Apsūdzības par iespējamu naudas atmazgāšanu, ievērojams akciju vērtības kritums un kratīšana bankas galvenajā ēkā Stokholmā. Šie notikumi radījuši zināmu satraukumu sabiedrībā, taču eksperti uzsver – klientiem nav par ko uztraukties. Toties bankas akcionāriem gan ir pamats satraukumam, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Kamēr situācija Stokohlmā ir vērtējama kā haotiska, pašlaik klientiem nav iemeslu satraukties, sacīja Igaunijas Bankas finansiālās stabilitātes nodaļas vadītājs Jāks Tors.
“Neraugoties uz problēmām, “Swedbank” finansiālais stāvoklis ir ļoti labs, un tādēļ klientiem īsti nav par ko uztraukties,” sacīja Tors.
“Pēdējo dienu jaunumi galvenokārt ietekmē bankas akcionārus, jo pēdējo nedēļu laikā akciju vērtība ir dramatiski kritusies. Ņemot vērā, ka jārunā par vismaz zaudētu piekto daļu vērtības, tās akcionāriem ir satraucošas ziņas,” skaidroja Tors.
Tāpat banka varēs apmaksāt arī sodus, ja tādi tiks noteikti, tomēr dažādas sankcijas nākotnē varēs ietekmēt “Swedbank” iespējas gūt peļņu.
Neizprotamā zviedru bankas vadības rīcība Stokholmā var ietekmēt Igaunijas filiāles darbu, sacīja “TalTech” ekonomists Tons Talseps.
“Mēs esam nonākuši situācijā, kad “Swedbank” Igaunijas filiāles vadītājs iznāk pie žurnālistiem, runā, bet tajā pašā laikā nepasaka neko. Ja būsim godīgi, tad tas nelielu uztraukumu Igaunijā rada,” pauž Talseps un piebilst: “Kamēr sabiedrība un akcionāri nezinās, kas ir noticis, un ko vēl gaidīt, cilvēki būs uztraukti, un tas noteikti negatīvi ietekmēs akciju vērtību.”
Citi eksperti norāda, ka pagaidām vēl pāragri spriest, ko vēl sagaidīt no izmeklēšanas atklājumiem. Tomēr “Sorainen” advokāts Normans Āss mierina, ka Baltijas valstīm nav pamata uztraukties par Stokholmā notiekošo.
“Ņemot vērā man pieejamo informāciju, izmeklēšana nav tieši saistīta ar Baltijas filiālēm. Tieši tāpēc bankas klientiem nav vērts nervozēt, jo viņi neko nav zaudējuši, bet akcionāri – gan,” sacīja Āss.
“Swedbank” valde ceturtdien no amata atbrīvoja bankas vadītāju Birgiti Bonnesenu. Pagaidām banku vadīs Anders Karlsons, kurš augsto amatu apvienos ar finanšu nodaļas vadīšanu. Zviedrijas likumi paredz, ka neraugoties uz atstādināšanu no amata, Bonnesenai tāpat būs jāatbild par iespējamajiem pārkāpumiem.
Kā vēsta Igaunijas medijs, Bonnesenai, zaudējot amatu, pienāksies 21,5 miljonu kronu (2,1 miljona eiro) liela kompensācija.
