Ieteikumi vīnogu stādu izvēlei Latvijā

Vīnogu audzētāja padomi

Kas tad ir svarīgākais, kas nepieciešams, ja esi izjutis aicinājumu pamēģināt? To mums palīdzēja noskaidrot vīnogu stādu audzētājs, nu jau 400 šķirņu kolekcionārs, Vīnkopju un vīndaru biedrības pārstāvis Gatis Kužums. Gata stādu kolekcija atzīstama par lielāko Latvijā, tāpēc der ieklausīties meistara padomos par to, kas jāņem vērā, iegādājoties stādus! Pirms sākt runāt par stādu pirkšanu, Gatis Kužums uzsver, ka tas nemaz nav tik vienkārši. Ir jāzina vairākas nianses, pirms dodies pirkt savus pirmos stādus. 

“Nereti pārdevēji parāda skaistas reklāmu bildes, kuras patiesībā ir fotografētas Itālijā, Spānijā, citās siltajās zemēs. Ir arī tik bezkaunīgi, ka pat šķirņu nosaukumu nepasaka, tikai parāda 12 dažādu krāsu ogas. Bet tev taču jāzina šķirne, suga, vai tā bieži neslimo, vai salst vai nesalst, cik ilgs nogatavošanās periods utt. Tu nevari nekādu informāciju iegūt, ja vien zini vīnogas krāsu un redzi foto,” stāsta Gatis Kužums.

Kas tev kā pircējam iesācējam būtu svarīgi zināt

Kāds ir tavs nolūks?

Pirmkārt, vajadzētu zināt, kāds ir tavs nolūks vīnogu audzēšanai. “Parasti visi saka – man vajag lielas ogas bez sēklām, kas neslimo un nesalst. Tas ir tas, kas bez ķīmijas bieži neiet kopā,” smejoties stāsta Gatis Kužums. 

Pirms doties pirkt stādus, izdomā, vai tu meklē vīnogas vīna darināšanai vai vienkārši garšīgas ogas ēšanai. “Ir iespēja arī atrast tādus stādus, kas ir universāli – der gan tam, gan tam,” stāsta Kužums. “Tāpat vari izlemt, vai oga ir bezsēklu, un tad jāsaprot, kur tu audzēsi – siltumnīcā, laukā vai pie sienas.”

Vislabāk doties ciemos pie vīnogu audzētājiem

Ja esi sapratis, kāds ir tavs mērķis vīnogu audzēšanai, vīnogu stādu pazinējs iesaka doties pie stādu audzētāja un apskatīties, kur un kā tieši aug šī konkrētā šķirne. “Tāpēc saka, ka stādus tu sāc iegādāties jau rudenī, kad aplūko, kā tas aug citviet,” uzsver Gatis Kužums. Tad arī sapratīsi, kas tev nepieciešams, ar ko tev nāksies rēķināties, audzējot šo stādu. Pieredze ir vislabākais padomdevējs!

Ja tev kaimiņos kāds jau audzē vīnogas – tā jau ir laba zīme. “Dodies un uzzini, kā viņam veicies līdz šim – kādi stādi aug, kādi ne.” 

Kur meklēt informāciju par stādu audzētājiem 

“Visdrošāk sazināties ar Vīnkopju un vīndaru biedrību, kas sniegs aktuālāko informāciju par vīnogām Latvijā. Informāciju par Gata Kužuma vīnogām un kontaktinformāciju var iegūt vinogustadi.lv bet, ja vēlies degustēt, tad noteikti apmeklē mājaslapu “Latvijas Vīna Tūre”, kur radīsi visu nepieciešamo, lai pieteiktos uz no konkrētā Latvijas reģionā konkrētām vīnogām darinātu vīnu degustāciju,” iesaka Gatis Kužums.

Vissvarīgākā ir augsne

Jāsaprot, ka daudzas šķirnes, kas augs, piemēram, Bauskā, nekad nespēs nobriest Vidzemē. Tāpēc ir kāds zelta padoms – nepērc uzreiz stādus hektāram, sāc eksperimentēt ar 5–10 stādiem. “Esmu pārbaudījis Zemgali, varu likt roku uz sirds, ka augs, bet par citu reģionu es kā stādu audzētājs nevaru galvot,” komentē Gatis. Vīndaris atceras arī kādu notikumu no pieredzes, kad tieši augsne lauza stereotipus par vīnogu šķirni: “Kuzminskij Siņij – man teica ka no tās šķirnes vīnu uztaisīt nevar, bet es, piemēram, ar šo vīnogu vīnu ieguvu otro vietu Latvijā. Tāpēc saku, ka tas ir ļoti atkarīgs no šķirnes un augsnes – kādas ir minerālvielas augsnē, tāds būs vīns.”

Kur stādīsiet

Vīnogu audzēšana siltumnīcās atšķiras no stādu audzēšanas ārā. “Ja izvēlies siltumnīcu, tev jāapzinās, ka būs jālaista, bet, ja stādi ārā, salaisti tikai stādīšanas beigās un aizmirsti,” komentē Gatis Kužums.

Ja izvēlies stādīt ārā, tad arī vieta ir svarīga, jo jāapzinās, vai stādus ziemā segs vai nesegs. “Piemēram, man pieredzē bija tāds gadījums, ka vīnoga, kurai salcietība ­-18 grādi un kas auga pie ķieģeļu mājas, kura nav siltināta, pārziemo bez segšanas no 1998. gada,” pieredzē dalās vīnogu audzētājs. Gatis stāsta, ka pats segšanai izmanto putuplasta zivju kastes.

