Jaunā Berlīnes Brandenburgas lidosta ilgus gadus sagādāja galvassāpes vietējām varasiestādēm. Tās būvniecība sākās 2006. gadā, un atklāšana bija paredzēta piecus gadus vēlāk. Tomēr dažādu problēmu, tostarp arī korupcijas skandālu dēļ lidostas atklāšana vairākkārt tika atlikta. Nu, vairāk nekā deviņus gadus pēc sākotnēji iecerētā datuma, ir dota zaļā gaisma lidostas atklāšanai.
Kā vēsta vācu medijs “Deutsche Welle”, koronavīrusa Covid-19 krīzes radītais pasažieru skaita kritums varētu nospēlēt pozitīvu lomu lidostas atklāšanā.
Sākotnēji lielu uztraukumu raisīja rosinājums uz laiku slēgt Berlīnes Tēgeles lidostu. Tas notiktu straujā pasažieru skaita krituma dēļ. Tādā gadījumā pēc Tēgeles lidostas slēgšanas Berlīnes apkārtnē vienīgā strādājošā lidosta līdz pat rudenim būtu Šēnefeldes lidosta, kas apkalpo zemo cenu aviokompānijas.
Šobrīd Berlīnes apkārtnē atrodas divas lidostas, kas apkalpo 3,76 miljonus Berlīnes iedzīvotāju un viesus, – Tēgeles un Šēnefeldes, kā arī Brandenburgas lidosta, kas vēl tikai gaida atklāšanu.
Brandenburgas lidosta pēdējo gadu laikā gan ir kļuvusi par savdabīgu kauna traipu un iemeslu dažādiem jokiem un jautājumiem. Kādēļ Vācija tik ilgi nespēj tikt galā ar vienu lidostu? Kas noticis ar izslavēto vācu inženieriju? Vai Brandenburgas lidosta tiks atklāta?
Uz pēdējo jautājumu atbilde nu ir skaidra – pērn tika paziņots, ka jaunā lidosta apkalpos pasažierus no šā gada 31. oktobra.
Aprīļa beigās vietējās varasiestādes deva galīgo apstiprinājumu tam, ka lidosta beidzot ir gatava apkalpot pasažierus un lidojumus. Pārtērējot vairākus miljardus un deviņus gadus, Brandenburgas lidostas pirmais terminālis beidzot ir gatavs atklāšanai. Paredzams, ka drīz pēc Brandenburgas lidostas atklāšanas pārējās Berlīnes lidostas – Tēgele un Šēnefelde - pakāpeniski samazinās pasažieru un reisu skaitu, līdz tiks slēgtas, atstājot Berlīni ar tikai vienu lidostu. Tā varētu kļūt par trešo nozīmīgāko gaisa satiksmes mezglu visā Vācijā aiz Frankfurtes un Minhenes.
Koronavīrusa mīkla
2020. gads varētu likties kā iespējami sliktākais laiks, kad atklāt jaunu lidostu, jo ceļojumu un tūrisma industrija piedzīvo ļoti nepatīkamu periodu – ceļotāju ir ļoti maz un lielākā daļa lidmašīnu ir dīkstāvē. Tomēr ar pašreizējo lidotgribētāju skaitu Brandenburgas lidostas atklāšana var būt pat ļoti izdevīga.
Brandenburgas lidosta ir lielākā, ja salīdzina ar pārējām Berlīnes lidostām. Tā ir labāk sagatavota distancēšanās pasākumiem un higiēnas noteikumu izpildei. Lai arī būs jārēķinās ar dažādiem ierobežojumiem, it īpaši drošības kontroles punktos, paredzams, ka līdz gada beigām Berlīnes lidostās būs atgriezusies trešā daļa no potenciālā ceļotāju skaita.
Tā kā ceļotāju ir maz, Berlīnes jaunajai lidostai nebūs “lielas atklāšanas ceremonijas”, kas varētu pulcēt interesentu pūļus. Sākot ar 31. oktobri, jaunajā lidostā tiks pakāpeniski palielināts apkalpojamo lidojumu skaits. Šāda pieeja ir paredzēta, lai varētu pakāpeniski novērtēt jaunās lidostas kapacitāti, kā arī izvairīties no potenciāli lielākām problēmām.
“AIRBORNE Consulting” partneris Džeralds Vizels uzskata, ka jaunā lidosta ir ļoti svarīga Berlīnei, tās ekonomikai un tūrisma industrijai. “Katrs jauns tiešais savienojums ir ļoti svarīgs tūrisma nozarei. Lai nodrošinātu ērtu ceļošanu nākotnē, ir nepieciešama atbilstoša kapacitāte un infrastruktūra,” teica Vizels.
Mazāk regulārie lidotāji?
Vēl vairākus gadus pirms koronavīrusa izplatīšanās eksperti ir brīdinājuši, ka jaunās Berlīnes lidostas plānojums ir pilnībā novecojis. Kad lidosta beidzot tiks atvērta, tā vienkārši būs pārāk maza tam pasažieru skaitam, kas ceļo uz Berlīni. Arī lidostas vadība tam piekrīt, tāpēc tuvāko gadu laikā tiks īstenots “Masterplan 2040”, kas ļaus lidostu paplašināt. Celtniecība jau sākusies.
