Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts septembrī sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējo gadu laikā, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM).
FM: Ārējās tirdzniecības deficīts septembrī sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējo gadu laikā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrijā atzīmēja, ka preču ārējās tirdzniecības deficīts septembrī samazinājās līdz 87,1 miljonam eiro, kas ir zemākais līmenis kopš 2010.gada.
«Eksporta samazinājumu salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri lielā mērā noteicis graudaugu eksporta kritums. Liela daļa jaunās ražas šogad tika novākta un izvesta agrāk nekā parasti, kas augustā nodrošināja Latvijas kopējā eksporta pieaugumu par 9,7%, taču septembrī labības eksports jau bija par 54,2% mazāks nekā pirms gada. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī septembrī Latvijas eksportu negatīvi ietekmēja sarūkošie minerālproduktu un elektroierīču eksporta apjomi, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri samazinājās par 35,4% un 10,7%. Taču kritumu šajās preču grupās lielā mērā ir noteicis cenu kritums naftas produktiem un reeksporta samazināšanās, un tie neparāda Latvijā ražoto preču noieta iespēju pasliktināšanos,» klāstīja ministrijā.
Tāpat FM atzīmēja, ka jau visa šā gada laikā spēcīgi pieaug Latvijas koka un koka izstrādājumu eksports un septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, tas ir palielinājies par 10,2%, uzrādot straujāko kāpumu pēdējo piecu mēnešu laikā. Koka eksporta pieaugumu pēdējos mēnešos nav spējis negatīvi ietekmēt arī Apvienotās Karalistes lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Ja pēc negatīvā balsojuma bija bažas par iespējamu eksporta sarukumu uz šo valsti, kas ir lielākais Latvijas koka izstrādājumu eksporta tirgus, koka izstrādājumu eksports uz Apvienoto Karalisti septembrī ir palielinājies par 26%, bet kopējais preču eksports uz šo valsti audzis par 15,3%.
Arī Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču eksports, atskaitot graudaugu eksportu, septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, ir būtiski palielinājies, tajā skaitā pieaugums bijis visu nozīmīgāko pārtikas produktu eksportā: gaļas eksports pieaudzis par 22,8%, zivju un vēžveidīgo eksports - par 60,4%, piena produktu eksports - par 1,6% un gaļas un zivju izstrādājumu eksports - par 10,6%. Tāpat septembrī audzis ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports - par 7,6%, būvniecības izstrādājumu eksports - par 10,7% un satiksmes līdzekļu eksports - par 5,9%, klāstīja ministrijā.
Līdz ar sankciju ietekmes izzušanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos Krievijā septembrī pirmo reizi kopš 2014.gada rudens ir fiksēts preču eksporta pieaugums uz šo valsti. Salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri Latvijas eksports uz Krieviju ir palielinājies par 9%, taču gada deviņos mēnešos kopā Krievijas eksportam joprojām ir 12,1% samazinājums, kas gan ir mazāks nekā 22,8% kritums 2015.gadā.
«Lai gan pēdējo mēnešu dati rāda ārējās tirdzniecības situācijas uzlabošanos un spēcīgu attīstību galvenokārt uz eksportu orientētajā apstrādes rūpniecībā, kopējās eksporta attīstības perspektīvas joprojām jāvērtē samērā piesardzīgi,» atzina FM pārstāvji.
Ministrijā atzīmēja, ka, no vienas puses, pēdējie konfidences indikatori norāda uz uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma būtisku uzlabošanos ES un eirozonā, kas ir galvenais Latvijas eksporta tirgus, bet, no otras puses, ekonomikas izaugsmes prognozes Eiropai arvien tiek samazinātas, tajā skaitā jaunākajās Eiropas Komisijas prognozēs ES ekonomikas izaugsmes prognoze nākamajam gadam ir pazemināta par 0,3 procentpunktiem - līdz 1,6%, un nav piepildījušās arī iepriekšējās prognozes par straujāku ekonomikas attīstību 2016.gadā. Papildu neskaidrību un svārstības tirgos ienes arī ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti, un to radītā nenoteiktība var atstāt iespaidu arī uz citiem Latvijai svarīgiem eksporta tirgiem, kā arī pasaules ekonomikas izaugsmi kopumā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2016.gada deviņos mēnešos Latvija eksportēja preces 7,471 miljarda eiro apmērā, kas ir par 1,6% jeb 125,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā laika periodā, bet importēja - par 8,901 miljardu eiro, kas ir kritums par 4,5% jeb 423,1 miljonu eiro.
Tostarp septembrī Latvija ir eksportējusi preces 953,582 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,8% jeb 85 miljoniem eiro vairāk nekā augustā, bet par 2,7% jeb 26,6 miljoniem eiro mazāk nekā pērn septembrī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,041 miljarda eiro apmērā, kas ir par 0,5% jeb pieciem miljoniem eiro mazāk nekā augustā un par 3,2% jeb 34,3 miljoniem eiro mazāk nekā pērn septembrī.