Par pēdējo dienu radušos situāciju Latvijas finanšu sektorā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) plāno informēt savus kolēģus piektdien paredzētajā Eiropadomē, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni šodien žurnālistiem sacīja premjers.
Viņš skaidroja, ka informējis Valsts prezidentu par esošo situāciju finanšu sektorā. Žurnālistiem premjers atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veikto Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu un situāciju ap «ABLVBank» nepieciešams nodalīt. Kučinskis piebilda, ka pastāv centieni šīs lietas sasaistīt kopā, ne sevišķi labā gaisotnē parādot situāciju Latvijā.
Premjers uzsvēra, ka starptautiskajai sabiedrībai ļoti daudz nepieciešams skaidrot to, ka minētās lietas ir dalītas un nav saistītas, piebilstot, ka šo piektdien viņam paredzēta dalība Eiropadomē, kuras laikā Kučinskis plāno radušos situāciju stāstīt pārējiem kolēģiem, kā arī paredzētas vairākas intervijas. «Svarīgi skaidrot, ka nav nekāda apdraudējuma finanšu sistēmai un Latvijas ekonomikai,» piebilda Kučinskis.
Savukārt komentējot Aizsardzības ministrijas (AM) otrdien izplatīto paziņojumu, ka no ārienes tiek organizēts plašs mēroga informācijas uzbrukums pret Latviju un, iespējams, notiks arī uzbrukuma turpinājums, Kučinskis minēja, ka bijis nepieciešams nodemonstrēt, cik «tehniski iespējams iedot valstij reputāciju graujošu informāciju, kas īsā laikā aplido pasauli, atnāk arī uz Latviju un tiek interpretēta».
«Šī AM informācija ir kontekstā ar «Norvik bankas» lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova pausto, par ko nav informācijas ne man, ne drošības iestādēm. Izplatītā informācija publiskajā telpā, kas liek uzdot zināmus jautājumus, tika veikta no robota, divu minūšu laikā izplatot informāciju visā pasaulē, kas īsā laikā spēja atnākt arī uz Latviju. Tas nenozīmē, ka jārunā par valsts apdraudējumu vai trešās valsts iesaisti. Ir pamats domāt, ka tiek izmantoti resursi, kas bija ļoti līdzīgi, kā jau iepriekš izmantoti,» uzsvēra Ministru prezidents.
Viņš vērsa uzmanību, ka nesaskata kādus apdraudējumus tajā, ka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) šobrīd neatrodas Latvijā, bet gan uzturas vizītē Dienvidkorejā. Premjers piebilda, ka ministrija ir rīcībspējīga.
Komentējot opozīcijas partijas «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča izteikumus, ka premjers nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem gan saistībā ar problēmām finanšu sektorā, gan citās jomās, tādēļ viņam ir jāatkāpjas no amata, Kučinskis skaidroja, ka opozīcija līdz vēlēšanām vēl prasīs ne viena vien ministra, tajā skaitā premjera demisiju.
«Šis ir brīdis, kad ir jābūt vienotiem un stipriem. Es netaisos tāpēc darīt kaut ko citādāk tikai tāpēc, ka Urbanovičs kaut ko paziņo. Mēs kā valdība pašā sākumā pateicām, ka mūsu dienaskārtībā ir maksātnespējas procesa sakārtošana, ēnu ekonomika un korupcijas apkarošana. Es nevienu brīdi nedomāju, ka tas būs viegli. Tas nav vienas dienas jautājums, arī ar šī brīža notiekošo,» teica Kučinskis.
Kā ziņots, pēdējās nedēļas laikā Latvijas finanšu sektoru skāruši vairāki satricinājumi.
KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nav vainīgs un neatkāpsies no amata, bet savu aizturēšanu saistījis ar «ABLV Bank» un citu nerezidentus apkalpojošo banku pretdarbību.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») iepriekš paziņojusi, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām. Tāpat «ABLV Bank» vadība esot līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām, norāda «FinCen».
Savukārt bankas pārstāvji apgalvo, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams. Banka arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu.
