Kurus uzņēmumus pārdos miljardu parāda dzēšanai? (289)

Šonedēļ Eiropas Komisija nolēma dot Latvijai vēl pusmiljardu eiro, nākamnedēļ Valūtas fonds vēl tikai lems par vēl 300 miljoniem. Taču analītiķi Latvijā saka, ka Latvijai  aizņemšanās jāpārtrauc, jo jau tagad Valsts kasē neiztērēti stāv 1,4 miljardi latu. Bet vai Latvijai ir plāns, kā atdot šo milzu naudu? Ja jūs aizņemtos, jūs zinātu, ar ko riskējat - ļaunākajā gadījumā kreditori atņemtu to, kas jums pieder. Bet ko atdos Latvija, kuras spējas atdot aizņēmumu šonedēļ apšaubīja gan Čehijas finanšu ministrs, gan mūsu amatpersonas, kas saka - mums nebūs pat ne eiro centa? Tādēļ pētījām, kāds ir atmaksas grafiks, vai vispār kaut kas tiek darīts, lai nopelnītu? Un ko politiķi būtu gatavi atdot ne naudā, bet graudā no tā, kas pieder mums visiem?

Jau pēc diviem gadiem, 2012.gada martā, Latvijai būs jāsāk atdot Starptautiskajam Valūtas fondam aizņēmuma pirmās daļas pamatsumma – 600 miljoni eiro. Tā paša 2012.gada novembrī jāsāk atmaksāt vēl arī aizdevuma otrā daļa – 200 miljoni eiro.

Andris Lāriņš, „Nordea” analītiķis: "Nav nekādu ilūziju, ka Latvija spētu atmaksāt šos parādus 2012.gadā."

Arī Valsts kontrole šonedēļ skaidri pateikusi – Latvijai nebūs neviena eiro, lai atdotu starptautisko aizdevumu, paļaujoties tikai uz nodokļu ieņēmumiem. Turklāt jau šobrīd esam par daudz aizņēmušies. Inguna Sudraba, Valsts kontroliere: "Parādus ir iespējams atdot tad, ja valsts budžets ir ar pārpalikumu – tātad ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem."

Nav jāpārdod valsts uzņēmumi

Līdz atdošanas sākumam naudu neizdosies arī iekrāt, jo Finanšu ministrija oficiāli prognozē iztrūkumu budžetā. Piemēram, ja „vienkāršs mirstīgais cilvēks” nespēj atdot hipotekāro kredītu laikā, banka atņem mājokli. Loģiski ir uzdot jautājumu – kādas sankcijas Starptautiskais Valūtas fonds vērsīs pret Latviju un vai Valūtas fonds varētu noņemt kaut ko valstij piederošu līdzekļu atgūšanai.

Starptautiskā Valūtas fonda misijas Latvijā vadītājs Deivids Mūrs intervijā LNT TOP10 stāsta, ka apmaiņā pret aizdevumu Latvijai netika prasīts ieķīlāt valsts īpašumus. Valūtas fonda programmā neietilpstot arī aicināšana pārdot valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Deivids Mūrs, Starptautiskā Valūtas fonda misijas Latvijā vadītājs: "Nav nekāda tāda veida sankcijas līgumā, kas attiektos uz valstij piederošām kapitālsabiedrībām. Turklāt to pārdošana īsti nepalīdzētu samazināt budžeta deficītu."

Ja arī būs grūtības ar kredīta atdošanu, Starptautiskais Valūtas fonds nevienošoties ar Latviju par aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu vai pārcelšanu.

Latvijai var nākties aizņemties no privātajiem aizdevējiem

Deivids Mūrs, Starptautiskā Valūtas fonda misijas Latvijā vadītājs: "Valūtas fonda grafiks nemainīsies un Latvijai būs jāmeklē pārfinansējuma avoti." Tas nozīmē - lai atdotu naudu Starptautiskajam Valūtas fondam, Latvijai varētu nākties uzņemties pilnīgi jaunas parādsaistības jau ar kādu citu. Tā sakot, jāņem jauns kredīts vecā parāda atdošanai. Turklāt nauda būtu jāaizņemas privātajos tirgos, kur procenti parasti ir stipri augstāki.

