Latvijas Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) nav pietiekoši pievērsies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, ko veic banku klienti nerezidenti, secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (WGB).
Otrdien valdība skatīs informatīvo ziņojumu, kas sagatavots, lai informētu par OECD WGB veiktā Latvijas 2. fāzes novērtējuma ietvaros izteikto rekomendāciju izpildes novērtējumu. WGB Latvijas 2. fāzes ziņojumu apstiprināja 2015. gada 14. oktobrī. Tajā tika izteiktas 44 rekomendācijas, kuras paredz nepieciešamību veikt noteiktus grozījumus normatīvajos aktos, atsevišķu iestāžu normatīvo aktu, procesu un vadlīniju nodrošināšanu, izveidošanu vai grozīšanu, kā arī apmācību veikšanu un noteiktu pasākumu un darbību īstenošanu vai atturēšanos no tām.
Lai nodrošinātu visu rekomendāciju izpildi, Tieslietu ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu, kurā tika noteiktas atbildīgās iestādes un plānotie pasākumi. Šis informatīvais ziņojums tika izskatīts 2016. gada 21. jūnija Ministru kabineta sēdē. Savukārt Latvijas rakstiskais ziņojums par 2. fāzes rekomendāciju izpildi tika izskatīts 2017. gada 17. oktobrī WGB plenārsēdes laikā. WGB dalībvalstis, izvērtējot Latvijas sniegto informāciju, secināja, ka kopumā no 44 izteiktajām pilnībā izpildītas 26 rekomendācijas. Tajā pašā laikā 13 rekomendācijas tika novērtētas kā daļēji izpildītas, bet piecas - atzītas par neizpildītām.
Saskaņā ar WGB novērtējumu, Latvija tikai daļēji ir izpildījusi tās rekomendācijas, kas nosaka veikt pasākumus, iedrošinot trauksmes celšanu. Par spīti tam, ka Latvija veikusi noteiktus pasākumus, kas veicina personu ziņošanu par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, joprojām nav noteikts pienākums valsts amatpersonām ziņot par darba gaitā konstatētajiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī nav pieņemts likums par trauksmes cēlāju aizsardzību. Daļēji izpildīta ir rekomendācija par kukuļošanas apkarošanu un valsts garantētiem eksporta kredītiem, par ko «Attīstības finanšu institūcija Altum», veicot darījuma pastiprinātu uzticamības pārbaudi, var pieprasīt papildu informāciju no eksportētāja vai pieteikuma iesniedzēja, lai izvērtētu iegūto nelabvēlīgā rakstura informāciju. WGB ieskatā «Altum» ir jābūt pienākumam pieprasīt nepieciešamo papildu informāciju.
WGB secinājusi, ka Latvijas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2016. - 2020. gadam neatspoguļo konkrētus pasākumus, kādi tiks veikti, lai novērstu, atklātu un ziņotu par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, kā to paredz rekomendācija. Tāpat WGB ieskatā Latvijai jāveic pasākumi, lai identificētu tos nodokļu maksātājus, kas pakļauti kukuļdošanas riskiem ārpus Eiropas Savienības, un tiktu identificēti kontroles pasākumu veikšanai. Grupa konstatējusi arī, ka Latvija nav veikusi grozījumus tiesību aktos, kas nodrošinātu to, ka zvērināti revidenti var sniegt tiesībsargājošām iestādēm par trūkumiem un atklājumiem, kas konstatētu kapitālsabiedrību gada pārskata pārbaudē.
OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa konstatējusi, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā ir vakantas štata vietas, kuras aizpildīt plānots 2018. gadā. Attiecībā uz papildu vadlīniju un tipoloģiju izstrādi, kā arī apmācībām, WGB uzskata, ka dienests nav pietiekoši pievērsies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai saistībā ar korupciju un ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, it īpaši - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, ko veic banku klienti nerezidenti.
WGB saskatījusi arī problēmas Latvijas spējās nodrošināt regulāra apmācības KNAB, prokuratūras un tiesu varas pārstāvjiem par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un ar to saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Ņemot vērā to, ka KNAB pārstāvji nav tikuši apmācīti attiecībā uz jautājumiem, kuri skar juridisko personu atbildību, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju un vienošanās kriminālprocesā, kā arī to, ka attiecībā uz prokuratūras pārstāvjiem un tiesnešiem apmācības vēl tikai tiek plānotas, WGB novērtēja šo rekomendāciju kā daļēji izpildītu. Vēl WGB ieskatā Latvija tikai daļēji nodrošinājusi KNAB spējas, jo biroja personāls nav pilnībā nokomplektēts un no 150 štata vietām 25 joprojām ir vakantas.
Pilnībā Latvija nav izpildījusi piecas WGB rekomendācijas. Tā, piemēram, Latvija nav īstenojusi plānu veikt pasākumus, kas noteiktu valsts amatpersonām pienākumu ziņot tiesībsargājošām iestādēm par aizdomām, kas saistītas ar iespējamu ārvalstu amatpersonu kukuļošanu starptautiskos darījumos. Nepieciešamie grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» ir izstrādāti, bet nav pieņemti.
WGB ieskatā nav izpildīta rekomendācija, kas aicina Latviju nodrošināt attiecīgus pasākumus, aizsargājot no diskriminēšanas vai disciplinārsodiem valsts un privātajā sektorā strādājošos, kuri labā ticībā un pamatoti ziņo kompetentām institūcijām par amatpersonu kukuļošanu. WGB norāda, ka attiecīgais likumprojekts «Trauksmes cēlāju aizsardzības likums» ir iesniegts Saeimā, bet nav pieņemts. Latvija nav nodrošinājusi arī, ka vadlīnijas valsts uzņēmumiem par iekšējo kontroli pretkorupcijas jomā skaidri vēršanas pret ārvalstu amatpersonu kukuļošanu.
Grupa arī konstatējusi, ka prokuratūrai nav prakses informēt sabiedrību par tiem gadījumiem, kuros persona tiek atbrīvota no kriminālatbildības par kukuļošanu. Tāpat Latvija nav veikusi grozījumus tiesību aktos, kas novērstu to, ka jēdziens «tiešs nodoms» korupcijas kontekstā atbilstu Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.
Tieslietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā arī norādīts, ka WGB pieņēma lēmumu, ka dalībvalstis vēlreiz izvērtēs Latvijas paveikto 3. fāzes novērtējuma laikā. Savukārt attiecībā uz neizpildītām un daļēji izpildītām rekomendācijām, Latvijai līdz 2018. gada oktobrim jāsniedz rakstisks papildu ziņojums.
Latvijas 2. fāzes rekomendāciju izpildes ziņojums kopā ar WGB novērtējumu tika publiskots 2017. gada 4. decembrī.
