Deputāti atbalsta Pensiju likuma nodošanu izskatīšanai Saeimā

Apstiprinātais likumprojekts paredz novērst, ka pensijas kapitāla apmērs ir tik ļoti atkarīgs no kapitāla indeksa. Tādēļ grozījumi paredz, ka turpmāk šis indekss pensiju aprēķinā nedrīkstēs būt mazāks par skaitli 1.

Ekonomiskās izaugsmes gados no 1997.gada līdz 2008.gadam šis indekss bija pozitīvs jeb sasniedza vai pārsniedza skaitli viens. Savukārt finanšu krīzes gados no 2009.gada līdz 2011.gadam tas saruka zem 1. No 2012.gada līdz 2014.gadam indekss atkal bija pozitīvs.

Līdztekus likumā iestrādāts mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados.

Tāpat grozījumi pilnveido invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību, mainoties invaliditātes grupai. Likuma izmaiņas paredz I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķina formulā ietvert lielākus koeficientus, un pensijas apmērs pārrēķina rezultātā varēs pieaugt straujāk.

Likumprojekts paredz arī pagarināt vecuma pensijas izmaksu saglabātajā invaliditātes pensijas apmērā gadījumos, kad invaliditātes pārtraukuma laiks nav lielāks par četriem mēnešiem. Patlaban vecuma pensiju izmaksu iepriekšējā apmērā turpina, ja invaliditātes pārtraukums nav ilgāks par mēnesi.

Lai novērstu gadījumus, kad personas vienlaikus saņem pensiju un bezdarbnieka pabalstu, likumā paredzēts noteikt, ka vecuma pensijas izmaksa tiek pārtraukta uz laiku, kamēr persona saņem bezdarbnieka pabalstu.

Komisijas deputāti neatbalstīja Andreja Klementjeva (S) priekšlikumu, ka 2016.gadā tiek pārrēķinātas 2010.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas, 2017.gadā - 2011.gadā piešķirtās pensijas, bet 2018.gadā pārskatītas tiktu 2012., 2013., 2014. un 2015.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas.

Balsojumā par grozījumu virzīšanu Saeimā tālākai izskatīšanai nepiedalījās «Saskaņas» deputāti. Klementjevs skaidroja, ka šos grozījumus nevar atbalstīt, bet nevar arī neatbalstīt, jo tajos iestrādāts, ka, aprēķinot pensijas, nedrīkst piemērot negatīvus kapitāla indeksus.

Minētie grozījumi tiks izskatīti ceturtdien, 18.jūnijā, Saeimā.

Kā žurnālistiem pēc komisijas sēdes sacīja tās priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), komisija stingri uzraudzīs, kā notiks budžeta plānošana 2016., 2017. un 2018.gadā. Viņa arī sacīja, ka Labklājības ministrija (LM) ir aprēķinājusi, ka 2018.gadā sociālajā budžetā varētu būt viena miljarda eiro liels pārpalikums un jautājums ir, vai Laimdota Straujuma (V) ir gatava pateikt, ka sociālais budžets kā speciālais budžets nav atrauts no valsts budžeta.

Vaicāta par iespējamajiem pensionāru protestiem, viņa sacīja, ka pensionāriem ir tiesības izteikt savu viedokli, tomēr šādā gadījumā viņu priekšā būtu jāstāv Finanšu ministrijas pārstāvjiem un Straujumai. Viņa kā politiķe saredz, ka ir kādi jautājumi, kuri vēl nav atklāti pateikti saistībā ar finansējuma piešķiršanu pensiju pārrēķināšanai, un, iespējams, valdībai ir aizdomas, ka kaut kam citam finansējumu vajadzēs ātrāk un vairāk.

Jau ziņots, ka opozīcija neizslēdz iespēju sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par pensiju likuma grozījumiem dienā, kad svinīgu solījumu, stājoties Valsts prezidenta amatā, nodos Raimonds Vējonis (ZZS).

Klementjevs (S) aģentūrai LETA sacīja, ka 8.jūlijā, kad Vējonis oficiāli kļūs par Valsts prezidentu, opozīcija varētu sasaukt ārkārtas sēdi, kā arī organizēt protesta akciju pie Saeimas, piesaistot pensionāru un citas organizācijas.

Politiķis neskopojās ar kritiku Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), pat nosaucot viņu par «cinisku meli», jo «neviens premjers līdz šim nav atļāvies šādi rīkoties ar opozīciju un saviem solījumiem». «Sasaucot ārkārtas sēdi 8.jūlijā, opozīcija gribētu demonstrēt visai pasaulei, ka cilvēks nav šīs valdības prioritāte,» piebilda Klementjevs.