Laba maize kļūs patērētājiem pieejamāka (64)

Maize, neatkarīgi no dižķibeles, kuru pašlaik pārdzīvojam, ir un paliek uz mūsu maltīšu galdiem. Krievijas sociologi nule veikuši pētījumu, no kādiem pārtikas produktiem cilvēki krīzes laikā atsakās visvairāk. 6% vispār ir atteikušies no desas un gaļas produktiem, 3,5% - no piena, bet neviens nav atteicies no maizes. Šajā pētījumā tika iekļauta informācija tikai par vispopulārākajiem pārtikas produktiem. Tā ka, iespējams, no melnajiem ikriem un olīvām ir atteicies daudz lielāks ļaužu skaits.

Īsta rudzu maize ir modē

Parasti cilvēki domā, ka, ēdot maizi, cilvēks kļūst resns. Taču regulāra īstas rudzu maizes lietošana veic tieši pretējo funkciju – novērš aptaukošanos un dod spēku gan fiziska, gan garīga darba veicējiem, jo tā bagātīgi satur šķiedrvielas, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka gremošanas orgānu sistēmu, zobu un smaganu veselību, samazina holesterīna līmeni asinīs, sirds un asinsvadu saslimšanas risku un stiprina cilvēka imūnsistēmu.

Pēc uztura zinātnieku ieteikumiem, diennaktī no kopējā pārtikas produktu daudzuma vismaz 30% nepieciešams uzņemt graudaugus un to produktus. Arī vecmammas vārītajās putrās ir grauda spēks, bet, tā kā mēs tās ēdam ar katru dienu arvien mazāk, tad īsta rudzu maize pašreiz ir kļuvusi par galveno enerģijas uzņemšanas avotu.

Tātad, ja gribat dzīvot veselīgi, jāēd dabīga un veselīga rudzu maize, kas cepta pēc senām tradīcijām. Jāēd nevis, lai pieēstos, bet vārda tiešā nozīmē tā ir jāizbauda kā garšīgs ēdiens, kā delikatese, kas dod spēku un enerģiju.

Veikalos ir atrodamas dažādas maizes šķirnes - gan tā saucamā masu produkcija jeb „lētais gals”, gan īpašais cepums jeb „lauku maize”, ko dēvējam arī par „dārgo galu”.

Tomēr dižķibeles laikā šie abi „gali” – lētais un dārgais - satuvinās. Maize cenas ziņā kļūst lētāka, bet saturs gan nemainās. Tādēļ aizvien pieejamāks kļūst „modernais” – veselīgas un gardas maizes baudīšanas stils.

Tiek lauzti stereotipi par maizi

Par to, ka maizes cena ir kritusies, liecina, piemēram, „Lāču” maizes cenas dinamika, kur klaipu cena gada laikā ir kritusies gandrīz par 30%.

Ja agrāk maizes klaipa cena veikalu plauktos bija stipri augstāka par jebkuru citu maizi, tad tagad gandrīz visu „Lāču” maizi var nopirkt zem viena lata.

Piemēram, jaunās „Lāču” EKO maizes, kas ir izgatavotas, ievērojot visas bioloģiskās lauksaimniecības metodes un ceptas no ekoloģiski tīrām izejvielām, tirgotavu plauktos ir pieejamas no 60 līdz 90 santīmiem. Nedaudz zemākā cenu līmenī ir pieejamas pārbaudītas „Lāču” vērtības, kā „Īsta rupjmaize”, „Īsta saldskābmaize” un „Burkānmaize”. Dārgāki par latu ir tikai lielākie maizes kukuļi un augļu maizes.

Lai arī maizes cena ir kritusies, kvalitāte ir palikusi iepriekšējā līmenī, ja pat ne uzlabojusies. Vienīgais, kas varētu būt iedragāts, ir iesakņojies stereotips, ka augstas kvalitātes maize ir par augstu cenu. Tāpēc tagad „Lāču” produkciju veikalu plauktos varam pamanīt ar marķējumu: „KVALITĀTE un IZDEVĪGA CENA!”

„Lāču” saimnieks, maizniekmeistars Normunds Skauģis stāsta: „Cenu samazināt ir izdevies, pateicoties tam, ka darba tirgū ir liela konkurence, līdz ar to roku darbs ir kļuvis lētāks un darba devējam nav vairs jārēķina nākotnes izmaksu pieaugums un neparedzētie riski. Tāpat ir samazinājušās resursu un atsevišķu izejvielu, proti, tieši malkas un miltu cenas.”

Jāizvēlas „pareizā maize”

Maizes cenu kritums iepriecinās ne tikai tos, kuri ekonomiski grib uzklāt gardāku svētku maltītes galdu, bet arī slaidās līnijas un diētu piekritējus.

Tāpēc, lai mēs rūpētos par savu veselību, ir jāēd „pareizā” maize. „Pareizā” maize varētu būt tā, kas ir cepta pēc sentēvu metodēm no dabiskām izejvielām, bez dažādām e-vielām un garšas pastiprinātājiem. Visvieglāk par to pārliecināties, izlasot uz maizes iepakojuma produkta sastāvu.

Portāls mobus.com informē, ka maizē un tās produktos (graudos, miltos, konditorejas izstrādājumos) ir sastopamas trīs no cilvēka veselībai viskaitīgākajām e-vielām: mākslīgais saldinātājs aspartāms, garšas pastiprinātājs kālija bromāts un antioksidants – konservants butilidrooksianizols.