"Swedbank" skandāls: Starp banku un tiesībsargājošajām iestādēm sācies konflikts

FOTO: Reuters/ScanPix

Izmeklēšana saistībā ar iespējamo naudas atmazgāšanu “Swedbank” radījusi nopietnus jautājumus par bankas valdes lomu aizdomīgo darījumu novēršanā. Tikām banka un varasiestādes izteikušas pārmetumus viena otrai, jo starp abām pusēm radušās domstarpības, vēsta “Bloomberg”.

Pēc tam, kad Zviedrijas prokuratūra izvirzīja apsūdzības pret “Swedbank” saistībā ar nevēlēšanos atklāt svarīgu informāciju, bankas advokāti uzsvēra, ka šādi prokuratūra pārkāpj Zviedrijas likumdošanu. Tikmēr Zviedrijas mediji vēsta, ka tieši bankas valde lēmusi par informācijas neizpaušanu tiesībsargājošajām iestādēm, tādējādi radot konfliktu ar varasiestādēm.

Pagājušajā nedēļā “Swedbank” netīrās naudas skandāls ir ievērojami vērsies plašumā – aizdomīgo līdzekļu apjoms pārsniedz 100 miljardus dolāru, un starp iespējamajiem labuma guvējiem no netīrajiem darījumiem ir atrodams ne tikai bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča vārds, bet arī ASV prezidenta Donalda Trampa bijušais kampaņas vadītājs Pols Manaforts.

Ņemot vērā apsūdzības, ceturtdien bankas valde no amata atstādināja “Swedbank” vadītāju Birgiti Bonesenu. Zviedrijas un Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes aktīvi izmeklē visu pieejamo informāciju, un savu izmeklēšanu uzsākušas arī ASV varasiestādes.

Skandāls nopietni ietekmējis arī “Swedbank” akciju vērtību – kopš 20. februāra to vērtība kritusies par gandrīz trešo daļu.

“Swedbank” svētdien paziņoja, ka uzsākusi sadarbību ar “Nordia” - juridisko kompāniju, kas konsultēs par tālāko rīcību izmeklēšanas laikā. Laikraksts “Dagens Industri” vēsta, ka Zviedrijas ģenerālprokurors paziņojis, ka trešdien notikušajā kratīšanā “Swedbank” bankas vadība ir atteikusies sniegt nepieciešamo informāciju.

“Nordia” pārstāvji gan norāda, ka Zviedrijas ģenerālprokurora pārmetumi ir nepatiesi – bankai ir tiesības neizpaust informāciju, it īpaši, ja tā skar klienta personas datus, tādējādi prokuratūras lēmums iegūt dokumentus ir pretrunā ar Zviedrijas likumiem.

“Swedbank” pārstāvis Gabriels Franks Rodo aģentūrai “Bloomberg” sacīja, ka lēmumu par informācijas nesniegšanu tiesībsargājošajām iestādēm pieņēmusi bankas valde.

Prokuratūrā norāda, ka šī ir pirmā reize, kad banka vai kāds cits uzņēmums atsakās pildīt tiesībsargājošo iestāžu lēmumus. Informācija par klientiem ir nepieciešama izmeklēšanai.

Tas savukārt radījis jautājumus par bankas valdes lēmumu pareizību. Vairāki bankas investori pauduši neapmierinātību ar valdes lēmumiem, liekot noprast, ka Bonesenas atcelšana no amata nebūs vienīgā.

“Swedbank” vadība tiek apsūdzēta tīšos mēģinājumos maldināt sabiedrību, lai slēptu patiesos naudas atmazgāšanas apmērus.

Neilgi pēc atlaišanas Bonesena medijiem sacīja, ka “nav darījusi neko nepareizu” un cer, ka viņas atlaišana mazinās spiedienu uz banku un spēs noregulēt situāciju.

Uz augšu