Satura mārketings

Latvijas Universitātes pētnieki devušies uz Svalbāras arhipelāgu pētīt ledājus

FOTO: Publicitātes foto

Lai attīstītu polāros pētījumus, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki devušies uz līdz šim tālāko vietu planētas ziemeļos – Svalbāras arhipelāgu. Tur zinātnieki pētīs tās ledājus un pieledāja vidi. Šī ir jau sestā zinātnieku ekspedīcija uz Arktiku, kas sakritusi ar Latvijas Universitātes simtgades svinībām.

Ekspedīcijā devušies LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeologi un pētnieki Dr. ģeol. Kristaps Lamsters, Dr. ģeol. Jānis Karušs un doktorants Pēteris Džeriņs. Kopā ar LU pārstāvjiem ekspedīcijā devies arī zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Ingus Pērkons. Pētnieki, gan mainīgā sastāvā, Ziemeļus pēta jau sesto reizi. Līdz šim īstenotas ekspedīcijas Grenlandē, Antarktikā, un vairākas arī Islandē. „Mēs dodamies turp, kur varam iegūt jaunu informāciju par Zemi. Tā mums sanāk jau trešā vasara, kur tas klimats nav tik vasarīgs, tomēr ieguvums ir lielāks nekā zaudējumi,” stāsta Jānis Karušs. Pētnieki ekspedīcijā cer atrast paraugus no piesārņojuma un vēlāk tos izpētīt, lai izprastu, kā piesārņojums ir migrējis. „Interesanti, ka tur ir tā saucamais pulsējošais ledājs, kurš piesārņojumu, kas ir pirms 50 gadiem uzņemts, izlaist atpakaļ. Tas arī ir mazs izaicinājums – ieraudzīt, vai būs, vai nebūs,” skaidro Ingus Pērkons.

FOTO: Publicitātes foto

Ekspedīcijas laikā pētījumu bāze būs Nikolaja Kopernika universitātes Toruņā (Polija) polārstacija, kura atrodas uz arhipelāga lielākās salas – Špicbergenas. Tā ir lielākā Norvēģijas sala, kas novietota aptuveni starp Norvēģiju un Ziemeļpolu, un tā būs līdz šim tālākā vieta uz ziemeļiem, kur latvieši pētījuši ledājus.

FOTO: Publicitātes foto

Pētnieks K. Lamsters stāsta, ka zinātnieki no Polijas Svalbārā pētījumus veic jau 20 gadus, bet līdz šim nav ieguvuši informāciju par ledāju biezumu un iekšējo struktūru, tāpēc grupa no Latvijas apņēmušies to precīzi izmērīt ar savu kompetenču palīdzību. Pielietojot tādas ģeofizikālās pētījumu metodes kā radiolokāciju un mikroseismiku, zinātnieki veiks mērījumus, lai noskaidrotu ledus biezumu, termālo struktūru un zemledāja/iekšledāja noteces tīkla attīstību. Ar bezpilota gaisa kuģu un ģeoradara palīdzību tiks izveidoti zemledāja un ledāja virsmas trīsdimensionāli modeļi, kas ļaus izprast gan ledāju dinamiku pagātnē, gan prognozēt nākotnes tendences. Pētnieki plāno izpētīt, kāds ir mehānisko un elektromagnētisko īpašību sadalījums šajos ledājos. No tā varēs izdarīt secinājumus par to termālo uzbūvi un gultni. Veicot šos pētījums, zinātnieki arī spēs paredzēt, kā ledāji nākotnē reaģēs uz klimata pārmaiņām.
 

FOTO: Publicitātes foto

Uz augšu