Kaspersky Lab surogātpasta un pikšķerēšanas ceturkšņa pārskats liecina, ka 2016. gada otrajā ceturksnī vidējais surogātpasta līmenis kopējā e-pasta datplūsmā bija 57,3 %. Tas ir četru procentpunktu pieaugums salīdzinājumu ar 2015. gada 2. ceturksni un viena procentpunkta pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.
Politika bija viens no surogātpasta izplatītājus visvairāk interesējošajiem tematiem pagājušajā ceturksnī. Gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas un izvirzītie kandidāti deva krāpniekiem lielisku iespēju uzbrukt lietotājiem. Cits aktuāls ceturkšņa temats bija olimpiskās spēles Brazīlijā, kuru izmantojot sporta līdzjutēju naudu pelnīja gan surogātpasta izplatītāji, gan pikšķerētāji.
Vairuma ar politiku saistīto surogātpasta sūtījumu viens no galvenajiem tematiem bija Donalds Tramps. Šajās vēstulēs surogātpasta izplatītāji stāstīja saviem upuriem par Trampa kunga unikālajām naudas pelnīšanas metodēm un aicināja viņus ar savu uzņēmējdarbību atdarināt Trampa kungu. Lai uzzinātu vairāk, lietotāji tika aicināti noklikšķināt uz saites vēstulē. Šī saite aizveda uz viltus ziņu portālu ar rakstu par to, kā Trampa kungs ir sapelnījis naudu. Lai varētu sākt pelnīt paši, lietotājiem tīmekļa vietnes tiešsaistes veidlapā bija jāievada personīgie dati. Lietotāji nekādu naudu nenopelnīja, bet kibernoziedznieki ieguva konfidenciālu informāciju.
«Surogātpasta izplatītāji samērā bieži cenšas izmantot jaunākās ziņas un spekulēt ar slavenību vārdiem. Donalds Tramps nebija izņēmums. Lai mazinātu risku, lietotājiem tas ir jāpatur prātā un jāsaglabā modrība. Turklāt mēs novērojam, ka surogātpasta izplatītājiem un pikšķerētājiem ļoti patīk sociālie tīkli. Ja kāds jūsu draugs sāk citādi uzvesties tiešsaistē un sūta provokatīvas saites vai pat atzīmē jūs vai kādu citu draugu pie aizdomīgiem ierakstiem, iespējams, viņa konts ir uzlauzts. Nenoklikšķiniet uz šīm saitēm un neinstalējiet nekādu programmatūru, ko varbūt iesaka sistēma. Liekot lietā veselo saprātu, ir iespējams izvairīties gandrīz no visiem šāda veida inficēšanas mēģinājumiem. Turklāt labi apdomājiet, pirms atverat e-pasta vēstuļu pielikumus, jo datora inficēšanas risks ir ļoti liels,» brīdina Kaspersky Lab surogātpasta analīzes eksperte Darja Gudkova.
Pretpikšķerēšanas sistēma Kaspersky Lab lietotāju datoros tika iedarbināta 32 363 492 reizes. 2015. gada otrajā ceturksnī sistēma tika iedarbināta 30 807 071 reizi, tātad pieaugums ir gandrīz 5 %. Lielākā daļa pikšķerēšanas uzbrukumu skarto lietotāju bija Ķīnā (20,22 %), kam sekoja Brazīlija (18,63 %) un Alžīrija (14,3 %). Ir svarīgi pieminēt, ka 2015. gada otrajā ceturksnī skarto lietotāju īpatsvars bija mazāks — trīs visvairāk cietušās valstis bija Brazīlija (9,74 %), Indija (8,3 %) un Ķīna (7,23 %). Salīdzinājumā ar to pašu 2015. gada ceturksni skaitļi ir dubultojušies.
Otrajā ceturksnī no 1. līdz 21. jūnijam tika novērotas neparastas pārmaiņas ļaunprātīgu surogātpasta vēstuļu plūsmas apjomā, kad uzņēmuma speciālisti reģistrēja ievērojamu ļaunsurogātpasta kampaņu samazinājumu. Šajā periodā surogātpasta vēstuļu ar zip arhīviem vidējais skaits bija 20 reižu mazāks salīdzinājumā ar kopējo vidējo daudzumu ceturksnī. Vienlaikus Necurs robottīkls mīklaini samazināja krāpnieciskās darbības. Kaspersky Lab speciālistiem nav pārliecinošu pierādījumu, ka šie abi notikumi ir saistīti, bet tas ir visai ticami. Vairāki avoti tīmeklī informēja, ka Necurs robottīkla operatori ir piedzīvojuši tehniskas problēmas, kas izraisījušas darbības pārtraukumu. Acīmredzot šīs problēmas tika ātri atrisinātas, jo pēc 21. jūnija atjaunojās gan ļaunprātīgo surogātpasta vēstuļu plūsma, gan robottīkla darbība.
Lai paliktu drošībā un neiekristu krāpnieku slazdos, tīmekļa lietotājiem ieteicams prātīgi uzvesties internetā un neklikšķināt uz saitēm un neļaut instalēt nekādus spraudņus no aizdomīgiem tiešsaistes resursiem.