Deivids Mūrs: "Mūsu mērķis ir normalizēt budžeta deficītu. Kad starptautiskie tirgi normalizēsies, Latvija tuvākajos gados varēs lūgt privātajiem tirgiem pārfinansēt aizdevumu. Programmas mērķis ir sabalansēt Latvijas ekonomiskos rādītājus, lai privātajiem tirgiem būtu pārliecība, uzticība un lai tie Latvijai aizdotu naudu pārfinansēšanai ar normālām procentu likmēm."

Par šādu scenāriju skeptiski noskaņota Valsts kontroliere. Viņasprāt, Latvija un tās iedzīvotāji iestigtu vēl dziļākos parādos. Saskaitot kopā līdz šim brīdim reāli saņemto Eiropas Komisijas, Valūtas fonda un Pasaules bankas aizdevumu - 3,2 miljardus eiro, jau šobrīd ikviens Latvijas iedzīvotājs, ieskaitot arī zīdaiņus, ir parādā vienu tūkstoti latu. Šogad vēl plānojam aizņemties 2,7 miljardus. Tātad gada beigās katra iedzīvotāja parāds jau būs 1800 latu.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba brīdina: saprotot, kādi ir Latvijas kredītreitingi, kas strauji neuzlabosies arī nākamajos gados,  Latvija aizņemsies ļoti, ļoti dārgi - dārgāk nekā pašlaik.

Aizdevums tikšot pārfinansēts

Tomēr valdības vadītājs licis noprast, ka tieši šo ceļu Latvijai būs jāiet, jo valsts uzņēmumu pārdošana šobrīd neesot dienas kārtībā. Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents, JL: "Skaidrs, ka lielākā daļa no šā starptautiskā aizdevuma tiks pārfinansēta starptautiskajā finanšu tirgū. Tā ir prakse, kādu īsteno vairums vai gandrīz visas pasaules valstis."

Tomēr gadījumā, ja visi striķi trūkst, finanšu ministrs Einars Repše neizslēdz iespēju, ka parādu atdošanai Latvija pati labprātīgi varētu pārdot kādus valsts uzņēmumus vai valstij piederošās akcijas.

Einars Repše, finanšu ministrs, JL: "Pamata ienākumu avots  budžeta tēriņu segšanai un kredīta atdošanai ir tekošie ienākumi nodokļu un nodevu veidā, bet, protams, ja būs nepieciešams, mēs varam arī tajā brīdī pārdot kādus valsts uzņēmumus, ja tam tiek piedāvāta laba cena."

Ieguvums var būt krietni mazāks nekā nepieciešams

Pēc LNT TOP10 lūguma Parex Asset Management sastādīja sarakstu ar valstij piederošajām vērtīgākajām kapitālsabiedrībām. Tiesa gan, ja pat tās visas privatizētu, pārdotu, ar kopējo iegūto neoficiālo vērtību tāpat nepietiktu pilnīgi visa starptautiskā aizdevuma segšanai. Tikai kādai daļai.

Roberts Idelsons, Parex Asset Managment analītiķis, ekonomists: "Vērtības varētu būt starp 2,5 līdz 3 miljardiem latu. Tas ir tas, ko var iegūt esošā tirgus apstākļos no valsts uzņēmumu privatizācijas."

Visvērtīgākais valsts uzņēmums varētu būt "Latvijas valsts meži", kura vērtība lēsta viena miljarda latu apjomā. Taču stratēģiskā nozīmīguma dēļ, pēc analītiķa Roberta Idelsona domām, "Valsts meži" ir jāizslēdz no potenciāli privatizējamo uzņēmumu saraksta. Līdzīgi arī ar "Latvenergo", jo citādi valstij būtu jāšķiras tostarp no hidroelektrostacijām.

