Šā gada pirmajos divos mēnešos Covid-19 pandēmijas ietekme kopbudžetā vēl nebija jūtama, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).
Šā gada pirmajos divos mēnešos kopbudžeta ieņēmumi bija par 0,6% augstāki nekā attiecīgajā periodā pērn, bet izdevumi palielinājās par 4,6%, savukārt pārpalikuma apmērs kopbudžetā sasniedza 215,6 miljonus eiro un bija par 66,9 miljoniem eiro zemāks nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos saņemti 1,994 miljardi eiro, kas bija par 12,1 miljonu eiro jeb 0,6% vairāk nekā 2019.gada pirmajos divos mēnešos. FM atzina, ka gada sākumā vērojams augsts nodokļu ieņēmumu pieaugums - par 10,3%, kas saistīts ar pieaugumu ieņēmumos no darbaspēka nodokļiem.
Savukārt ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, ņemot vērā augsto saņemto ieņēmumu apmēru 2019.gada nogalē, būtiski samazinājās - par 30,4%, kas arī ietekmēja pieticīgo ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā gada pirmajos mēnešos. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos saņemti 308,8 miljoni eiro, kas bija par 134,7 miljoniem eiro mazāk, salīdzinot ar 2019.gada pirmajiem diviem mēnešiem.
Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumiem samazinoties, valsts pamatbudžetā pirmajos divos mēnešos veidojās 9,3 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā bija 99,8 miljonu eiro pārpalikums. Turpretī valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā, palielinoties ieņēmumiem no darbaspēka nodokļiem, šā gada pirmajos divos mēnešos veidojās pārpalikums, kura apmērs bija attiecīgi par 5,2 miljoniem eiro un 32,5 miljoniem eiro lielāks nekā 2019.gada pirmajos divos mēnešos.
Nodokļu ieņēmumos gada pirmajos divos mēnešos saņemti 1,539 miljardi eiro, kas ir par 143,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada sākumā. FM piebilda, ka gada pirmajos divos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti virs plānotā.
"Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā tika izpildīts 105,6% apmērā jeb saņemtie ieņēmumi plānu pārsniedza par 81,3 miljoniem eiro. Plāna pārpildi lielākoties sekmēja augstāki ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas tika saņemti 72,2 miljonu eiro jeb 25,6% apmērā virs plāna. To ietekmēja galvenokārt norēķini par uzņēmumu dividenžu izmaksu fiziskām personām 2019.gada nogalē. Augstāki nekā plānoti gada sākumā ieņēmumi kopbudžetā bijuši arī no sociālās apdrošināšanas iemaksām - pieaugums par 21,9 miljoniem eiro, un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu pieaugums par 6,4 miljoniem eiro," atzina FM.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi saņemti gandrīz plānotajā apmērā - 99,1%. Pēc FM skaidrotā, līdz plāna izpildei pietrūka 3,8 miljoni eiro, kas saistīts ar PVN ieņēmumu samazināšanos tādās nozarēs kā elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, tāpat arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību un kokapstrādes nozarēs. Lielākā nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde bija akcīzes nodoklim, kur ieņēmumi par 14,1 miljonu eiro jeb 7,7% nesasniedza plānoto. Līdzīgi kā 2019.gadā joprojām vērojams, ka mazāki nekā plānots ieņēmumi tiek saņemti no akcīzes naftas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem.
Kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajos divos mēnešos veikti 1,778 miljardu eiro apmērā, kas bija par 79 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. FM izcēla subsīdiju un dotāciju kāpumu par 37,6 miljoniem eiro jeb 12%, kas saistīts ar lielākiem izdevumiem veselības nozares finansēšanai, kā arī augstākiem izdevumiem ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai zemkopības resorā. Kapitālie izdevumi kopbudžetā šogad divos mēnešos bija par 9,5 miljoniem eiro jeb 7,8% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā.
Izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada sākumā bija par 35,4 miljoniem eiro jeb 6,9% augstāki nekā attiecīgajā periodā pērn. Gada pirmajos divos mēnešos straujāk palielinājušies izdevumi slimības pabalstiem - kāpums par 14,6%, un bezdarbnieka pabalstiem - kāpums par 23,9%. FM piebilda, ka iepriekšējā gada pēdējā ceturksnī, pirms izmaiņām attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu un apmēru, bija redzams jaunpiešķirto bezdarbnieka pabalsta skaita pieaugums.
"Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos, ņemot vērā Covid-19 izplatības sekas, būs vērojams intensīvāks izdevumu pieaugums slimības un bezdarbnieka pabalstiem, kas ietekmēs situāciju valsts speciālajā budžetā, kur pēdējos gados bija vērojams augsts pārpalikuma līmenis," prognozēja ministrijā.
Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2020.gadam" vispārējās valdības budžeta deficīts šim gadam tika noteikts 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču, ņemot vērā apstiprinātos tautsaimniecības atbalsta pasākumus Covid-19 seku novēršanai, FM sagaida augstāku deficīta līmeni.