Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki parakstījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu sarīkot tautas nobalsošanu jautājumā par nacionālās valūtas saglabāšanu vai aizstāšanu ar Eiropas Savienības (ES) kopējo valūtu ‒ eiro.
Daži sabiedrībā pazīstami cilvēki prasa rīkot eiro referendumu (568)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iniciatīvas grupas «Par latu, pret eiro!» pārstāvis Jānis Sils informēja, ka vēstuli parakstījušo galvenais mērķis ir pieprasīt demokrātijas pamatprincipu ievērošanu Latvijā. «Viena no galvenajām demokrātiskas valsts pazīmēm ir rēķināšanās ar tautas viedokli. It īpaši jautājumos, kas skar valsts attīstības virzienu un valstiskuma pamatus, tādēļ ir pilnīgi nepieņemami, ka tik svarīgā jautājumā kā atteikšanās no savas nacionālās valūtas valsts vadība neuzskata par vajadzīgu sarīkot tautas nobalsošanu,» atzina Sils.
Vēstuli parakstījuši ekonomisti, juristi, ārsti, radošo profesiju pārstāvji, tostarp bijušais «Hipotēku bankas» vadītājs un tagadējais «Latvijas Biznesa bankas» valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis, žurnāliste Elita Veidemane, mūziķis Aivars Brīze, dziesminieks Kaspars Dimiters, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, Brīvības ielas telšu pilsētiņas organizētājs Gints Gaiķēns, Nacionālo resursu institūta direktors Sergejs Ancupovs, komponists Imants Kalniņš un jurists Aivars Borovkovs.
Sils piebilda, ka atklātās vēstules iniciatīvas grupa ar juristu, ekonomistu un politologu piedalīšanos pašlaik vērtē vairākus iespējamos scenārijus, kā panākt referendumu šajā jautājumā.
Jau vēstīts, ka koalīcija un valsts augstākās amatpersonas noraida nepieciešamību Latvijā rīkot referendumu par eiro ieviešanu, norādot uz ieguvumiem, pievienojoties eiro zonai, kā arī uzsverot, ka Latvijas iedzīvotāji par eiro ieviešanu balsoja, jau lemjot par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tiek arī minēts, ka sabiedrības viedoklis par eiro ieviešanu uzlabojas, turklāt eiro ieviešanas ieguvumu izskaidrošanas kampaņa sniegs atbildes uz atlikušajiem jautājumiem.
Savukārt opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāte Iveta Grigule apņēmusies savākt 30 tūkstošus parakstu tautas nobalsošanas rīkošanai par eiro ieviešanu. Tiesa, Grigule ir atzinusi, ka referendum gadījumā nebūs jautājums par eiro ieviešanu vai neieviešanu, bet gan tautas nobalsošanai tiks nodots tehnisks likumprojekts, kas nosaka kursu un pārējās procedūras eiro ieviešanai. «Referenduma jautājums varētu būt tāds ‒ vai jūs atbalstāt Euro ieviešanas likumu,» teica Grigule. Viņa gan piekrita, ka
tas būtu simbolisks referendums par to, vai tauta grib ieviest eiro no nākamā gada,
un tas arī būtu uzticības balsojums valdībai, kas «tik izmisīgi cenšas neļaut tautai izteikt viedokli par šo jautājumu».
Ja Latvija pašlaik rīkotu referendumu par eiro ieviešanu, tā nevarētu īstenot plānu ieviest eiro no 2014.gada 1.janvāra.