Kariņš: Mediju informācijā par digitālo nodokli ir vērojams pārpratums

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

FOTO: Paula Čurkste/LETA

 Jautājumā par Eiropas digitālo nodokli Latvijai ir bažas zaudēt suverēnās tiesības lemt par savu nodokļu sistēmu, otrdien žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Iepriekš britu laikraksts "The Guardian" vēstīja, ka 12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī. Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta. 

Tomēr Kariņš atzina, ka līdz šim publiskotajā informācijā ir vērojams pārpratums, jo, diskusijās par digitālo nodokli tiek jaukti divi jautājumi, proti, direktīva par globālo uzņēmumu ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu un digitālā nodokļa ieviešana. 

"Pirmais ir saistīts ar lielo starptautisko uzņēmumu peļņu un tās uzrādīšanu. Latvija ir un bija par to, ka šo uzņēmumu peļņai ir jābūt atklātai," sacīja Kariņš. 

Savukārt otrs jautājums ir par digitālo nodokli, saistībā ar kura ieviešanu Latvijai ir iebildumi. 

"Līdz šim Eiropā visi jautājumi par nodokļiem tika lemti vienbalsīgi, tomēr digitālā nodokļa kontekstā Latvijai ir iebildumi pret nodokļu politikas nodošanu lielajām dalībvalstīm, jo mūsu suverēnās tiesības ir pašiem noteikt, cik liels būs, piemēram, pievienotās vērtības nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis u.c.," teica Ministru prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Latvija iestājas par lielo uzņēmumu peļņas atklāšanu, bet ne par nodokli, par kuru lemtu lielās Eiropas valstis. 

"Mēs nevaram atbalstīt sistēmu, kurā paši nevaram lemt par saviem nodokļiem," pauda Kariņš un atzina, ka gadījumā, lai digitālais nodoklis būtu efektīvs, tāds būtu jānosaka visā ES teritorijā.

Finanšu ministrija (FM) iepriekš skaidroja, ka Eiropas Komisija šo direktīvu, kas tieši skar tiešo nodokļu jomu, ir izvēlējusies virzīt, pamatojoties uz vispārējo, kad balsošana notiek pēc kvalificētā balsu vairākuma, nevis specifisko nodokļu kārtību, kad balsošana notiek uz vienprātības pamata.

"Jautājumi, kas skar tiešo nodokļu jomu, ir jāskata ECOFIN padomei, ievērojot arī vienprātības noteikumu, kas attiecas uz balsošanas kārtību. Latvijas pozīcija ir pilnībā balstīta uz Eiropas Padomes Juridiskā dienesta atzinumu, kurā norādīts, ka Eiropas Komisijas izvēlētais priekšlikuma juridiskais pamats ir neatbilstošs, un, līdzīgi kā pārējie nodokļu jautājumi, jāskata atbilstoši speciālajai likumdošanas procedūrai," norāda FM.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka Latvija iestājas par vienprātības saglabāšanu nodokļu jomā, jo ir jāņem vērā valstu ekonomiskās attīstības līmenis, struktūra un noteiktie mērķi. Pēc FM skaidrotā, mazākām ES dalībvalstīm tā ir vienīgā iespēja nodrošināt savu nacionālo interešu pārstāvību un aizstāvību.

"Ir būtiski, lai neveidotos precedenti, kas to neievēro. Turklāt ES darbojas efektīva sistēma, kas izvērtē nacionālos nodokļu režīmus, un, ja kāds no tiem tiek atzīts par tādu, kas nelabvēlīgi ietekmē citas ES dalībvalstis, tas tiek koriģēts vai atcelts," norāda FM.

Uz augšu