Latvijā 39% jauno uzņēmēju izlēmuši sākt savu biznesu, lai palielinātu savus ienākumus, Lietuvā tie ir 37% jauno uzņēmēju, bet Igaunijā tie ir 26%, liecina AS «SEB Banka» veiktā Baltijas jaunuzņēmumu aptauja.
Aptauja: 39% jauno uzņēmēju biznesu sākuši, lai palielinātu ienākumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aptaujā noskaidrots, ka Lietuvā vēlme būt pašam par savu priekšnieku ir motivējusi 33% jauno uzņēmēju, bet Latvijā - 28%, savukārt Igaunijā tie ir 29%.
Trešais visbiežāk nosauktais iemesls sākt uzņēmējdarbību ir vēlme pārvērst savu hobiju biznesā - Igaunijā to minējuši 25% respondenti, bet Latvijā un Lietuvā - 14%. Salīdzinoši retāk starp iemesliem, kas motivējusi izveidot savu biznesu, jaunie uzņēmēji minēja vēlmi strādāt pēc brīvāka grafika un iepriekšējā darba zaudēšana.
«SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars sacīja, ka iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas sākt savu biznesu, var būt dažādi. «Ir vairākas lietas, kas tiem ir kopīgas - tā ir drosme sākt kaut ko jaunu un apņēmība īstenot savus plānus. Augsti attīstīto valstu pieredze liecina - jo vairāk cilvēku iesaistās uzņēmējdarbībā, jo straujāk kāpj dzīves līmenis. Taču ir svarīgs ne tikai skaits, bet arī saturs,» atzīmēja Škapars.
Viņš aicināja Latvijas jaunos uzņēmumus izvirzīt sev ambiciozākus mērķus, kas būtu efektīvi un būtu ilgtspējīgi. «Jau no pirmās dienas jādomā par eksportu un jāizmanto mūsdienu tehnoloģiju un inovāciju sniegtās iespējas,» sacīja «SEB bankas» valdes loceklis.
Latvijas jaunuzņēmēju asociācijas «Startin.lv» valdes priekšsēdētāja Egita Poļanska skaidroja, ka galvenās jaunuzņēmuma idejā ir vienkāršība, kas atvieglotu dažādus darba procesus. «Jo vairāk jaunuzņēmumi domās par biznesa vienkāršību, jo vairāk ar laiku pilnveidosies ekonomiskā efektivitāte un būs pienesums valstij,» sacīja Poļanska.
«SEB Bankas» valdes loceklis papildināja, ka vienkāršība nes līdzi arī caurspīdīgumu un kontrolējošām iestādēm vienkāršāk vērtēt uzņēmuma darbību.
Pētījumā atzīmēts, ka Latvijā ir liels nodokļu slogs, ko Latvijas respondenti piecu ballu skalā novērtēja nedaudz virs četrām ballēm, Lietuvas respondenti - četrās ballēs, savukārt Igaunija - četrarpus ballēs.
Škapars skaidroja, ka neskatoties uz to, ka no valsts puses patlaban nav pietiekama atbalsta, finansējumu piesaiste nav problēma. «Ir vairāki investori, kas labprāt finansētu vēl kādus riskantus projektus, taču pieprasījums pēc atbalsta finansējuma nav liels,» sacīja Škapars.
«Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla» valdes loceklis un investors Juris Birznieks norādīja, ka finansējumu piesaiste Latvijā ir lielāka nekā ASV, kas ir jaunuzņēmēju priekšrocība. Viņš arī atzīmēja, ka jaunajiem uzņēmumiem jādomā ne tikai par to, kā nostabilizēt savas pozīcijas vietējā tirgū, bet jādomā arī par labāku eksportu ārējos tirgos.
Pētījumā secināts, ka Latvijā 2017.gadā dibināti 10 094 jauni uzņēmumi, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 676 kompānijām mazāk. Savukārt Lietuvā pērn izveidotas 11 378 jaunas kompānijas, bet Igaunijā pērn reģistrētas 21 947 jaunas kompānijas.
Baltijas valstu jaunuzņēmumu aptauja veikta, izvaicājot vairāk nekā 1500 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumus, kuru darbības ilgums nepārsniedz trīs gadus.
Aptauja veikta laikā no 2017.gada decembra līdz 2018.gada janvārim.