Pastāv 0,3 procentu varbūtība, ka pastarā diena uz Zemes pienāks 2880. gada 16. martā asteroīda 1950 DA dēļ.
Liela varbūtība, ka Zemei atlikuši 867 gadi (136)
Asteroīdu 1950 DA astronomi atklāja 1950.gadā un vēroja to 17 dienas, līdz tas izdzisa skatam. Piecdesmit gadus vēlāk, 2000.gada 23.februārī, tas atkal nonāca zinātnieku redzeslokā un joprojām rada bažas, ka varētu kļūt liktenīgs mūsu planētai.
Aprēķini liecina, ka 2/3 jūdžu (1,07 km) lielais klints bluķis ir uz «pareizā» ceļa, lai pēc 867 gadiem ietriektos Zemē ar 17 km/s ātrumu. Ja tā, tad aprēķināts, ka atbrīvotā enerģija būtu līdzvērtīga 44 800 megatonnu trinitrotoluola (TNT) detonācijai, raksta Dailymail.co.uk.
Var atzīmēt, ka atombumbai Puisītis (Little Boy), ko ASV Gaisa spēki 2. Pasaules karā nometa virs Hirosimas Japānā, jauda bija 13 - 18 kilotonnas, savukārt jaudīgākā ūdeņraža bumba, kas jebkad detonēta, ir padomju Cara bumba ar jaudu, kas ekvivalenta 50 - 58 megatonnām TNT.
Kā jau minēts, varbūtība, ka 1950 DA sadursies ar Zemi, ir 0,3%. Skaitliskā izteiksmē tas ir ļoti maz, taču jāņem vērā, ka sadursmes ar citiem asteroīdiem ir vēl divas reizes mazākas.
No otras puses, potenciālā sadursme ir pietiekami tālā nākotnē, lai zinātnieki varētu izstrādāt metodes asteroīda novirzīšanai. Starp metodēm, ko šajā nolūkā varētu izmantot, ir asteroīda virsmas nosmidzināšana ar krītu vai ogļu putekļiem, vai noklāšana ar stikla lauskām. Šo darbību rezultātā mainītos asteroīda gaismas atstarošanas īpašības un pietiktu vien ar Saules gaismu, lai mainītu lidojošā objekta trajektoriju.
Attīstoties tehnoloģijām, Zemei potenciāli bīstamu objektu atklāšana kļūst aizvien vienkāršāka. Šobrīd NASA uzskaitē ir apmēram 1400 asteroīdi, kas teorētiski varētu sadurties ar Zemi, un to trajektorijas ir apkopotas iepriekš publicētā kartē.