Ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē šobrīd gatavi parakstīt uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms veido 70-80% no nepieciešamā apjoma, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
«Patlaban vairāk nekā 160 asociācijās neietilpstoši uzņēmumi ir izteikuši gatavību parakstīt ģenerālvienošanos. Kopā ar asociācijās ietilpstošiem uzņēmumiem tie ir aptuveni 200 uzņēmumi, kuru kopējais pašu spēkiem veikto būvdarbu apjoms ir aptuveni 600 miljoni eiro jeb 70-80% no nepieciešamā būvdarbu apjoma 700 miljoni eiro, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā,» sacīja Fromane.
Viņa prognozēja, ka šodien konferencē «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā» ģenerālvienošanos klātienē parakstīs uzņēmumi, kuru kopējais pašu spēkiem veikto būvdarbu apjoms veido aptuveni 450 miljonus eiro, bet pārējie to parakstīs tuvākajā laikā.
«Iespējams, ka klātienē šodien ģenerālvienošanos parakstīs pat lielāks skaits uzņēmumu, ceram, ka būs vairāk. Vēl ir daudzi uzņēmumi, kuri nav izšķīrušies par ģenerālvienošanās parakstīšanu, starp tiem ir arī atsevišķi lielie būvniecības uzņēmumi,» sacīja Fromane.
Partnerības vadītāja norādīja, ka ir pārsteigums par dažu lielo uzņēmumu atturīgo attieksmi, jo šie uzņēmumi ir strādājuši Skandināvijas tirgū un citur Eiropā, kur tāda ģenerālvienošanās par minimālajām algām ir pašsaprotama ikdienas norma. «Patlaban šo dažu uzņēmumu atturīgās attieksmes pamatojums vairāk izskatās pēc aizbildināšanās un tāpēc ceru, ka arī šie uzņēmumi tuvāko divu mēnešu laikā parakstīs ģenerālvienošanos,» piebilda Fromane.
Viņa piebilda, ka ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, kas ne tikai stiprinās Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, bet arī mazinās ēnu ekonomiku un nodrošinās būvniecībā iesaistīto darbinieku tiesību aizsardzību.
«Ar to tiek sasniegts pilnīgi jauns pašregulācijas un domāšanas līmenis būvniecības nozarē. Ģenerālvienošanās sagatavošana ir prasījusi 2,5 gadus, lai izrēķinātu un vienotos par minimālās algas līmeni, lai cīnītos ar šaubām, lai pārliecinātu par ģenerālvienošanās ieguvumiem, tāpēc ceru, ka tuvāko divu mēnešu laikā tiks savākts nepieciešamais uzņēmumu skaits, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā,» sacīja Fromane.
Partnerības vadītāja arī piebilda, ka ģenerālvienošanās tiks publicēta tikai tad, kad būs stājušies spēkā grozījumi Darba likumā par virsstundu apmaksu. «Valdība 8.maijā šos grozījumus apstiprināja un lūdza Saeimu tos izskatīt steidzamības kārtā. Tā kā šos grozījumus atbalsta gan valdība, gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan arodbiedrības, tādēļ cerams, ka Saeima tos varētu apstiprināt līdz vasaras brīvdienām,» sacīja Fromane.
Ģenerālvienošanās projekts paredz noteikt minimālo bruto algu būvniecības nozarē 780 eiro apmērā, vai arī minimālo stundas likmi 4,67 eiro apmērā nepilnu darba laiku nodarbinātajiem. Plānots, ka ģenerālvienošanās varētu stāties spēkā no 2019.gada 1.janvāra.
Ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu ir koplīgums starp darba devējiem un darba ņēmējus pārstāvošajām organizācijām, kas iegūst obligātu raksturu un attiecas uz visiem nozarē nodarbinātajiem, ja to noslēdz vismaz 50% no nozares kopējā apgrozījuma veidojošajiem uzņēmumiem. Līdz ar to darba devējam ir pienākums maksāt darbiniekam atalgojumu, kas nav mazāks par attiecīgai profesijai ar ģenerālvienošanos noteikto atalgojuma līmeni. Eiropas valstīs šādi visai nozarei saistoši koplīgumi par minimālo atalgojumu tiek izmantoti kā efektīvs instruments darbinieku tiesību aizsardzībai, kvalificēta un motivēta darbaspēka atbalstīšanai. Vienlaicīgi minimālo algu līmeņi kalpo cīņai ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām.
Uzņēmumi, kuri atbalstīs nozares koplīgumu, saņems 50% atlaidi no ikgadējās būvkomersantu reģistrācijas nodevas, kā arī iegūs papildu 0,25 punktus būvkomersantu klasifikācijā, kas dos izdevīgāku pozīciju iepirkumos.
Jau drīzumā Saeimā tiks lemts par iespēju vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja ģenerālvienošanās ir paredzēts būtisks minimālā atalgojuma palielinājums nozarē pret valstī noteikto.