Roberts Idelsons, Parex Asset Managment analītiķis, ekonomists: "Ja mēs skatāmies uz naudas summu, ko esam aizņēmušies no Valūtas fonda, tad "Latvijas Mobilais telefons" un "Latvijas dzelzceļš", tiekot privatizēti, pilnībā nosegtu tās naudas summas, ko esam saņēmuši no Valūtas fonda līdz šim."

Valstij piederošo kapitāldaļu teorētisku pārdošanu negribīgi pieļauj arī premjers Dombrovskis.

Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents, JL: "Mēs neiesim uz kaut kādu paātrinātu un sasteigtu valsts uzņēmumu privatizāciju par katru cenu. Šeit ir konkrēti nosacījumi, ja mēs varam par izdevīgu cenu konkrētus valsts uzņēmumus, kurus mēs uzskatām par iespējamiem privatizēt, piemēram, LMT daļas, "Lattelecom" daļas vai "Parex" daļas, tad mēs uz to virzāmies, bet tas nav jādara sasteigti un par katru cenu."

Jautāta par valsts akciju nodošanu privatizācijā nolūkā segt starptautisko aizdevumu, "Lattelecom" vadība šonedēļ pauda idejai atbalstu.

Juris Gulbis, "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs: "Es uzskatu, ka privatizācija ir nepieciešama, jo valstij ilgtermiņā nevajadzētu nodarboties ar komercdarbību. Kas attiecas uz laiku, tas ir jālemj pašai valstij, kad ir labākā cena un kas ir tie priekšnoteikumi, kurā brīdī ir jāpārdod. Katrā ziņā, ja tā ir piespiedu pārdošana, tad neviens labu cenu par šo nesaņems. Šim procesam ir jābūt kontrolētam un plānotam."

Roberts Idelsons, Parex Asset Managment analītiķis, ekonomists: "Lai saprastu iespējamo cenu, ir jāveic priekšdarbi, piemēram, jāizveido darba grupa, lai veiktu vismaz to analīzi priekšlikumiem. Un tad attiecīgi var pieņemt lēmumu, ka gribam privatizēt nākamgad konkrēto uzņēmumu vai mēs gribam privatizēt pēc diviem gadiem, jo tur jāņem paša uzņēmuma situācija un nozare starptautiski, potenciālie investori. Tā analīze ir diezgan kompleksa, bet nav sarežģīta."

Privatizācijas eksperti saka – ja valdība vēlas valsts aktīvu pārdošanu kā plānu B naudas ieguvei starptautiskā kredīta atdošanai, priekšdarbi būtu jāveic laikus. Viktors Šadinovs, jurists, privatizācijas procesa eksperts: "Tas nenotiek ātri. Tas nav variants, ka mēneša laikā piesakās. Tādā gadījumā tik lieliem objektiem kā šiem tas ir apmēram gads."

Inguna Sudraba, Valsts kontroliere: "Ja valdība nonāk tādā situācijā, ka vairs nav citas izejas un jāmeklē jebkuri aktīvi, ko pārdot, tur jāsaprot, ka tiem aktīviem vērtība nebūs nekāda augstā. Tā ir vienreizēja rīcība parāda dzēšanai, bet nebūs jau izmainīta ekonomiskā vide, lai atkal tālāk uz priekšu nedzīvotu ar parādiem."

Likums gan šobrīd aizliedz privatizēt vai atsavināt valstij simtprocentīgi piederošās akciju sabiedrības "Latvenergo", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas valsts meži" "Latvijas pasts", "Latvijas gaisa satiksme" un "Starptautiskā lidosta "Rīga"". Taču atliekot vien Saeimai mainīt pašu likumu, lai dotu privatizācijai zaļo gaismu.