Baltijas Enerģētikas tirgus un Infrastruktūras plāna (BEMIP) dalībvalstu augsta līmeņa darba grupa piektdien Briselē apstiprinājusi Baltijas valstu un kontinentālās Eiropas elektrotīklu sinhronizācijas tehnisko scenāriju, ko izstrādājuši Polijas Gdaņskas enerģētikas institūta zinātnieki, paziņojusi Lietuvas valdība.
Saskaņā ar šo scenāriju sinhronizācijai tiks izmantots esošais Lietuvas un Polijas maiņstrāvas starpsavienojums "LitPol Link" un papildu kabelis jūrā starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronie kompensatori triju Baltijas valstu hidroelektrostacijās.
Polijas zinātnieki šādu scenāriju atzinuši par tehnoloģiskā ziņā drošāko un ekonomiski izdevīgāko, norādot, ka tas nodrošinās stabilu un drošu energosistēmu darbu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi lietotājiem Baltijas valstīs.
BEMIP darba grupā pārstāvētas trīs Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija.
Kā uzsvērts Lietuvas valdības paziņojumā, pieņemtais lēmums ir būtisks solis ceļā uz Baltijas valstu pieslēgšanos Eiropas tīkliem.
"Cieši sadarbojoties visos līmeņos un paturot prātā ilglaicīgu perspektīvu, mēs apzināti tiecamies uz galveno mērķi - stiprināt savas enerģētiskās neatkarības pamatus un enerģētiskā ziņā kļūt par pilntiesīgiem Eiropas Savienības locekļiem," norādījis premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Piektdien pieņemtais lēmums ļauj Polijas un Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem līdz 21.septembrim iesniegt Eiropas Pārvades sistēmu operatoru asociācijai (ENTSO-E) kopīgu pieteikumu par kontinentālās Eiropas elektrosistēmas sinhronās zonas paplašināšanu. Asociācijas lēmums varētu būt gaidāms aptuveni pēc gada.
Vēlāk, līdz 11.oktobrim, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmu operatori "Augstsprieguma tīkls" (AST), "Litgrid" un "Elering" iesniegs kopīgu pieteikumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF) sinhronizācijas projekta pirmā posma finansējuma saņemšanai 432 miljonu eiro apmērā.
Ierēķinot papildu tehniskos risinājumus - kompensatoru ierīkošanu un citus darbus, kopējā projekta vērtība sasniegtu aptuveni 1,4 miljardus eiro, un tiek cerēts, ka 75% līdzekļu piešķirs Eiropas Savienība.
Sinhronizācijas projektu iecerēts pabeigt līdz 2025.gadam.
