Satura mārketings

Jauktais koris “Juventus” sveic Latvijas Universitāti simtgadē

FOTO: Toms Valters

Tikai gadu pēc Latvijas Universitātes (LU) dibināšanas – 1920. gadā – tika dibināts senākais augstskolu koris Latvijā – LU jauktais koris “Juventus”. Būdams nozīmīgs LU simtgades ceļa līdzgaitnieks, kora kolektīvs sveic Universitāti svētkos, apkopojot nozīmīgākos mirkļus, pieturpunktus un tradīcijas savā jau 99 gadu ilgajā mūžā.

Juventus” vēsture

Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" ir dibināts 1920. gada 18. oktobrī, tā sākotnējais nosaukums bija "Latvijas Augstskolas studentu koris”. Kora dibināšanas galvenais iniciators un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija diriģents Artūrs Bobkovics. Tas bija pirmais Latvijas koris, kas popularizēja neatkarīgās Latvijas kora mūziku ārzemēs. Par spīti grūtībām, koris turpināja māksliniecisko darbību arī 2. pasaules kara laikā, lai gan koncerti notika ievērojami retāk.

1950. gadā A. Bobkovics devās pensijā, un viņa vietā stājās Haralds Mednis. Turpmākajos gados koris devās koncertbraucienos uz Lietuvas, Igaunijas un Krievijas PSR. 1957. gada sākumā H. Mednis izpelnījās asu Komunistiskās partijas nosodījumu par kāda koncerta repertuāru, kā rezultātā diriģents tika atstādināts no amata, un viņa vietā stājās diriģents Daumants Gailis. Viņa vadībā koris sasniedza savus lielākos panākumus, kā arī 1969. ieguva pašreizējo nosaukumu "Juventus". D. Gaiļa vadībā koris četras reizes izcīnīja pirmo vietu Dziesmu svētku "koru karos".

1988. gadā māksliniecisko vadītāju D. Gaili nomainīja ilggadējais kora diriģents Juris Kļaviņš. 90. gados un 21. gadsimta sākumā "Juventus" aktīvi devās ārzemju koncertbraucienos, tostarp uz Japānu, Kanāriju salām un ASV, kā arī aktīvi piedalījās koru konkursos un festivālos. 2009. gadā J. Kļaviņa vietā stājās Jānis Petrovskis, kuru pēc trim gadiem nomainīja Mārcis Imants. Šo diriģentu vadībā "Juventus" neilgā laikā ieguva godalgotas vietas vairākos koru konkursos.

Kopš 2014. gada “Juventus” mākslinieciskais vadītājs ir Valdis Tomsons. Ar kori strādā arī diriģents Vilhelms Vācietis un vokālā pedagoģe Inga Lisovska. Par kora dalību neakadēmiskos projektos un finansējuma piesaisti ārzemju braucienu realizēšanai rūpējas menedžere Liene Vītola.

Pašreizējās kora vadības darbības laikā “Juventus” sadarbojies gan ar akadēmiskās, gan populārās mūzikas profesionāļiem un ieguvis vairākus Grand Prix titulus starptautiska mēroga konkursos. 2018. gada maijā 14. Starptautiskajā koru konkursā “Mundus Cantat” Sopotā (Polija) un 2017. gada aprīlī 53. Starptautiskajā koru festivālā Montrē (Šveice) iegūta Grand Prix balva. 2019. gada februārī “Juventus” pirmo reizi pārstāvēja Latviju Čedžudo Starptautiskajā koru simpozijā un festivālā Dienvidkorejā. 2015. gadā koris kopā ar Valsts Kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" diriģenta Normunda Šnē vadībā un grupu "Dagamba" īstenoja Baltijas valstīs nebijušu kopprojektu – spilgtu koncertprogrammu uz tobrīd Baltijā nozīmīgākā populārās mūzikas festivāla "Positivus" galvenās skatuves, bet pērnā gada oktobrī radīja jaunu pagriezienu Latvijas koru mūzikas vēsturē – akadēmiskās un elektroniskās mūzikas simbiozi, izpildot O. Jeilo “Saullēkta mesu” kopā ar DJ Rudd.

Juventus” simtgades jūtīs

Gatavojoties piedalīties Universitātes simtgades svinību centrālajos notikumos gan Latvijas Nacionālajā operā, gan lielkoncertā “Arēnā Rīga” septembra izskaņā, “Juventus” sācis sajust arī savas simtgades garšu. Jau 2020. gada 18. oktobrī “Juventus” svinēs 100 gadu jubileju kopš tā dibināšanas, kas, protams, nozīmē tik lielam skaitlim atbilstošas svinības. Jubilejas sezonā koris iecerējis koncerttūri pa Latviju ar īpaši simtgadei izstrādātu koncertprogrammu, kas sezonas izskaņā – 2021. gada vasarā – vainagosies ar vērienīgu jubilejas noslēguma koncertu Rīgā.

FOTO: Janis Grava

Kora vērtības un tradīcijas

Neatņemama sastāvdaļa un viens no priekšnosacījumiem tik ilgas kora pastāvēšanas pamatā ir kora daudzās un visnotaļ īpašās tradīcijas. Tā, piemēram, šajā rudenī jau 56. reizi koris atzīmēs diriģenta D. Gaiļa 1963. gadā ieviesto tradīciju – ikgadējo “Šašliku balli”, kurā pēc īpašas receptes jaunuzņemtie koristi gatavo šašliku, kā arī norisinās zābaka mešanas un virves vilkšanas sacensības.

