/nginx/o/2018/07/14/9040104t1hee25.jpg)
Karš Ukrainā Rīgas brīvostai radījis gan draudus, gan reizē jaunas iespējas. Ostā strādājošie uzņēmumi saņēmuši ziņas, ka no nākamā gada Krievija savus naftas produktus varētu eksportēt tikai caur savām ostām Pēterburgā un Ustjlugā. Turpretī Baltkrievijai tieši otrādi – radusies nepieciešamība paplašināt savu Baltijas tranzīta koridoru, jo pumpēt naftas produktus caur Ukrainu vairs neesot droši. Pie satiksmes ministra šonedēļ bijusi Baltkrievijas vēstniece Latvijā.
Kāpēc valsts prezidenta padomnieks devās uz Baltkrieviju, par konsultantu izvēloties Andri Šķēli? Kāpēc iecerei Rīgas ostā būvēt jaunu termināli kāju priekšā grib aizlikt Rīgas vicemērs Ameriks?
ANRIJS MATĪSS, satiksmes ministrs (Vienotība): «Viņiem katrā ziņā viens no uzdevumiem bija, protams, lai mēs varētu nodrošināt konkurētspējīgus tarifus. Protams, viņi arī izteica vēlmi par to, ka viņi paši ir gatavi investēt, nopirkt gatavu termināli vai būvēt savu termināli šeit Rīgas ostā, lai varētu nodrošināt konkurētspējīgus pārkraušanas tarifus.»
Paralēli Baltkrievija risina sarunas arī ar Lietuvu
Šovasar jau sāka savu kālija sāli eksportēt caur Klaipēdu. Ja tuvākajā laikā nebūs vienošanās, ir arī risks, ka tur aizies mazuta, benzīna un dīzeļdegvielas kravas no Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem.
ANRIJS MATĪSS, satiksmes ministrs (Vienotība): «Protams, viņi arī izskata paralēli Klaipēdas ostu un arī, cik man zināms, aktīvi strādā ar Klaipēdas uzņēmumiem, un arī taisās uz Lietuvu plašā delegācijā, lai izvērtētu iespējas investēt Klaipēdā. Tā ka principā mums izšķiršanās ir starp Rīgu un Klaipēdu un, protams, no ministrijas puses ieinteresētība ir, lai šīs kravas iet caur Rīgu.
Mēs esam pazaudējuši Baltkrievijas minerālmēslus par labu Klaipēdai,
kas ir aizgājuši prom no Ventspils, un mēs negribētu pazaudēt arī naftas produktus, kas varētu aiziet uz Klaipēdu.»
Jau vairāk nekā gadu par baltkrievu sadarbības partneri Rīgas brīvostā kļuvis bijušais prezidenta Gunta Ulmaņa kancelejas vadītājs, uzņēmuma «Skonto būve» līdzīpašnieks Ivars Millers, kuram osta izīrējusi 59 hektārus Kundziņsalas ziemeļu daļā, pretī saņemot solījumu par milzīgu loģistikas konteineru parku 170 miljonu eiro vērtībā.
Ideja ar loģistikas parku nesanāca, un Millers pievērsās naftas termināļa projektam. Baltkrievi Millera apņēmībai noticēja. Par labu sadarbībai kalpoja arī tas, ka
Millers par konsultantu bija piesaistījis ekspremjeru Andri Šķēli.
Tomēr drošības labad baltkrievi nosūtījuši savas valsts vēstnieci uz Rīgas domi, lai saņemtu no Rīgas vadības apliecinājumu, ka investīcijas naftas produktu termināli ir gaidītas. Un atdūrušies pret negaidītu pretestību. Esot problēmas. Ekoloģiskas.
ANDRIS AMERIKS, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs (GKR): «Ja runājam par Ziemeļu termināli, es diezgan, es varētu teikt, ka pat ļoti skeptiski skatos uz to, ka Kundziņsalā varētu tikt krauti naftas produkti, jo divas reizes jau Rīgas dome noraidīja šādu priekšlikumu, kas bija par «Man-Tess» un «Naftas servisu» savā laikā.»
