"Eiropas dzelzceļa līnijas": Atļaušana izmantot telpu zem dzelzceļa estakādēm paaugstinās komfortu "Rail Baltica" projektā

"Rail Baltica". Ilustratīvs foto.

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Atļaušana izmantot brīvtelpu zem dzelzceļa estakādēm transporta apkalpojošai infrastruktūrai paaugstinās komfortu un ļaus piedāvāt jaunus pakalpojumus, izbūvējot dzelzceļa projektu "Rail Baltica", aģentūrai LETA norādīja projekta ieviesēju Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova.

Valdība otrdien, 30.jūnijā, atbalstīja grozījumus "Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas noteikumos", kas atļauj brīvtelpu zem dzelzceļa estakādēm izmantot arī transporta apkalpojošai infrastruktūrai.

Voronkova norādīja, ka, izbūvējot "Rail Baltica" dzelzceļu uz estakādēm vai pārvadiem, radīsies plaša brīvtelpa, ko varēs izmantot ne tikai jaunai un mobilitāti veicinošai satiksmes infrastruktūrai, bet arī sabiedrības komforta paaugstināšanai un dažādu jaunu pakalpojumu izveidei. To novērtētu pasažieri, gājēji un velobraucēji. Turpmāk šādu telpu varēs pilnvērtīgi izmantot nepieciešamajām transporta funkcijām.

"Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norādīja, ka "Rail Baltica" veiksmes stāsts būs sinerģijā, kad dzelzceļa projekts un pilsēta, papildinot viens otru, radīs iedzīvotājiem ērtu teritoriju.

"Zināms, ka "Rail Baltica" Centrālās stacijas izbūve nodrošinās divu pilsētas daļu savienošanu: Vecrīgas, Centrāltirgus un Latgales priekšpilsētas, jo dzelzceļš Rīgas centrā ienāks pa estakādi esošā dzelzceļa uzbēruma vietā. Noraktā uzbēruma daļa un citi risinājumi Rīgas centrā ļaus pat par 25% palielināt publisko ārtelpu, jauniegūtā teritorijā nodrošinot attīstības iespējas jauniem pakalpojumiem un labvēlīgai videi pilsētas iedzīvotājiem," pauda Vingris, piebilstot, ka, pateicoties valdības pieņemtajiem noteikumu grozījumiem, ieguvums ir ne tikai dzelzceļam un dzelzceļa pasažieriem, arī citu transporta veidu pasažieriem - autobusu, lidmašīnu un citu, bet arī gājējiem un velobraucējiem.

"Tādējādi mēs veidojam jaunu, modernu transporta infrastruktūru, kas papildina un uzlabo kopējo pilsētvidi," pauda Vingris.

"Eiropas dzelzceļa līniju" Projektu ieviešanas un vadības departamenta direktors Einārs Jaunzems skaidroja, ka valdības pieņemtie noteikumu grozījumi nozīmē, ka, piemēram, Centrālajā stacijā zem stacijas pasažieru platformām varēs izbūvēt arī multimodālo sabiedriskā transporta mezglu, lai vēl pilnvērtīgāk nodrošinātu stacijas iekļaušanos pilsētas transporta sistēmā. Tāpat arī Rīgas starptautiskā autoosta varēs turpināt autobusu un pasažieru apkalpošanu tai piederošajā zemes gabalā. Savukārt brīvtelpu zem "Rail Baltica" estakādes starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā varēs izmantot kā autostāvvietu, tādējādi nesamazinot jau pieejamo stāvvietu skaitu, pauda Jaunzems.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekta īstenošanas laikā valdība atbalstīja grozījumus dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumos. Tie papildina dzelzceļa nodalījuma joslā pieļaujamās darbības un ir saskaņoti ar Eiropas Savienības (ES) regulu dzelzceļa drošības jomā. Noteikumi paredz, ka dzelzceļa nodalījuma joslā ir atļauta apkalpojošās transporta infrastruktūras būvniecība, piemēram, autostāvvietas, stāvparki, dzelzceļa pasažieru stacijas, lidostas, autoostas ēkas u.c.

"Rail Baltica" dzelzceļa būvniecības risinājumi vairākās vietās, piemēram, starptautiskajā lidostā "Rīga", Rīgas Centrālajā dzelzceļa mezglā, Rīgas starptautiskajā autoostā, paredz dzelzceļa infrastruktūras novietošanu uz paaugstinātām konstrukcijām (estakādēm), zem kurām veidosies brīva telpa.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Uz augšu