Četras tendences, kā Covid-19 krīze ir ietekmējusi sieviešu lomu biznesā

FOTO: Pexels

Jaunākās aptaujas liecina, ka Covid-19 pandēmija ir atstājusi nesamērīgi lielu ietekmi uz uzņēmumiem, kuru īpašnieces ir sievietes. Kā vēsta Pasaules ekonomikas forums, vienā no pētījumiem iezīmētas kopumā četras tendences, kā pandēmija ietekmējusi sieviešu vadīto biznesu.

Iepriekš daudz kas ir rakstīts par to, kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi veselības un ekonomisko stāvokli gan vīriešiem, gan sievietēm. Tomēr ir maz pētījumu, kā uzņēmumi un privātā sektora līderi jaunajos apstākļos var pārbūvēt savu biznesu, koncentrējoties uz dzimumu līdztiesību.

Vēl pirms pandēmijas attīstītākās valstis bija zaudējušas teju 50 triljonus dolāru nevienlīdzīga ienākumu sadalījuma dēļ. Ienākumu nevienlīdzība var paplašināties arī turpmāk, un to var pastiprināt Covid-19 radītā krīze.

Sievietēm ir būtiskas problēmas saglabāt vienlīdz spēcīgu lomu ekonomikā kā vīriešiem. Nozīmīgai daļai sieviešu Covid-19 krīze ir iezīmējusi vardarbības pieaugumu gan mājās, gan darba vietās. Tāpat sievietēm ir jāuzņemas lielāka atbildība par citu aprūpi, ir palielinājusies nedrošība saistībā ar darbavietām un nesamērīgi liels piekļuves trūkums apgrozāmajam kapitālam un digitālajiem rīkiem, piemēram, mobilajiem tālruņiem.

Arī par privāto sektoru secinājumi ir līdzīgi. Lai tie arī ir mazāk visaptveroši, bet norāda uz līdzīgu nelīdzsvarotību kā biznesa jomā..

Pētījumā, ko veica Starptautiskais Tirdzniecības centrs, 64% sieviešu vadītie uzņēmumi paziņoja, ka viņu biznesa operācijas būtiski ir ietekmējusi pandēmija, kamēr vīriešu vadītie uzņēmumi bija ietekmēti 52% gadījumu. Vairāk nekā 90% sieviešu – uzņēmēju ziņoja, ka ir samazinājušies uzņēmuma pārdošanas rādītāji un uzkrājumu nepietiek pat trim mēnešiem, liecina “WEConnect International” veiktais pētījums.

Lai labāk saprastu Covid-19 ietekmi uz biznesa operācijām no dzimumu perspektīvas, IFC ir veicis pētījumu Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu valstīs. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 600 sieviešu, kuras vada mikrouzņēmumus, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus. Šajā pētījumā tika atklātas četras tendences, kā pandēmija ir ietekmējusi sieviešu darbību biznesā.

1. Trešā daļa uzņēmēju pauda, ka viņām vajadzējis vairāk aprūpēt tuviniekus, tādējādi mazāk varējušas pievērsties biznesam un gūt ienākumus. Tā, piemēram, Ēģiptē secināts, ka sievietes darba ņēmējas, it īpaši strādājot no mājām, darba laikā vairāk sliecas atkāpties no darba pienākumiem, lai parūpētos, piemēram, par mājās esošajiem bērniem.

2. Tāpat secināts, ka no 600 uzņēmumiem vairākiem ir bijušas problēmas “pārslēgt” darbību no fiziskās uz digitālo vidi. Pandēmija ir atklājusi to, ka digitālie sakari ir kritisks elements biznesa turpināšanai. Tomēr daudzi uzņēmumi, ieskaitot darbiniekus, piegādātājus un patērētājus, vienkārši nebija gatavi strauji pārslēgties darbam uz digitālo vidi.

Sievietēm šāda veida pārslēgšanās var būt ļoti izaicinoša. Zema un vidēja ienākuma valstīs mobilo internetu lieto par 300 miljoniem mazāk sieviešu nekā vīrieši, līdz ar to šajā jomā veidojas “dzimumu plaisa” 23% apmērā. Šīs barjeras arī reducē sieviešu iespējas strādāt attālināti vai piekļūt digitālajiem tirgiem.

3. Papildus tam daudzi uzņēmumi nezina, kā rīkoties saistībā ar darbinieku garīgo veselību un labsajūtu pandēmijas laikā. Vairāk nekā trešā daļa sieviešu, kurām pieder mazie un vidējie uzņēmumi, atklāja, ka Covid-19 radītās neskaidrības un citu bažu dēļ viņām pieaug trauksme, kā arī neziņa par to, kā nodrošināt labu garīgo veselību un labsajūtu saviem darbiniekiem.

4. Pētījuma dalībnieces norādījušas, ka būtiskas problēmas ir radījuši ierobežojumi pārvietoties. Pavadot ilgāku laiku mājās, ir palielinājies konfliktu skaits mājās ar dzīvesbiedru. Tas nereti ir saistāms ar sadzīves vardarbības epizodēm, kas negatīvi ietekmē uzņēmumu produktivitāti, jo darbiniekiem ir grūtības tikt galā ar garīgās veselības un ekonomiskajām problēmām.

Kopumā šie faktori var ietekmēt sieviešu iespējas tikt galā ar šo krīzi. Pandēmijas iespaidā var rasties arī būtiskas atšķirības izglītībā, veselības aprūpē un piekļuvē kapitālam. Pēc pandēmijas šīs atšķirības būtiski mazinās ekonomisko atlabšanu. Padziļinot ekonomisko plaisu starp dzimumiem, samazināsies iespējas ātri atgūties no recesijas, kā arī – uzņēmumiem būs jārēķinās ar samazinātu produktivitāti.

Ko Pasaules Ekonomikas forums dara, lai mazinātu dzimumu plaisu?

Kopš 2006. gada Pasaules Ekonomikas forums mēra dzimumu plaisas un savus secinājumus publicē ikgadējā Globālajā dzimumu plaisas ziņojumā. Šis ziņojums pēta, kā notiek plaisu mazināšana nacionālā līmenī – kas tiek darīts un kādi atbalsta pasākumi īstenoti, lai plaisas mazinātu.

Dažādi atbalsta pasākumi ir sākti Argentīnā, Čīlē, Kolumbijā, Kostarikā, Panamā un Peru.

2019. gadā arī Ēģipte pievienojās atbalsta pasākumiem. Šajā valstī universitātēs iestājas vairāk sieviešu nekā vīriešu, taču sievietes ir vien trešdaļa no strādājošajiem profesionāļiem. Tāpat sievietes, kas strādā, visticamāk, nesaņem tik lielu algu, cik par tādu pašu darbu saņem viņu kolēģi vīrieši.

Arī Francijā notiek cīņa par dzimumu plaisu mazināšanu, signalizējot, ka arī attīstītās ekonomikas pievērš uzmanību dzimumu nevienlīdzībai, tādēļ tās ir gatavas rīkoties, lai sievietēm būtu vienlīdzīgas tiesības kā vīriešiem.

Šajās valstīs uzņēmumu vadītāji un valsts valdības pārstāvji kopīgi izstrādā dažādas politikas iniciatīvas, lai mazinātu ekonomisko nevienlīdzību starp dzimumiem. Dažādu atbalsta pasākumu vidū ir pagarināts bērnu kopšanas atvaļinājuma laiks, subsidēta bērnu aprūpe, kā arī atteikšanās no negodīgas paaugstināšanas, pazemināšanas un cita veida rīcības darbā ar personālu.

Eksperti uzskata, ka Covid-19 pandēmijas dēļ uz vairākām desmitgadēm var ciest centieni panākt dzimumu līdztiesību. Protams, ka dzimumu līdztiesības īstenošanā ir nepieciešams iesaistīties arī pašai sabiedrībai. Atkopjoties no krīzes, ir jāņem vērā pilnībā visu Zemes iedzīvotāju prasības.

Ko šajā gadījumā var darīt privātais sektors?

1. Atbalstīt mājās bāzētu darbu, aprūpes iespējas un elastīgu darba laiku. Sievietes ir jāturpina pieņemt darbā, paaugstināt amatos arī pēc krīzes, lai saglabātu darbinieču talantus.

2. Ļaut sievietēm – uzņēmējām pilnvērtīgi iesaistīties piegādes ķēdē, tostarp ļaut darboties ar kapitālu un apdrošināt savus produktus, lai stabilizētu sava biznesa attīstību.

3. Investēt digitālajā infrastruktūrā, lai varētu palielināt mājās bāzēta darba iespējas un pieeju internetam, kas sievietēm globālā mērogā ir mazāk pieejams nekā vīriešiem.

4. Nodrošināt darbinieču drošību un sniegt palīdzību gadījumā, ja sieviete saskaras ar jebkāda veida vardarbību.

Biznesa līderiem ir nepieciešams rīkoties, lai no šīs krīzes gūtu secinājumus, kā atbildīgi tikt pāri šai krīzei. Lai palielinātu progresu un pārbūvētu kompānijas, ir nepieciešams nodrošināt dzimumu vienlīdzību gan strādājošajiem, gan  investoriem, gan aizņēmējiem.

Uz augšu