Eiropas Komisijas (EK) vienošanās ar Krievijas dabasgāzes kompāniju «Gazprom» veicināts dabasgāzes tirdzniecības konkurenci, atzina Ekonomikas ministrijā (EM).
EM: EK vienošanās ar «Gazprom» Latvijai dos aktīvāku konkurenci dabasgāzes tirgū
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
EK ceturtdien paziņoja par panākto vienošanos ar «Gazprom», kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas. Šī vienošanās panākta pēc tam, kad «Gazprom» piekritis Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, kā arī atteikties no prasības, kas klientiem ierobežo gāzes reeksportu.
EM pārstāve Evita Urpena noradīja, ka Latvija atzinīgi vērtē EK paveikto darbu sarunās ar «Gazprom». «Tas ir būtisks solis, kas pamato ES vienotas enerģētikas politikas efektivitāti, un ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai veicinātu ES vienotā enerģijas tirgus tālāko attīstību un uzlabotu konkurenci ES dabasgāzes apgādes nozarē,» pauda Urpena.
Pēc EM pārstāves teiktā, Latvijas būtiskākais ieguvums šajā situācijā būs aktīvāka dabasgāzes tirdzniecības konkurence un elastīgāki dabasgāzes tirdzniecības nosacījumi Centrālās un Austrumeiropas tirgos, kas labvēlīgi ietekmēs arī Baltijas reģiona dabasgāzes tirgus darbību.
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis aģentūrai LETA atzina, ka EK un «Gazprom» vienošanās nozīmē, ka tiks samazināta iespēja Krievijas koncernam izmantot dominējošā piegādātāja priekšrocības Baltijas valstīs, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs.
Tāpat Irklis uzsvēra, ka vienošanās neietekmēs dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS «Gaso» pienākumus. Minētais uzņēmums ir AS «Latvijas gāze» meitasuzņēmums, kuras viens no akcionāriem ir «Gazprom».
«EK un «Gazprom» vienošanās Latvijas dabasgāzes tirgus dalībniekiem nozīmē paplašinātas iespējas ar mijmaiņas darījumiem iegādāties dabasgāzi no citām valstīm. Piemēram, tirgus dalībnieks Polijā var noslēgt līgumu ar tirgus dalībnieku Latvijā un pieprasīt, lai «Gazprom» gāzes piegāde notiek nevis uz Poliju, bet Latviju,» skaidroja Irklis.
Tāpat, pēc SPRK vadītāja teiktā, vienošanās paredz arī aizliegumu «Gazprom» ierobežot tā piegādātās gāzes tālākpārdošanu citiem tirgus dalībniekiem un uz citām valstīm. EK saistības paredz arī «Gazprom» gāzes pircējiem tiesības pieprasīt cenu korekciju atbilstoši Rietumeiropas tirgus cenu līmeņiem.
«Vienlaikus nav pārliecība, vai visas barjeras brīvai tirdzniecībai ir likvidētas un vai Baltijas valstu tirgus dalībniekiem būs tiesības pieprasīt mijmaiņas darījumus, kuros iesaistīti Rietumeiropas tirgus dalībnieki. Tāpat būs svarīgi redzēt, cik efektīvi būs iespējas koriģēt cenas Baltijas valstīs, jo EK saistības neparedz automātisku cenu koriģēšanu, bet gan tiesības prasīt cenu koriģēšanu vienu reizi divos gados un strīdus gadījumā arbitrāžas procesu,» teica Irklis.
Jau vēstīts, ka EK 2015.gada aprīlī oficiāli izvirzīja apsūdzības «Gazprom» saistībā ar dominējošā tirgus stāvokļa ES ļaunprātīgu izmantošanu. EK informēja, ka «Gazprom» ir ievērojami traucējusi konkurencei Centrālās un Austrumeiropas gāzes tirgos, kuros Krievijas kompānija ir izteikti vadošais piegādātājs.
ES apsūdzēja «Gazprom» par ES vienotā tirgus noteikumu pārkāpšanu, liedzot gāzes tālākpārdošanu starp ES valstīm, kas ļāvis gāzes koncernam noteikt negodīgas cenas.
2012.gada septembrī EK sāka oficiālu izmeklēšanu par «Gazprom» darbību gāzes tirgū Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā.