Lauku apsekošana teju pa stundai un roku darba izmantošana šoruden varētu būt tie instrumenti, kas sekmīgāk ļaus novākt kartupeļu un dārzeņu ražu, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.
LLKC: Lietus apdraud kartupeļu un dārzeņu ražu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielākās problēmas pašlaik sagādā lietus, kas augsni intensīvi piesātina ar ūdeni. Tā kā rudenī mitruma iztvaikošana nav tik intensīva kā vasarā, ūdens sastājas laukos, apgrūtinot ražas novākšanu.
«Masveida ražas novākšana šogad kavējas vismaz par divām nedēļām, jo aukstuma ietekme bijusi jūtama visu augu veģetācijas laiku. Kartupeļu, kāpostu, sarkano biešu, burkānu, ķirbjaugu augšana un arī briešana krietni aizkavējās. Briešana ir īpaši svarīga ražas saglabāšanā. Riskam pakļautas pašlaik ir vidēji vēlo un vēlo kartupeļu šķirnes, jo to miza var pietiekami nenobriest glabāšanai. Tāpat jāseko, lai galviņkāpostiem izveidojas blīvas galviņas, burkāniem pilnībā nobriest sakne, izveidojot noapaļotu galu, bet sarkanajām bietēm jāiegūst šķirnei raksturīgā forma un izmērs,» norāda Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists.
Paaugstinātā mitruma dēļ sāk izpausties dažādas slimības – pelēkā un slapjās puves. Salīdzinoši normāla situācija ir tikai tajos dārzeņu laukos, kur ievērota pirms novākšanas paredzētā fungicīdu smidzināšanas programma. Kartupeļu laukos, kur nav ievēroti intervāli pēdējiem fungicīdu smidzinājumiem pret lakstu puvi, notiek strauja šīs slimības ierosinātāju ieskalošanās augsnē, radot augstu risku to inficēšanai. Ūdenim izspiežot gaisu no augsnes, bumbuļi ne tikai var iet bojā no gaisa trūkuma, bet arī piedzīvot strauju slapjās puves izplatību.
Ņemot vērā slapjo rudeni, jāparedz papildus platības dārzeņu apžāvēšanai, domājot par īslaicīgiem risinājumiem siltā gaisa pievadei, jo šādos laika apstākļos vāktu ražu nekādā gadījumā nedrīkst uzreiz ievietot pastāvīgai uzglabāšanai.
Lai veicinātu lauku nožūšanu, jāpārbauda visas ūdens noteces iespējas – grāvji, caurtekas, bebru darbība, kā arī jāsadarbojas ar kaimiņiem un pašvaldību.