Valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP) šodien atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz ieviest ģenerālvienošanos noslēgšanu nozarēs.
Pieņemti vēsturiski grozījumi Darba likumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar minētajiem grozījumiem plānots nodrošināt augtāku darbinieku tiesību un interešu aizsardzību un ēnu ekonomikā dominējošās «aplokšņu algas» ierobežošanu. Likumprojekts paredz tiesības nozares ģenerālvienošanās slēdzējpusēm vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja ģenerālvienošanās ir paredzēts būtisks minimālā atalgojuma palielinājums.
Likumprojekta izstrādātāja Ekonomikas ministrija norāda, ka visbiežāk ģenerālvienošanās priekšmets ir nodarbināto atalgojuma jautājumi, tajā skaitā minimālie atalgojuma līmeņi, papildus sociālās garantijas.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc sēdes žurnālistiem stāstīja, ka NTSP šodien pieņēmusi vēsturiskus grozījumus Darba likumā un tuvākajā laikā tie tiks iekļauti Ministru kabineta dienaskārtībā.
Pēc premjera teiktā, ģenerālvienošanās vispirms tiks ieviesta būvniecības nozarē, kas kalpos kā instruments ēnu ekonomikas apkarošanā un būs kā paraugs citām nozarēm.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns arī minēto likuma grozījumu atbalstīšanu NTSP ietvarā nosauca par vēsturiski, jo tādējādi Latvija virzīsies Skandināvijas virzienā. Baldzēns precizēja, ka likuma grozījumi paredz, ka ar laiku ģenerālvienošanās būs saistoša visām nozarēm.
Iepriekš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane žurnālistiem sacīja, ka ģenerālvienošanās parakstīšana būvniecības nozarē par nozares minimālā atalgojuma noteikšanu varētu sākties maijā.
Parakstīšanas process varētu ilgt aptuveni divus mēnešus un pēc visu nepieciešamo parakstu savākšanas pēc pusgada ģenerālvienošanās varētu stāties spēkā - provizoriski 2019.gada sākumā.
Kopumā nepieciešams, lai ģenerālvienošanos parakstītu uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto darbu apgrozījums veido vismaz 50% no nozares kopējā apgrozījuma jeb aptuveni 700 miljonus eiro. Šim apjomam nepieciešami aptuveni 300 būvniecības uzņēmumu paraksti.
Fromane skaidroja, ka patlaban atbalstu ģenerālvienošanās parakstīšanai jau ir pauduši uzņēmumi, kuru kopējais pašu spēkiem veikto darbu apjoms ir aptuveni 500 miljoni eiro, tātad vēl nepieciešams atbalsts no uzņēmumiem, kuru kopējais apgrozījums veido vēl ap 200 miljoniem eiro.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), biedrība aicina nozaru darba devējus atbalstīt ātrāku jaunā regulējuma pieņemšanu, lai varētu veicināt uzņēmumu godīgu konkurenci, izskaužot aplokšņu algas.
«LDDK viennozīmīgi atbalsta virsstundu apmaksas noteikšanu 50% apmērā visiem strādājošajiem, un šodien panāktā vienošanās ir būtisks solis ceļā uz šo mērķi,» sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Vienlaikus LDDK vēstīja, ka sociālie partneri vienojās arī par kompromisu attiecībā uz Darba likuma pantu, kas nosaka darbinieku - arodbiedrības biedru atbrīvošanas kārtību. Turpmāk arodbiedrības saskaņojums atbrīvošanai būs nepieciešams tikai tādā gadījumā, ja darbinieks ir bijis arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus.
Valdības pārstāvji, arodbiedrības un darba devēji ir vienisprātis, ka likumprojektus steidzamības kārtā jāizskata valdībā un Saeimā.