Iemesli, kāpēc jaunā "Facebook" valūta rada bažas par iespējamiem draudiem finanšu sistēmai

FOTO: Reuters / Scanpix

Sociālais tīkls „Facebook” ir izstrādājis savu digitālo valūtu „Libra”, ar kuras palīdzību būs iespējams nosūtīt naudu uz ārzemēm, kā arī iepirkties internetā. Tomēr eksperti uzskata, ka šis „Facebook” plāns sevī ietver nopietnus draudus, vēsta „Deutsche Welle”.

„Facebook” plāni laist klajā savu kriptovalūtu „Libra” ir saskārušies ar nopietnu pretestību no ASV valdības, kā arī finanšu uzraudzības iestādēm. Vašingtona paudusi bažas, ka jaunais maksāšanas līdzeklis varētu tikt izmantots dažādu nelikumīgu operāciju veikšanai, to vidū – naudas atmazgāšanai, cilvēku tirdzniecībai, kā arī terorisma sponsorēšanai.

Jāatzīmē, ka šādas bažas ir paustas arī iepriekš. Jūlija vidū ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins paziņoja, ka jaunā „Facebook” valūta, līdzās citām kriptovalūtām, rada jaunu nacionālās drošības apdraudējumu.

„Libra” potenciāls – 2,5 miljardi cilvēku

ASV Finanšu ministrija ir brīdinājusi „Facebook”, ka interneta gigantam būs jāpieņem tie paši pasākumi pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, kas arī citām finanšu pakalpojumu sniegšanas iestādēm. Tomēr „Facebook” vēl nav paudusi gatavību tā rīkoties, tāpēc kompānijai būs ļoti sarežģīti saņemt „zaļo gaismu” no ASV varasiestādēm, kas ļautu oficiāli laist klajā jauno kritpovalūtu.

Iepriekš ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka plāni laist klajā „Libra” rada daudz jautājumu – galvenokārt – kā notiks lietotāju datu aizsardzība, cīņa pret naudas atmazgāšanu, kā arī ASV finansiālā stabilitāte. Šie faktori kļūst arvien nozīmīgāki ņemot vērā to, ka kopējā auditorija, kas izmanto „Facebook” un potenciāli varētu izmantot arī jauno kriptovalūtu, ir 2,5 miljardi cilvēku visā pasaulē.

Naudas pārvedumi un pirkumi internetā

Tiek plānots, ka sākuma posmā „Libra” tiks izmantota naudas pārvedumiem, kas veikti dažādās valūtās. Tādējādi, digitālā valūta varētu sastādīt konkurenci tādiem pakalpojumiem kā „Moneygram” un „Western Union”, par kuru izmantošanu ir nepieciešams maksāt papildus maksājumus. Tāpat konkurence arī būs bankām, kuras par starptautiskajiem naudas pārvedumiem nereti prasa augstu komisijas maksu. „Facebook” pārstāvji gan norādījuši, ka jaunā valūta ļaus arī nabadzīgāku reģionu iedzīvotājiem piekļūt starptautiskajai finanšu sistēmai.

Sagaidāms, ka naudas pārvedumus ar „Libra” būs iespējams veikt, izmantojot „Facebook” piederošās lietotnes un pakalpojumus, kā, piemēram, „WhatsApp” un „Messenger”. Vēl jo vairāk – ja „Libra” lietotāja konts būs savienots ar viņa bankas kontu, tad būs iespējams veikt naudas konvertāciju, izmantojot vien viedtālruni.

Perspektīvā „Libra” ir gatava kļūt par universālu maksāšanas līdzekli, ar kura palīdzību cilvēkiem būs iespējams veikt pirkumus internetā. Ar tieši šo mērķi „Facebook” ir noslēdzis vienošanos ar 28 lielām kompānijām, kas tiešā vai netiešā veidā ir saistītas ar elektroniskiem maksājumiem – to vidū „Visa”, „Mastercard”, „PayPal”, „Vodafone” un „Ebay”.

Vai „Facebook” sāks izsniegt kredītus?

