Šogad izmaiņas darba tirgū notiks lēnāk, nekā tās tika vērotas iepriekš, atzina ekonomisti.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš stāstīja, ka šogad uzlabojumi darba tirgū, visticamāk, kļūs lēnāki un Latvijas ekonomikā gaidāms gana sarežģīts gads. "Lai arī esam veiksmīgi izvairījušies no nokļūšanas "pelēkajā sarakstā" un pagājušā nedēļā Latvijas sniegumu novērtējusi arī "S&P" kredītreitinga aģentūra, paaugstinot Latvijas kredītreitingu līdz vēsturiski augstākajam līmenim, tomēr COVID-19 vīrusa parādīšanās un straujā izplatība ir radījusi jaunu, būtisku risku pasaules ekonomikā," pauda Āboliņš.
Viņš secināja, ka, ņemot vērā nenoteiktību ekonomikā, bezdarbs Latvijā šogad varētu palikt pērnā gada līmenī vai arī samazināties tikai nedaudz. "Taču vidējā termiņā bezdarbs Latvijā noteikti turpinās samazināties, jo šobrīd Latvijas darba tirgū ienāk 1990.gados dzimušie un to skaits ir ievērojami mazāks nekā cilvēku skaits kuri sasniedz pensijas vecumu," sacīja "Citadeles" ekonomists.
Arī "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš pauda, ka nevar paļauties uz bezdarbs samazināšanos šogad. "Gada sākumā bezdarba līmenis gandrīz noteikti ir mazāks nekā bija pērn pirmajā ceturksnī, bet gada otrajā pusē progress varētu apstāties, situācija varētu arī pasliktināties. Sagaidāms, ka bezdarba līmeņa pazemināšanās atsāksies 2021.gadā," stāstīja Strautiņš.
Viņa prognozes liecina, ka 2020.gadā vidēji bezdarba līmenis būs 6,1% jeb par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gadā, vienlaikus piebilstot, ka patlaban jebkuri nākotnes vērtējumi ir jāuztver ar lielu skepsi.
"Citadeles" ekonomists prognozēja, ka bezdarbs Latvijā šogad būs robežās no 6% līdz 6,3%, savukārt algu kāpums nepārsniegs 6%. Tāpat Āboliņš atzina, ka šogad darba tirgus situācija Rīgā un tās apkārtnē varētu ļoti būtiski atšķirties no situācijas reģionos. "Ap Rīgu darba vietas pēdējos gados pārsvarā tiek radītas pakalpojumu nozarēs, piemēram, viesnīcās un restorānos, IT un biznesa pakalpojumos, kā arī veselības aprūpe. No šīm šogad dēļ nenoteiktības pasaules ekonomikā un vīrusa izplatības nedaudz varētu ciest viesnīcu nozare, taču IT un biznesa pakalpojumi, visticamāk, turpinās augt. Vienlaikus reģioni ir daudz vairāk atkarīgi no būvniecības un rūpniecības, kā arī atsevišķas pilsētas arī no tranzīta nozares," skaidroja Āboliņš.
Savukārt Strautiņš piebilda, ka šobrīd darbu zaudējušajiem ekonomiski aktīvākajās pilsētās nav daudz jāuztraucas par darba atrašanu. "Pagājušā gada pēdējā ceturksnī bezdarbnieku kopējais skaits bija mazāks nekā nekustamo īpašumu burbuļa ēras zemākajā punktā, tiesa, bezdarba līmenis vēl ir nedaudz augstāks, jo darbaspējīgo skaits tad bija par 17% lielāks. Līdz pēcpadomju ēras zemākajam bezdarba līmenim jeb 5,3% vēl esam 0,7 procentpunktu attālumā. Tas varētu tikt sasniegts nākamajā vai aiznākamajā gadā," piebilda "Luminor" ekonomists.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece piebilda, ka bezdarbs saglabāsies šī brīža zemajā līmenī, vairs būtiski nemazinoties.
"Nodarbināto skaitā vērosim nelielu kritumu nelabvēlīgo demogrāfisko tendenču iespaidā. Darbaspēka trūkums joprojām būs aktuāls, tomēr tā loma nedaudz mazināsies, pieaugot uzņēmēju bažām par pieprasījumu. Tas varētu piebremzēt algu kāpumu ekonomikā vidēji līdz aptuveni 6,5%. Tomēr jārēķinās ar to, ka laikā, kad vājinās pieprasījums, arī uzņēmumu ieņēmumi aug gausāk, un atsevišķos gadījumos tie var pat samazināties. Tas nozīmē, ka mazāk produktīviem uzņēmumiem būs arvien grūtāk celt algas saviem darbiniekiem," skaidroja Buceniece.
Jau ziņots, ka Latvijā pagājušajā gadā bezdarba līmenis bija 6,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā 2018.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.
2019.gadā Latvijā bija 61,3 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 11,5 tūkstošiem jeb 15,8% mazāk nekā gadu iepriekš.
Statistikas pārvaldes dati liecina, ka sievietēm bezdarba līmenis pagājušajā gadā joprojām bija zemāks nekā vīriešiem - attiecīgi 5,4% un 7,2%.