Tāpat neatņemama kora iekšējās dzīves sastāvdaļa ir kora dzemdības, kurā pēc nodziedātas vienas sezonas jaunuzņemtie dziedātāji jeb fukši Dziesmusvētku parkā īpašas ceremonijas laikā savu kora vecāku aizgādībā tiek iecelti par pilntiesīgiem “Juventus” biedriem – juventiņiem. Spilgts un ļoti gaidīts notikums ir arī ikgadējais kora karnevāls, kuram katru gadu tiek piešķirta jauna ģērbšanās tematika. Par ilggadēju tradīciju kļuvušas arī kora kāzas, kuru ietvaros kora ārzemju brauciena laikā tiek it kā izprecināti divi koristi.

Ja koristiem vaicā, kas ir tas, kas liek justies kā īstam juventiņam, tās, protams, ir tradīcijas, kopības sajūta un kora bagātā vēsture, taču visīstākā “Juventus” sajūta rodas, lepni nēsājot kora lielāko dārgumu – 13. gadsimta arheoloģiskos latgaļu tautastērpus, kurus korim 1973. gadā dāvāja Latvijas Universitāte. Greznās villaines un vainagi, spīdošās saktas, kuplie vilnas svārki un sniegbaltās blūzes, dzidrās balsis, staltās muguras, mirdzošās acis un visam pāri kopības spēks – tas ir “Juventus” īpašais kods un raksturojums.

Ārzemju braucieni

Viens no lielākajiem koristu dzinējspēkiem ir iespēja dziedot apceļot pasauli, ko “Juventus” savā pastāvēšanas vēsturē ir darījis visnotaļ cītīgi. 1969. gadā koris ar koncertsēriju septiņās pilsētās viesojās Vācijā, 1980. gadā – Gruzijā, 1983. gadā plūcis laurus starptautiskā konkursā Kauņā, Lietuvā, bet 1994. gadā uzstājies universitāšu koru festivālā Spānijā.

Vēl 1994. gadā “Juventus” devās uz uzlecošās saules zemi – Japānu. Tur juventiņus pārsteidza ne vien dabas krāšņums, modernas tehnoloģijas un eksotiski ēdieni, bet arī japāņu milzīgā atsaucība, apmeklējot kora koncertus. 1996. gadā koris devās tālā ceļojumā, kas oficiālajās koncertu programmās nodēvēts par “Juventus Ziemeļamerikas turneju” – divu nedēļu laikā koncerti paredzēti Ņujorkā, Mančesterā, Bufalo, Sentluisā, Klīvlendā, Indianapolē, Čikāgā un Džolietā. Atsaucība milzīga – pārpildītas koncertzāles, skaļas ovācijas, sirsnīga uzņemšana.

Koris 2006. gadā viesojies arī Īrijā, kur Korkas starptautiskajā koru festivālā – konkursā izcīnīja balvu par labāko mūsdienu Eiropas komponista skaņdarba izpildījumu, bet 2017. gadā Montrē, Šveicē 55. Starptautiskajā koru festivālā, kā arī 2018. gadā Sopotā, Polijā 14. Starptautiskajā koru konkursā “Mundus Cantat” izcīnīja Grand Prix godalgu.

Tieši uzvara konkursā Polijā bija īpašs pagrieziena punkts kora vēsturē. Š. g. februārī koris viesojās Dienvidkorejā, kur piedalījās Starptautiskajā koru simpozijā un festivālā Čedžudo salā. Juventus bija līdz šim pirmais un vienīgais dalībnieks no Latvijas, kuru piedalīties simpozijā ekskluzīvā kārtā ielūdza Maestro Jae Joon Lee, kas pieredzēja kora izcilo uzstāšanos Sopotā.

Čedžudo salā koris aizvadīja trīs uzstāšanās, kā arī organizēja meistarklasi un prezentāciju par latviešu Dziesmu un deju svētku tradīciju. Simpozijā piedalījās ap 60 augstākās klases diriģentu, vairāki desmiti profesionālo koru, kā arī nedaudzi amatierkori no visas pasaules – Ķīnas, Indonēzijas, Vācijas, ASV, Dienvidkorejas un, protams, “Juventus” no Latvijas.

Tomēr, lai arī cik interesanti un piedzīvojumu pārbagāti nebūtu braucieni uz ārzemēm, juventiņi nekur nejūtas tik labi kā mājās – Latvijā un Latvijas Universitātē. Īpaši mīļa vieta korim ir LU Lielā aula, kur juventiņi ik pirmdienas un ceturtdienas vakaru aizvada darbīgos un produktīvos mēģinājumos, kā arī piedzīvojuši tik daudz skaistu koncertu, konkursu un skašu. Tieši “Juventus” 1928. gadā pirmatskaņoja Latvijas Universitātes himnu, 1935. gadā atklāja Lielo aulu un vēl pēc diviem gadiem arī aulas ērģeles. Ja ne Latvijas Universitātes, nebūtu arī “Juventus”, tāpēc koris novēl vēl gadu simteņiem ilgu līdzāspastāvēšanu un kopīgu darbu Latvijas izglītības un kultūras labā!

Uz augšu