Valdība ceturtdien, 29.septembrī, ārkārtas sēdē skatīs likumprojektu, kurš paredzēs deleģēt tiesības Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bloķēt piekļuvi negodprātīgām interneta vietnēm, liecina Ministru kabineta (MK) darba kārtība.
Valdība rīt ārkārtas sēdē lems par VID tiesībām bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi paredz, ka VID tiks noteiktas pilnvaras bloķēt tīmekļa vietni. Šādas tiesības šobrīd ir paredzētas Elektronisko sakaru likumā, un tās var īstenot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija gadījumos, kad tīmekļa vietnē tiek organizētas nelicencētas azartspēles.
FM ieskatā līdzīgas pilnvaras būtu lietderīgi noteikt arī VID, jo tas ļautu operatīvi reaģēt uz nodokļu maksātāju, kuri veic saimniecisko darbību, izmantojot tīmekļa vietni, būtiskiem pārkāpumiem.
Nepieciešamību paredzēt VID tiesības bloķēt tīmekļa vietni, domēna reģistrācijas «.lv» zonā pārtraukšanu un domēna «.lv» pārreģistrācijas lieguma uzlikšanu FM pamato ar dažādām situācijām.
Nodokļu revīzijas vai citu kontroles pasākumu laikā nodokļu maksātājs tīmekļa vietni pārreģistrē citam nodokļu maksātājam, tomēr tīmekļa vietnē tiek turpināta iesāktā saimnieciskā darbība, bet cita nodokļu maksātāja vārdā. Šādu shēmu rezultātā nodokļu maksātājs izvairās no nodokļu nomaksas un no nodokļu kontrolēm. Minētās shēmas raksturīgās pazīmes ir, ka pēc tīmekļa vietnes pārreģistrēšanas citam nodokļu maksātājam nemainās ne īpašnieks, ne adrese, ne tālruņa numuri. Mainās tikai nodokļu maksātāja, parasti SIA, nosaukums.
VID rīcībā nemēdz būt pilnīgas informācijas par nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. VID pārbaudēs konstatēti pārkāpumi. Piemēram, 2014.gadā VID veica 53 tematiskās pārbaudes, konstatējot pārkāpumus 49 pārbaudēs jeb 92% gadījumu. Par konstatētajiem pārkāpumiem 33 gadījumos tika piespriests naudas sods, kopumā 6100 eiro apmērā. Savukārt 2015.gadā VID veica 47 tematiskās pārbaudes, 44 pārbaudēs jeb 94% gadījumu konstatējot pārkāpumus. Par konstatētajiem pārkāpumiem 34 gadījumos tika piespriests naudas sods; iekasēti 24 700 eiro.
FM informācija liecina, ka Latvijā uz apmēram diviem miljoniem iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 1800 interneta veikali.
Papildus vēl ir elektroniskie ziņojumu dēļi, izsoles, kolektīvās iepirkšanās lapas, sociālie mediji un forumi, kuros tiek veikta saimnieciskā darbība. Par e-komercijas pieaugumu un nereģistrētas darbības pieaugumu liecina pieaugošais sūdzību skaits VID par e-vidē strādājošiem nodokļu maksātājiem. Dati liecina par tendenci, ka Latvijā e-vidē pieaug krāpšanās nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu nomaksas.
Latvijā 71% iedzīvotāju vismaz reizi gadā iepērkas internetā, turklāt vairāk nekā 800 000 iedzīvotāju Latvijā iepērkas internetā vidēji trīs reizes mēnesī. Saskaņā ar organizācijas «Ecommerce Europe» datiem Latvijā 2012.-2014. gadā 13-16% no visām iegādēm iedzīvotāji ir veikuši, iegādājoties preci pārrobežu darījumos.
FM norāda, ka arvien vairāk komersantu izmanto internetu, aplikācijas un citus datortīklus, lai iepirktu preces vai pakalpojumus.
Kopš 2008.gada šādu komersantu īpatsvars ir divkāršojies un 2014.gadā sasniedza 35,1% no komersantu kopskaita. Iespēju pārdot savas preces vai pakalpojumus internetā, aplikācijās vai citos datortīklos 2014.gadā izmantoja katrs desmitais komersants jeb 10% uzņēmumu. Kopš 2008.gada šādu uzņēmumu īpatsvars ir divkāršojies.
Ņemot vērā šo tendenci, kā arī e-komercijas nozīmes pieaugumu, FM ieskatā nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, pielāgojot tos šodienas prasībām arī nodokļu nomaksas kontroles aspektā. Minētos grozījumus FM izstrādājusi kā vienu no pasākumiem nodokļu kontroles stiprināšanai e-komercijas jomā.
FM norāda, ka līdz ar šā likumprojekta virzību ir jāparedz arī grozījumi likumā par VID, nosakot VID tiesības pieņemt lēmumu par tīmekļa vietnes piekļuves ierobežošanu Latvijā un tiesības pieprasīt konkrētiem datu turētājiem iesniegt tā rīcībā esošos vai glabātos datus par cita nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Tāpat Elektronisko sakaru likumā jāparedz VID tiesības ierobežot (bloķēt) tīmekļa vietni Latvijā.
Iepriekš aģentūrai LETA Latvijas Interneta asociācija (LIA) norādīja, ka šāda ideja ļaus VID pat par šķietami formāliem pārkāpumiem pieņemt bloķēšanas lēmumus un radīt slogu visiem interneta pakalpojuma sniedzējiem.
«Izprotam uzraugošo iestāžu vēlmi cīnīties ar nelegālas komercdarbības veicējiem un nodokļu nemaksātājiem, tomēr iebilstam pret plānotajiem grozījumiem minētajos normatīvajos aktos, kas paredz elektronisko sakaru komersantu pienākumu bloķēt tīmekļa vietnes pēc VID pieprasījuma,» sacīja LIA pārstāvji.
Viņuprāt, normas dod iespējas VID pat par šķietami formāliem pārkāpumiem un bez brīdinājuma pieņemt virkni bloķēšanas lēmumu un attiecīgi radīt slogu visiem interneta pakalpojuma sniedzējiem, tajā pašā laikā nevēršoties pie pakalpojumu sniedzējiem un nerisinot pārkāpumus pēc būtības.
«Cīņā pret likuma pārkāpumiem ir būtiska vēršanās pie pašiem pārkāpējiem un konkrētiem pārkāpumiem, no pārkāpumiem attur konkrēto un citu pārkāpēju sodīšana,» uzskata LIA.