Latvija par katru iemaksāto eiro nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā, kas ilgs no 2021.gada līdz 2027.gadam, pretī saņems 2,5-3 eiro līdzšinējo 4,2 eiro vietā, ceturtdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par ES fondu līdzekļu izmantošanu "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina ekspertes.
Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Inese Allika informēja, ka joprojām nav skaidrības par to, cik daudz līdzekļi no nākamā ES budžeta tiks Latvijai, tomēr patlaban ir skaidrs, ka turpmāk ES fondu apjoms būs mazāks, nekā šajā plānošanas periodā.
Pēc Allikas teiktā, ja šajā ES budžetā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, Latvijai kopumā pieejami 7,9 miljardi eiro, tad nākamajā periodā šī summa varētu būt no septiņiem līdz 7,7 miljardiem eiro.
Vienlaikus Latvijas Bankas eksperte atzina, ka turpmāk augs ES finansējums klimata mērķu sasniegšanai - no 20% šajā periodā līdz 30% nākamajā.
Allika prognozēja, ka kopumā par katru iemaksāto eiro nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvija pretī saņems 2,8-3 eiro līdzšinējo 4,2 eiro vietā.
Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) prognozēja, ka Latvija par katru iemaksāto eiro pretī varētu saņemt 2,5 eiro, bet aktīvāk apgūstot līdzekļus, kas būs pieejami uz konkurenci balstītās aktivitātēs, pastāv iespēja, ka Latvija tomēr katra ieguldītā eiro vietā varētu saņemt četrus eiro.
ĀM parlamentārā sekretāre norādīja, ka nākamā ES fondu plānošanas periodā saruks pieejamais finansējums kohēzijas politikas īstenošanai - no līdzšinējiem 35% līdz 30%, kā arī saruks finansējums lauksaimniecībai - no līdzšinējiem 36% līdz 31%.
Tajā pašā laikā vairāk nekā šajā ES fondu plānošanas periodā tiks veltīti līdzekļi "citām aktivitātēm" - kopumā 40% no līdzekļiem, piemēram, programmām "Apvārsnis", "Digitālā Eiropa", Eiropas programma maziem un vidējiem uzņēmumiem (COSME), Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF) u.c.
Kalniņa-Lukaševica arī pauda, ka vēl nav zināms galīgais piedāvājums tam, cik Latvija saņems kohēzijas un lauksaimniecības politiku īstenošanai, jo arī par to vēl norit sarunas, un pastāv iespēja, ka finansējums šīm jomām varētu būt nedaudz lielāks, nekā tiek prognozēts patlaban.
Politiķe piebilda, ka daudz kas būs arī atkarīgs no tā dēvētajām "pēdējās nakts sarunām" pirms ES daudzgadu budžeta pieņemšanas, kurās liela loma būs tieši premjera spējai pārliecināt pārējos kolēģus.
