Gudrona dīķu projekta problēmu risināšanā prasa lēmumu no Eiropas Savienības

Tāpēc esot nepieciešams piesaistīt starptautiskus ekspertus ar pieredzi Eiropas Savienības struktūrfondu projektu izvērtēšanā un problēmsituāciju risināšanā. ES institūciju pārstāvjiem tie varētu būt Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas izveidotā tehniskā atbalsta JASPERS eksperti, kas jau reiz līdzējuši atrisināt problēmas šajā projektā.

JASPERS «Joint Assistance to Support Projects in European Regions» kā atbalsta instruments tām 12 ES dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā, ar mērķi palīdzēt šo valstu iestādēm sagatavot īpaši kvalitatīvus un apjomīgus projektus, ko līdzfinansē no ES fondiem, varētu sniegt kompetentas atbildes uz vairākiem jautājumiem, uz kuriem nepieciešams rast atbildi, pirms pieņemt lēmumu par rīcību tālākā gudrona dīķu attīrīšanas projektā.

JASPERS eksperti jau tika piesaistīti iepriekšējā reizē, kad atklājās, ka gudrona dīķu esošās vielas ķīmiskais sastāvs būtiski atšķiras no tā, kas bija uzrādīts iepirkuma dokumentos un līgumā. Nepieciešamība pārskatīt sanācijas darbu līguma izpildei pielietojamās gudrona utilizācijas tehnoloģijas radās gudrona ķīmiskā un fizikālā sastāva mainīguma dēļ, kas attīstījies pasūtītājam, uzņēmējam un inženierim neparedzamu apstākļu rezultātā un ko iesaistītās puses nevarēja ne tikai paredzēt, bet arī ietekmēt vai novērst.

Tagad starptautiskie ES struktūrfondu realizācijas eksperti varētu sniegt kompetentu konsultāciju, vai gadījumā, ja uzņēmējs ekskavēs visu līgumā noteikto apjomu, bet tas nebūs pietiekami, lai attīrītu visu tur esošo piesārņojumu, visu projekta izmaksas netiks atzītas par neattiecināmām.

JASPERS varētu viest skaidrību, vai gadījumā, ja līdz 2015.gada 31.decembrim tiek ekskavēts līguma apjoms, un atlikušo daļu apmaksā pasūtītājs no saviem līdzekļiem, to ir iespējams pabeigt vēlāk un vai tam ir termiņa ierobežojums. Viens no risinājumiem varētu būt cits iepirkuma konkurss, kura rezultātā jauns ģenerāluzņēmējs pabeidz darbu.

Kā jau ziņots, Skonto būve paziņojusi, ka Inčukalna dīķos ir par 45% vairāk smeļamās vielas nekā paredzēts iepirkumā, un visa apjoma izsmelšanai nepieciešami vēl 11 miljoni eiro.

Vides valsts dienests kā šī projekta pasūtītājs uzskata, ka uzņēmumam jāstrādā esošā līguma ietvaros, kā arī attīrīšana jāveic jau piešķirtā finansējuma ietvaros. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards izteicies, ka Skonto būve vēlas jautājumu politizēt.

Skonto Būve vairs nemaz nevar pretendēt uz papildu finansējumu Inčukalna gudrona dīķu sanācijai, jo normatīvie akti, kas regulē iepirkumus, nosaka, ka viena līguma ietvaros iespējams papildu finansējums ne vairāk kā 50% apmērā no sākotnējās līguma summas, un šo kvotu Skonto Būve jau ir izsmēlusi, saņemot papildu 16,5 miljonus eiro, kad atklājās, ka gudrona dīķu materiāla ķīmiskais sastāvs ir citādāks, nekā norādīts līgumā un iepirkuma nolikumā.

Līgumā noteiktos 30 tūkstošus tonnu gudrona Skonto būve plāno pabeigt smelt maija beigās.

Kā jau ziņots, Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu sāka 2011.gadā, bet tikai 2012.gada februārī Skonto būve oficiālā vēstulē ziņoja, ka attīrīšana izmaksās dārgāk, nokavējot termiņu, kurā darbu izpildītājs varēja ziņot par neparedzētiem apstākļiem līguma izpildē. Pārvarot birokrātiskos šķēršļus, VARAM un valdība atrada risinājumu, kā piešķirt papildu prasīto finansējumu 16,5 miljonu eiro apmērā.

Līgums ar Skonto būvi par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju tika noslēgts 2010.gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir Valsts vides dienests (VVD), galvenais būvuzņēmējs - SIA Skonto būve, savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānija Mueg. Projekta izmaksas sākotnēji bija paredzētas 20,3 miljonu latu (28,88 miljoni eiro) apmērā, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi - 14,2 miljoni latu(20 miljoni eiro), bet valsts budžeta finansējums - 6,1 miljons latu (8,68 miljoni eiro).