Un vispār. Vēl esot jāizvērtē, vai ostas līgums ar Millera uzņēmumu nav jālauž, jo naftas produktu terminālī uzņēmējs solot investēt tikai 42 miljonus, nevis 170 kā gadījumā ar konteineriem.
ANDRIS AMERIKS, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs (GKR): «Uzņēmēji ir iesnieguši savas vēstules, bet
nav iesniegti biznesa plāni, ir vienkārši vēlme,
ka viņi grib mainīt nosacījumus nomas līgumos.»
Jebkurā gadījumā šeit noteikti ir runa par to, ka tam ir jābūt nevis mākoņos rakstītam, bet ļoti pamatotam.
Pēc šādas vēsas dušas Baltkrievijas naftas produktu eksportētāji uz Klaipēdu uzreiz aizsteigušies nav, jo
nevēlas visu savu eksportu koncentrēt vienā ostā.
Kaimiņvalsts premjerministrs Mihails Mjasņikovičs Ņujorkā ASV prezidenta pieņemšanā par nedienām ar Rīgas domi uzrunājis Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Prezidents atgriezies Rīgā, uzdevis savam padomniekam Aivim Ronim tikt galā ar šo problēmu un doties uz Baltkrieviju, lai kaimiņvalsts eksportētājus nomierinātu. Padomnieks paņēmis līdzi konsultantu Andri Šķēli.
AIVIS RONIS, Valsts prezidenta padomnieks (īsziņa): «Bijušo ministru prezidentu Andri Šķēli kā konsultantu pieaicināju dēļ viņa iepriekšējās iesaistes un kontaktiem ar Baltkrievijas uzņēmējiem. Es pieaicinātu jebkuru, ja es ticētu, ka viņš vai viņa spēj atrisināt šo problēmu.»
ANDRIS ŠĶĒLE, uzņēmējs (īsziņa): «Svarīgākais ir panākt kravu piesaisti Latvijas ostām. Vienlaikus diversificējot kravu nosūtīšanas valstis. BY, kā redzam gadījumā ar kāliju, ir spējīga novienoties ilgtermiņa sadarbībai ar Klaipēdu. Jautājums ir, kas šobrīd ir jāizdara Rīgai, lai BY te atnāktu uz palikšanu? Un tas ir tas, ko mans klients ir lūdzis no manis. Mans klients ir labas reputācijas un augstas godprātības cilvēks, uzņēmējs I. Millers.»
LĪGA KRAPĀNE, Valsts prezidenta preses sekretāre (īsziņa): «Valsts prezidents neinteresējas par Šķēles kunga biznesa projektiem, kā arī nav iesaistījis minēto personu Baltkrievijas vizītē.»
Tomēr iespējams, ka Šķēlem baltkrievu naftas produktu tranzīta projektā ir vairāk interešu, nekā to paredz konsultāciju līgums ar Milleru. Kundziņsalas Ziemeļu projekts līdz šā gada septembrim piederēja Milleram, tad firmai, kas kādreiz piederēja Šķēles ģimenei. Līdz 8.oktobrī par īpašnieku kļuva akciju sabiedrība «Pic LV», kas Uzņēmumu reģistrā neuzrāda īpašniekus. Tās padomes priekšsēdētājs ir Millera dēls Kristaps, bet priekšsēdētāja vietnieks - uzņēmējs Edgars Dupats. Šķēles meita Madara nomainījusi uzvārdu un tagad ir Madara Šķēle-Dupate. Uzņēmējs Dupats ir arī padomes priekšsēdētājs Liepājas autobusu parkā, kur puse pieder Šķēles ģimenei. Madara Šķēle-Dupate ir padomes locekle šajā uzņēmumā.