Sociālā tīkla „Facebook” plāns paredz, ka „Libra” ir jākļūst par stabilu elektronisko valūtu. Tas nozīmē, ka valūtas kurss tiks piesaistīts tradicionālajām valūtām, arī dolāram un eiro. Tādējādi, elektroniskā nauda būs simtprocentīgi nodrošināta ar reālās valūtas rezervēm un aktīviem.

Tiesa, eksperti pieļauj, ka tā tas nebūs visu laiku. „Šodien digitālās valūtas izstrādātāji rēķinās, ka „Librai” būs simtprocentīgs valūtas segums, kas ir pilnībā loģiski. Bet tāpat kādā brīdī viņi no šī seguma pakāpeniski sāks atteikties, līdz šis rādītājs no 100% samazināsies līdz 50%. Tad arī „Libra” varētu rasties spēcīgs kreditēšanas mehānisms,” skaidro finanšu kompānijas „Acatis” menedžeris Hendriks Lēbers.

Klasiskajā finanšu sistēmā monopols kredītu izsniegšanai pieder bankām. Tāpat jāņem vērā, ka bankas var izsniegt arī kredītus, kuriem ir tikai daļējs valūtas rezervju segums. Tas nozīmē, ka bankas faktiski „veido naudu no tīra gaisa”.

ASV prezidents Donalds Tramps jūnija vidū veica ierakstu „Twitter”, kurā tika teikts, ka „kriptovalūtu radītājiem būtu nepieciešams iegūt banku licences. Ja tādas kompānijas kā „Facebook” grib sākt darbu finanšu biznesā, tad arī tām ir nepieciešams ievērot tos pašus noteikumus, ko ievēro finanšu iestādes”.

Libra – reāla alternatīva valsts valūtai?

Kriptovalūtu tēma tiek apspriesta arī augstākajos politiskajos ešelonos starptautiskā līmenī. Par to sprieduši finanšu ministri G7 valstu sanāksmē, kas notika 17. jūlijā Francijā. Vācijas izdevums „Bild” citē vācu finanšu ministra teikto: „Vācijas valdībai kopā ar Centrālo banku ir nepieciešams kopīgi strādāt un saprast, kādā veidā varētu novērst digitālās valūtas kļūšanu par reālu alternatīvu valsts valūtām”.

Francijas, Lielbritānijas un ASV finanšu ministrijās attieksme pret „Facebook” plāniem ienākt valūtu tirgū ir ļoti kritiska.

„Mēs plānojam rūpīgi pētīt, vai tiek ievēroti visi esošie noteikumi un vai tie nākotnē varētu mainīties, lai nodrošinātu starptautiskās finanšu sistēmas stabilitāti,” G7 finanšu ministru sanāksmē sacīja Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs.

Kriptovalūtas – banku dominances beigas?

Digitālās valūtas zināmas galvassāpes sagādā ne tikai finanšu sektora regulatoriem, bet, galvenokārt, bankām.

„Es domāju, ka lielie tīmekļa servisi, piemēram, „Amazon”, „Alibaba”, vai „Google” tuvākajos gados arī varētu nākt klajā ar savu digitālo valūtu. Šajā situācijā rodas loģisks jautājums – kāda loma šajā lielo uzņēmumu spēlē būs atvēlēta tradicionālajām bankām?” jautā Lēbers.

Tikmēr Vācijas Centrālās bankas pārstāvis Burkhards Balcs intervijā laikrakstam „Borsen Zeitung” uzsver, ka „Libra” pagaidām rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Viņš pauž bažas, ka jaunā digitālā valūta varētu stipri iedragāt un vājināt savus konkurentus.

„Mums gribētos zināt, kas notiks ar tradicionālajām maksājumu sistēmām un bankām, ja nākotnē dažādi maksājumi un naudas darījumi arvien biežāk notiks, apejot tradicionālos kanālus. Jāņem vērā, ka komisijas maksa par transakcijām, it īpaši, kur ietverta valūtas maiņa, bankām un maksājumu servisiem nodrošina pieklājīgus ienākumus,” secina Balcs.

Uz augšu