tika gaidīta, jo tik strauji kā šogad ilgstoši augt nav iespējams: šā gada 10 mēnešos apmēri auguši par 9,3%, tajā skaitā apstrādes rūpniecības milzis audzis par 8,2%. No apstrādes rūpniecības lielākajiem sektoriem lēnākā izaugsme redzama kokapstrādei - gada 10 mēnešos kāpums par 2,5%. Tik lielai nozarei tas ir lielisks panākums, jo īpaši, ņemot vērā ierobežoto resursu pieejamību. Savukārt hidroelektroenerģijas ražošanas kāpums ir par fantastiskiem 74% - lietavas traucē mežiniekiem un lauksaimniekiem, bet palīdz citiem,» klāstīja Kazāks.
Viņš norādīja, ka pasaules ekonomika ir augoša, pieprasījums ir kāpjošs, un tas Latvijā sniedz labas iespējams arī eksportētājiem.
«Solīda izaugsme gaidāma arī nākamgad. Tempi gan būs zemāki nekā šogad un attālināsies no divciparu skaitļiem, jo jaudu noslodze ir jau augsta. Turpmākai apmēru kāpināšanai daudzviet nepieciešamas investīcijas jaudu palielināšanai un efektivitātes uzlabošanai. Investīciju aktivitāti vilks uz augšu arī darbaspēka trūkums un algu kāpums. Apstrādes rūpniecībai eksports vēl arvien būs galvenais tirgus, bet līdz ar straujāku patēriņa kāpumu, lielāku lomu sāks spēlēt arī vietējais tirgus,» sacīja Kazāks.
«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka par spīti oktobra korekcijai, apstrādes rūpniecība uzņemto tempu saglabās. «Tendences eirozonā rāda, ka apstrādes rūpniecība reģionā piedzīvo strauju izplešanos. Uzlabojas konkurētspēja un aktivizējas investīcijas. Tādējādi ārējā konjunktūra ir izteikti labvēlīga tālākai Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmei. Taču būtiski ir ne tikai noķert vilni un augt līdzi, bet aktīvi domāt par investīcijām konkurētspējas noturēšanai un eksporta veicināšanai,» viņš sacīja.
Gašpuitis minēja, ka eirozonā iepirkumu vadītāju indeksi (PMI) un Eiropas Komisijas ekonomisko noskaņojumu rādītāji ir tuvu rekordlīmeņiem. Pēdējo sešu mēnešu laikā četrās lielākajās eirozonas valstīs PMI indekss visās nozarēs, kur tas tiek mērīts (apstrādes rūpniecība, pakalpojumi, būvniecība un mazumtirdzniecība), ir pārsniedzis 50 punktu slieksni, kas liecina par izaugsmes fāzi. Turklāt situācijas vērtējumos rūpnieki ir izteikti optimistiski. Lai gan PMI oktobrī nedaudz kritās, indekss četrās lielākajās valstīs ir vēsturiski augstā līmenī - 55. PMI Francijā tagad ir augstāks, nekā Vācijā, kas apliecina, labvēlīgo tendenci veido arvien vairāk valstu.
«Spēcīgs jauno pasūtījumu rādītājs norāda uz tālāku produkcijas izlaides un eksporta pieaugumu. Rūpnieciskā ražošana trešajā ceturksnī paātrinājās, uzrādot kāpumu par 3,5-4%. Lai gan pēdējos mēnešos eksporta pieaugums ir palēninājies. Labāka konkurētspēja un spēcīgs globālais pieprasījums nodrošinās apstrādes rūpniecības izaugsmi par 4,5%. Pieaugoša jaudu noslodze un spēcīgas pasūtījumu prognozes veicinās investīcijas. 2016.gadā investīcijas pieaugums bija daudz lēnāks, nekā gaidīts, taču tam pamazām vajadzētu aktivizēties,» pauda Gašpuitis.
Viņš arī minēja, ka ārējā vide būs labvēlīga līdzšinējās izaugsmes turpināšanai. «Latvijas apstrādes rūpniecībai ir jāspēj augt straujāk, nekā eirozona vidēji, kas, visticamāk, arī notiks. Pagaidām konfidences rādītāji ir tālu no pirmskrīzes līmeņiem. Oktobrī bija neliels atkritiens gan izaugsmē, gan noskaņojumā. Tomēr tā ir īslaicīga korekcija. Konfidences rādītāju tendence norāda uz lēnīgu uzlabošanos, vasarā tika uzrādīts labākais līmenis pēckrīzes periodā. Noturoties izaugsmei, noskaņojums nostiprināsies. Šobrīd nozare atgriežas pirmskrīzes apmēru līmenī un nākamgad būs iespējas jaunām virsotnēm. Turklāt eksportam būs izšķiroša izaugsmē. Par to liecina jauno pasūtījumu indeksi. Labāki nosacījumi tuvākā perspektīvā uzrāda tieši pasūtījumu tendence uz Eiropas Savienības tirgiem. Eksporta pasūtījumu indekss uz NVS tirgiem, salīdzinot ar pērno gadu, ir kļuvis mazāk negatīvs. Tādējādi arī nākamgad apstrādes rūpniecība turpinās būt nozīmīgs visas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks,» sacīja Gašpuitis.
Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka oktobrī ražošana apstrādes rūpniecībā, salīdzinot ar septembri, pieauga par 0,2%, bet straujais kāpums pērn oktobrī noteica gada pieauguma tempa samazinājumu no 7,1% septembrī līdz 5,9% šogad oktobrī. «Iespējams, ka šī paša iemesla dēļ gada pieaugums vēl nedaudz samazināsies novembrī,» viņš piebilda.
Tostarp Strautiņš atzīmēja, ka kokapstrādes darbību negatīvi ietekmēja sliktā apaļkoksnes pieejamība, kā arī mazāks pieaugums bija pārtikas pārstrādē, kuru uz leju velk zivju pārstrāde un gaļas ražošana. «Tik lēni augot divām lielajām tradicionālajām nozarēm, mūsu rūpniecībā ļoti strauju kāpumu panākt ir grūti, par spīti tam, ka perspektīvākās nozares - mašīnbūve, ķīmija un farmācija - tur gada sākumā uzņemto tempu, palielinot apmērus par apmēram piekto daļu, ar mainīgām sekmēm dažādos sektoros,» viņš sacīja.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad desmit mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 9,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo laika periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 8,1%.