«Man gan nav skaidrs, kam tas «Pic LV» pieder.»
IVARS MILLERS, uzņēmējs: ««Pic LV» pieder man. Oficiāli pierakstiet. Tur ir akciju sabiedrība. Jā, tur ir akcionāru reģistrs. Bet jums kā labam cilvēkam varētu kādreiz to arī parādīt.»
«Bet Dupata kungu kādēļ jūs piesaistījāt?»
«Saprotiet, es kādreiz domāju arī par atklātu akciju sabiedrību. Viņam ir laba juridiskā pieredze, un, ja es viņu tālāk veidošu, ja, nu es viņu tāpēc arī paņēmu.»
«Bet tas nav tādēļ, ka Dupats strādā Liepājas autobusu parkā par padomes priekšsēdētāju?»
«Jā, es zinu, es zinu, nu un tad? Es strādāju arī ar Šķēles kungu. Viņa konsultācijas firmai nu jau, šķiet, kaut kādus astoņus gadus regulāri pārskaitu zināmu naudas summu par konsultācijām.»
Brīvosta šonedēļ trīs reizes palielināja Kundziņsalas Ziemeļu projektam nomas maksu, jo uzņēmums neesot neko izdarījis.
ANDRIS AMERIKS, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs (GKR): «Viņiem tiek dots trīs mēnešu laiks, kurā iesniegt biznesa plānu, bet nolēmām arī uzreiz no šodienas, tas, ja viņi tam piekrīt, ja ne, tad līgums tiek lauzts, 5% no kadastrālās vērtības. Šodien viņi maksā pusotru procentu, nu tātad attiecīgi tas pats, kas bija pagājušajā valdes sēdē arī uz citiem attiecināts. Šobrīd uz
abiem projektiem tiek piemērota attiecīgi lielāka nomas maksa.
Plus viņiem ir jāiesniedz attiecīgi argumenti un attiecīgs biznesa plāns, kurš būtu saistīts un pamatots, lai valde varētu arī izskatīt izmaiņas attiecīgi iesniegtajos dokumentos.»
IVARS MILLERS, uzņēmējs: «To biznesa plānu jūs nevarējāt līdz tai ostas valdes sēdei izstrādāt, jo tā bija tā viņu galvenā pretenzija, ka jūs neesat biznesa plānu iesniedzis. Saprotiet, man ir biznesa plāns piecos variantos. Ko es daru, ko dara baltkrievi, viss ir, ja. Bet biznesa plānam šajā gadījumā nepieciešama viņu piekrišana. Mēs esam gatavi jau dibināt kopuzņēmumu. Es varu iesniegt, es varu uzrakstīt jebko. Man puiši, kas mācījušies banku augstskolā, viņi biznesa plānus māk rakstīt brīnišķīgi. Bet man vajag pamatojumu.»
Rīgas mēram Nilam
Ušakovam neesot tik karojoši ekoloģiska nostāja kā kolēģim Amerikam.
Viņš esot gatavs sēsties pie sarunu galda ar Baltkrievijas delegāciju, kad tā atbrauks. Taču nav zināms, vai tas vispār notiks. Nākamnedēļ baltkrievi brauc runāt par kravu eksportu uz Klaipēdu.
NILS UŠAKOVS, Rīgas domes priekšsēdētājs (SC): «Skaidrs, ka situācija ārvalstīs un tā konkurence nenozīmē neko labu Rīgas ostai kopumā un reģionam, ja mēs runājam par Baltijas valstīm. Diversifikācija vienmēr ir atbalstāms pasākums, bet mums jau vienlaicīgi ir jāpatur prātā, ka nu, kas mums ir lielākais kaimiņš, ja mēs runājam tieši par tranzītu. Un ne ar kādu diversifikāciju paņemt to lielo kaimiņu, pabīdīt maliņā un ielikt jaunu mēs nevarēsim. Tas ir mazliet ārpus valdes kompetences.»
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)