Neraugoties uz dažādiem maznozīmīgiem papildinājumiem, plāns paredz pilnvērtīga otrā termināla izbūvi, kam 2040. gadā jāspēj apkalpot 58 miljonus pasažieru. Tas savukārt nozīmē, ka Brandenburgas lidosta būs kā liels būvlaukums vēl vismaz 10 gadus. Tagad, kad pasaulē ir aktuāla koronavīrusa krīze, iespējams, visi iepriekšējie mērījumi un aprēķini būs jāveic no jauna.
Normālos apstākļos Tēgeles un Šēnefeldes lidostas apkalpo līdz pat 100 000 pasažieriem dienā. Kopš marta šis rādītājs ir samazinājies līdz 1500 – 2000 pasažieriem dienā. Lai arī vairākas aviokompānijas ir paziņojušas par ieceri atjaunot lidojumus šīs vasaras laikā, pilnu kapacitāti šogad vairs neizdosies sasniegt.
“Tuvākos trīs līdz piecus gadus mēs būsim 10-20% attālumā no tā apjoma, kāds bija 2019. gadā. Tas ir nenovēršami, un tas arī ietekmēs nozares ekonomiku. Tāpat vēl pastāv Covid-19 otrā viļņa risks, kā arī – daudz ko noteiks laiks, kad parādīsies vakcīna pret šo slimību,” teica Vizels.
Nelīdzena piezemēšanās
Kāpumi un kritumi Brandenburgas lidostas projektā ir bijuši jau sen. Vēl pirms būvniecības sākuma 2006. gada septembrī, šis projekts bija saistīts ar dažādām tiesvedībām aizdomās par korupciju. Jau no paša sākuma lidosta ir bijusi Berlīnes un Brandenburgas, kā arī Vācijas valdības kopīgais projekts. Tā īstenošanā tika pieļautas vairākas fundamentālas kļūdas, jo faktiski visu tā laiku galvenie atbildīgie ir bijuši politiķi bez pieredzes tik lielu projektu vadīšanā un īstenošanā.
Galu galā pēc termināļa uzbūvēšanas tukšās lidostas telpas sagādāja jaunas raizes. 2018. gadā tika atklātas nozīmīgas problēmas ugunsdrošības sistēmās, kuru dēļ bija jāmaina kabeļi un citas nozīmīgas lietas. Tika aprēķināts, ka tukšās lidostas uzturēšana izmaksā ap 10 miljoniem mēnesī. Katru dienu uz šo lidostu brauc “spoku vilciens” – tukšs vilciena sastāvs, lai turpinātu izbūvēto infrastruktūru uzturēt kārtībā.
Tomēr kādu lomu šī lidosta spēlēs starptautiski? Visi lielie satiksmes mezgli Eiropā ir veidojušies vairāku gadu desmitu laikā, kas arī ir ļāvis Londonai, Amsterdamai, Minhenei un Frankfurtei iegūt īpašu statusu. Tomēr tagad aviācijas eksperti norāda, ka Brandenburgas lidostai būs tikai otršķirīga loma globālajā aviācijas tirgū.
Tas, kādu lomu spēlēs lidosta, nav atkarīgs no ekspertu viedokļiem: tas ir atkarīgs no lidsabiedrībām. Berlīnes lidostā bāzi varētu rast “Lufthansa”, kam jau ir piecas citas bāzes visā Eiropā.
“Es domāju, ka Brandenburgas lidosta noteikti tiks izskatīta kā sestās bāzes vieta. Taču par to vēl tiks lemts, jo pašā lidsabiedrībā nav īstas vienprātības,” sacīja Vizels.
Pēckrīzes pielāgošanās
Engelberts Litke Daldrups redz koronavīrusa krīzi kā iespēju. Viņš tic, ka lidsabiedrības un maršruti pēc krīzes tiks nopietni pārkonfigurēti, līdz ar to klasiskie gaisa satiksmes mezgli būs mazāk svarīgi.
Viņš norāda, ka nākotnē cilvēki vairāk izvēlēsies nokļūt galamērķī ar diviem vai vairākiem lidojumiem, kas iegādāti atsevišķi. Šāda sistēma ir riskanta pasažieriem, jo tajā gadījumā viņi paši atbild par nokavētu otro reisu vai kāda reisa atcelšanu.
“Lidostas kā Brandenbruga ļaus aptuveni 40 miljoniem pasažieru nākotnē lidot ar vienu lidsabiedrību uz Berlīni, bet ar kādu citu lidsabiedrību uz Ziemeļameriku vai Ķīnu,” sacīja Likte Daldrups, piebilstot, ka vienas lidostas ietvaros transfēri var kļūt daudz vienkāršāki pat tad, ja savienojošie reisi ir no dažādām aviokompānijām.
Neraugoties uz plašo plānošanu un citām lielām idejām, kā mainīt aviācijas industriju, jautājums paliek atklāts – kā to patiešām efektīvi paveikt?
Tagad atliek vien minēt, ko ceļotāji darīs un cik daudzi no viņiem lidos pēc koronavīrusa krīzes. Eksperti gan uzskata, ka jau tuvāko gadu laikā arvien vairāk cilvēku Berlīnē ieradīsies tieši no jaunās lidostas.
