Latvijas atjaunojamo energoresursu federācija (LAEF) rosina elektroenerģijas ražošanas stacijām ar mazāku jaudu saglabāt pašreizējo obligātajā iepirkumā paredzēto atbalsta mehānismu, šodien žurnālistiem pavēstīja LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.
Saeimā pirms trešā lasījuma tiek vērtēti priekšlikumi grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Irbe norādīja, ka šie grozījumi paredz ļoti kardinālas izmaiņas un var ievērojami apgrūtināt Latvijas noteikto nacionālo vides ilgtermiņa mērķu un Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts saistību izpildi.
LAEF partneris - zvērinātu advokātu birojs "Rodl&Partner Legal" - veicis juridisko izvērtējumu pašreiz izvērtēšanā esošajiem likuma grozījumiem.
"Rodl&Partner Legal" pārstāve Kristiāna Viļuma norādīja, ka Latvija kā ES dalībvalsts ir uzņēmusies noteiktus pienākumus. Līdz 2020.gadam Latvijai jāsasniedz 40% atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars enerģijas galapatēriņā.
"Ja mēs to neizpildām, Eiropas Komisija (EK) var vērsties pret mums Eiropas tiesā," teica Viļuma. Turklāt Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns pēc EK rekomendācijām paredz nākamajā periodā līdz 2030.gadam sasniegt 50% vai pat 53% AER īpatsvaru enerģijas galapatēriņā.
"Saistībā ar grozījumiem, ieviešot šo slogu elektroenerģijas ražotājiem, nav skaidrs, kā valsts sasniegs pienākumus, kurus ir uzņēmusies," pauda Viļuma.
"Rodl&Partner Legal" pārstāvis Kaspars Balodis teica, ka problemātisks šķiet arī 20 gadu atbalsta perioda samazināšana, šajā periodā iekļaujot arī valsts atbalsta mehānismu, kas bija pirms obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ieviešanas. Viņš uzsvēra, ka prettiesiski ir samazināt garantēto atbalsta ilgumu ar atpakaļvērstu spēku. Balodis skaidroja, ka priekšlikums par vēsturiski saņemtā cita veida atbalsta ieskaitīšanu, saīsinot AER ražotājiem apsolīto 20 gadu atbalsta periodu, ir Satversmē iekļautā tiesiskās paļāvības principa tiešs pārkāpums.
"Mūsu bažas ir par to, ka, pieņemot pašreiz izskatīšanā esošos Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, lielākā daļa staciju vienkārši neredzēs sev nekādu ekonomisku pamatojumu turpināt darbu, kas nozīmēs, ka mums samazināsies no AER saražotās elektroenerģijas proporcija," teica Irbe.
Viņš teica, ka nozarei ir piedāvājami, lai situāciju risinātu.
Viens no risinājumiem, kas ļautu gan samazināt obligātā iepirkuma sniegto atbalstu, gan saglabātu no AER ražotās enerģijas komersantu saimniecisko darbību, ir tiešo līgumu slēgšanas iespēja ar elektroenerģijas galapatērētāju jeb elektroenerģijas ražošanas un piegādes decentralizācija, stāstīja Irbe. Viņš norādīja, ka citi papildinoši alternatīvie risinājumi AER nozares pārejai no obligātā iepirkuma uz cita veida atbalsta mehānismu ir neto sistēmas ieviešana un piemērošana juridiskām personām, kā arī dabas resursu nodokļa atcelšana mazajām hidroelektrostacijām (HES).
Lai tiktu samazināts obligātā iepirkuma laikā radītais slogs uz iekšzemes kopproduktu, LAEF piedāvā izstrādāt jaunu atbalsta mehānisma procedūru - jau pastāvošo mehānismu apvienot ar piemaksas mehānismu, kur stacijām ar mazāku jaudu (piemēram, līdz 250 kilovatiem (KW)) tiktu saglabāts pašreizējais atbalsta mehānisms, bet stacijām ar lielāku jaudu tiktu nodrošināta iespēja pieteikties un saņemt piemaksas atbilstoši elektroenerģijas tirgus cenai.
Irbe skaidroja, ka šāda mehānisma izvēle ļautu, saglabājot jau esoši atbalstu AER izmantošanai, samazināt valsts izdevumu apmēru, tajā pašā laikā izpildot gan uzņemtās starptautiskās saistības, gan saglabājot atbalstu AER nozarei, kas ļautu nezaudēt esošās ražošanas jaudas Latvijas AER bilancē.
Tāpat LAEF vadītājs norādīja, ka Eiropas valstīs veiksmīgi tiek risināti jautājumi par biogāzes elektrostaciju orientēšanu uz biometāna ražošanu, tādējādi veicinot klimatam draudzīgas transporta degvielas ražošanu un pilnveidojot aprites ekonomiku. Latvijai tādā veidā būtu iespējams netieši mazināt obligātā iepirkuma slogu, kas rodas no tām koģenerācijas elektrostacijām, kuras izmanto biogāzi.
Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskata priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā OIK neatbilstošas izmantošanas novēršanai.
Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem saņemti 93 priekšlikumi, un trešdien bija trešā sēde, kurā deputāti turpināja vērtēt iesniegtos ierosinājumus. Pašreiz deputāti izskatījuši 42 no tiem.
Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) iepriekš stāstīja, ka ir svarīgi, ka valsts atbalsta elektroenerģijas ražošanu no AER, kas veicina Latvijas energoneatkarību, kā arī risina vides problēmas. Vienlaikus līdzšinējais obligātā iepirkuma atbalsta mehānisms nav bijis pietiekami uzraudzīts un tas novedis pie tā, ka atbalsts ticis izmantots ļaunprātīgi. Ar grozījumiem Elektroenerģijas likumā paredzēts pārraudzīt obligātā iepirkuma atbalsta mehānisma darbību.
Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets varēs noteikt atbildīgo iestādi, kurai būs pienākums organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksātu valsts atbalstu. Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma. Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka kopējais atbalsta periods vienai elektrostacijai, summējot visa veida atbalstus elektroenerģijas ražošanai, nevarēs pārsniegt 20 gadus.
Tāpat kontroles ietvaros iecerēts veikt elektrostaciju aprīkojuma pārbaudes, kā arī vērtēt, vai elektrostaciju darbība atbilst elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem. Paredzēts, ka, konstatējot Ministru kabineta noteikumu prasību pārkāpumu, komersantam varēs atcelt piešķirtās priekšrocības, kā arī lemt par prasību atmaksāt izmaksāto atbalstu. Konstatēta pārkāpuma gadījumā komersantam būs jāpierāda, līdz kuram brīdim tas ir ievērojis normatīvos noteiktās prasības atbalsta saņēmējiem.
Paredzēts ieviest enerģētikas nozares valsts atbalsta sistēmas darbības regulēšanas nodevu, kuras mērķis būtu nodrošināt sistēmas uzturēšanas efektivitāti, darbības kontroli un veicināt sistēmas ilgtspēju.
Likumprojektā precizēti arī ar elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, kā arī saražotās elektroenerģijas daudzuma izcelsmes apliecinājumu saistīti jautājumi. Likumprojektā reglamentēta energosistēmas izolētās darbības testa veikšana, kas nepieciešama gaidāmajai Baltijas valstu energosistēmas sinhronizācijai ar Eiropu un desinhronizācijai no Krievijas un Baltkrievijas.