Vēl stādu pazinējs uzsver, ka nevar audzēt zālājā. “Apakšā jābūt melnzemei vai ģeotekstilam. Vīnogulājam ir svarīgi, lai saknes siltu, lai piesaistītu siltumu. Tā arī var pasargāties no salnām. Ja tev ir frēzēts lauks, pa dienu tas uzsilst un pa nakti zeme atdod siltumu uz augšu. Ja tev ir zāle, tad vīnoga sliktāk augs un ir lielāka iespēja salnās apsalt," uzsver Gatis.

Gata Kužuma vīnogu stādu TOP 5 iesācējiem

Zilga
“Ja gribi, lai katru gadu būtu ogas, izvēlies Zilgu. Tev vienmēr būs raža. Tumšā vīnogu šķirne, ļoti ražīga un spēcīga auguma šķirne, pieticīga. Tā ir ar vislielāko garantiju. Izcila salcietība: -30 līdz -35 grādi. Nepieciešama viegli skāba augsne. Viena nianse gan, ka Zilga visagrāk plaukst un, ja Vidzemē ir salnas, tad var arī apsalt.”

Žemčug Belij
“Viena no nedaudzajām zaļo vīnogu šķirnēm, kas Latvijas apstākļos nav jāsedz un jāmiglo, jo salizturība ir ļoti laba, izturība pret neīsto miltrasu arī laba, plaukst vēlāk, kas tai bieži palīdz izsargāties no salnām .”

Valiant

“Vīna šķirne piemērota audzēšanai visā Latvijā bez segšanas un ķīmiskās apstrādes. Neslimo un nesalst. Garšīga un aug praktiski jebkur. Bet vīns pēc ES regulām tomēr būs raudzēts alkoholisks dzēriens, nevis vīns. Atšķirība lasāma normatīvajā regulējumā.”

Supaga

“Viena no populārākajām un saldākajām P.Sukatnieka šķirnēm Latvijā. Izcili garšīgas un augstas kvalitātes vīnogas arī audzējot siltumnīcā! Saka, ka Sukatnieks ar šo šķirni ir uzcēlis sev pieminekli.”

Guna

“Lielas, skaistas, garšīgas ogas, mazskābas, bet tikai ēšanai – var izmantot kā galda vīnogas vai vīnam. Turklāt tā ir sievišķā vīnoga, tāpēc blakus obligāti vajag apputeksnētāju. Salcietība -28 grādi.”

Šķirnes, kuras kolekcionārs neiesaka stādīt, var atrast šeit. 

Vīnogu darinātāji dalās pieredzē par saviem vīnogu stādiem

Evija Kopštāle no “Durbes veltes” (Durbe). Vīna darītavai vīnogas aug ģimenei piederošajā z/s “Avenes”. “Avenes” pašreiz aug 125 vīnogulāju. Daudz nav, bet labā ražas gadā tas dod iespējas sagatavot ap 200 l sarkanvīna. Lielāko ražu dod ap mājas saimniecības ēku augošā “Alfas” vīnoga, kas nu jau ir 50 gadus veca, bet katru gadu dod ražu ap 100-120 kg. Pamatā tiek audzētas “Zigas”, “Alfas”, “Hasanskij sladkij”. Tā kā vienas šķirnes vīnogu nav tik daudz, vīns tiek gatavots, visas sajaucot.

“Lubānas vīnotavas” vīndaris Oskars Žvagins (Lubāna) pirms septiņiem gadiem iestādīja dārzu ~0,3 ha platībā, lai izmēģinātu šķirnes konkrētai vietai. Jāatzīmē, ka dārza novietojums un mikroklimats nav pateicīgākais tieši vīnogu stādīšanai. No iestādītām 18 šķirnēm skarbos apstākļus pašlaik ir izturējušas kādas astoņas. Vīnogu šķirnes tika izvēlētas, lai pēc iespējas izturētu ziemas apstākļus, kā arī, lai sula būtu kaut cik piemērota vīna darināšanai. Otrais audzēšanas gads un neredzēti karsta vasara deva cerības. Pirmās ogas tika ievāktas neticami labā un augstā kvalitātē. Diemžēl vairākas šķirnes  nākamo vasaru nesagaidīja. Tomēr no tā gada ražas vīns ļoti nelielā apjomā tika izgatavots  un degustēts pēc 1-2 gadiem. Secinājums -- vīnogas var audzēt tieši vīna gatavošanai. Šķirnes, kuras izdzīvojušas -- Zilga, Supaga, Guna, Valiant, Reforma, Žemčug belij, CGĻ-43 un vēl dažas, kuras spējušas paciest gan dabas untumus, gan vīnkopja aizņemtību ar citām lietām.

Gunta Niedra no “Mazburkām” (Smārdes pagasts) 4 ha laukā audzē Supaga, Sukribe, Guna, Zilga, Sēle, Skujiņš-675, Varduve, Jadviga, Jodupe, Raņij Magarač, Toldi. “Baltvīnu darinu no Supagas, bet sarkanvīnu no Zilgas, Magarač, Jodupe, TN6,” atklāj vīndare.

“Tēviņu mājas vīna ražotne” ar vīndari Ivo Immermani (Zemītes pagasts) priekšgalā pašlaik audzē tādas šķirnes kā Somerset, Rondo, Precose noir, Marquette, Solaris, Hasanskij sladkij (Baltika), Žemčug belij, Supaga, Valiant, Zilga. Šogad stādīs: Sukribe, Supaga, Vārduve, Guna, Zilga.